Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par spīti tam, ka apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga „labā roka”, Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Ventspils brīvostas valdes loceklis Jānis Vītoliņš (attēlā) Pietiek kategoriski noliedzis, ka bijis un ir slēpts Ventspils ostas sauskravu termināla Noord Natie Ventspils termināls (NNVT) līdzīpašnieks, cits šī uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks, Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis Pietiek pirmdien apstiprināja, ka tā tas tomēr esot. Kokalis Pietiek arī atzina, ka pirms pāris nedēļām ticis izsaukts uz Ģenerālprokuratūru, lai kriminālprocesa ietvaros liecinātu par Vītoliņa kā Ventspils pašvaldības un Ventspils brīvostas amatpersonas ārzonu firmās paslēptām interesēm vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT.

Sarunā ar Pietiek Kokalis atzina: „Jā, pilnīgi noteikti, kā viens no NNVT dibinātājiem un līdzīpašniekiem zinu, ka Vītoliņš bija starp uzņēmuma īpašniekiem. Toreiz, kad 90. gadu beigās bija skaidrs, ka dibināsim NNVT, Lembergs pateica, ka daļas šajā uzņēmumā būs arī Vītoliņam, jo viņam bija uzticēts kārtot visas tās lietas, kas saistītas ar valsti un kredīta saņemšanu. Ja pareizi atminos, arī Ventspils brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim toreiz tika iedalītas daļas NNVT kapitālā, jo viņš darbojās ar visām tām lietām no brīvostas puses. Ja pareizi atminos, Vītoliņam tika iedalīti ap 5% NNVT akciju, kuras viņš paslēpa ārzonas firmā, Sarmulim laikam bija mazāk NNVT daļu.”

Tāpat sarunā ar Pietiek Kokalis atzina, ka, ņemot vērā NNVT dibināšanu, „es uzskatu, ka Vītoliņš bija NNVT līdzīpašnieks un aizvien ir NNVT īpašnieks, jo es kā šī uzņēmuma akcionārs neesmu saņēmis nekādu citu informāciju par to, ka Vītoliņš savus aptuveni 5% NNVT būtu atsavinājis par labu kādai citai personai”.

Pietiek rakstīja, ka tā sauktā vecā oligarha Lemberga „labā roka”, ilggadējais Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks un Ventspils brīvostas valdes loceklis Vītoliņš sekojis sava šefa pēdās un, visticamākais, arī ir atsevišķu brīvostas uzņēmumu slēpts īpašnieks. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācija, Vītoliņam caur sazarotu ārzonu firmu tīklu, iespējams, pieder ietekme vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT kapitālā. Proti, Vītoliņš kā Ventspils brīvostas valdes loceklis, iespējams, vienlaikus ir arī 5,42% ostā strādājošā termināļa NNVT daļu īpašnieks, un viņam piederošās šī uzņēmuma daļas paslēptas aiz Britu Virdžīnās reģistrētas ofšoru kompānijas Acornstone Limited.

Oficiāli britu Virdžīnu ofšoram piederošo daļu pārvaldību nodrošina advokāts Indulis Ludiņš, kuram kopā ar Lemberga intereses Rīgas apgabaltiesā pārstāvošo advokātu Raimondu Krastiņu pieder advokātu birojs Ludiņš un Krastiņš. Turklāt no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka Vītoliņam, iespējams, piederošā Acornstone līdzdalības nodrošināšanai NNVT Lembergam piederošais ārzonu uzņēmums Electrotech 1999.gadā aizdevis vismaz 200 000 eiro. Šis Lemberga firmas aizdevums Acornstone 1999.gada sākumā ļāva kļūt par NNVT līdzīpašnieci.

Sarunā ar Pietiek Kokalis arī neslēpa, ka pirms pāris nedēļām, marta vidū saistībā ar Ventspils vicemēra Vītoliņa, iespējams, slēptām interesēm NNVT un vairākos citos Ventspils uzņēmumos sniedzis liecības Ģenerālprokuratūrā. Kokalis uzsvēra, ka nav tiesīgs sniegt informāciju par prokuratūrā sniegtajām liecībām, jo to aizliedz likums. Taču ir noprotams, ka Ģenerālprokuratūra no tā sauktās Ventspils lietas izdalījusi jaunu kriminālprocesu, kurā izmeklē Vītoliņa iespējamos likuma pārkāpumus un slēptas intereses Ventspils uzņēmumos.

Prokuratūras viedokli Pietiek neizdodas iegūt, jo Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne atteikusies sniegt atbildes uz Pietiek elektroniski nosūtītajiem jautājumiem, pieprasot jautājumos iesūtīt Iesnieguma likumā noteiktajā kartībā.

Vītoliņa Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pērn iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā nav atrodamas ziņas par to, ka viņš būtu jebkādu ārzonās vai Ventspilī reģistrētu uzņēmumu līdzīpašnieks.

Vītoliņš sarunā ar Pietiek svētdien kategoriski noraidīja, ka būtu bijis un ir NNVT kapitāla daļu īpašnieks. Uz jautājumu, vai viņš jebkad bijis slēpts līdzīpašnieks NNVT vai citos Ventspils uzņēmumos, Vītoliņš atbildēja: „Nekad neesmu bijis nevienas kapitālsabiedrības līdzīpašnieks ne iekšzemē, ne ārzonās. Tas viss ir atrodamas manā valsts amatpersonas deklarācijā.” Uz norādi, ka arī Lembergs nekad savā VID iesniegtajā amatpersonas deklarācijā nav norādījis visus sev patiesi piederošos īpašumus, Vītoliņš sacīja, ka par to nevar izteikties. Ventspils vicemērs arī atzina, ka līdz šim nav aicināts uz prokuratūru, lai sniegtu liecības par, iespējams, sev slēpti piederošiem NNVT kapitāla daļām.

Kokalis Ventspils tranzīta biznesā bija iesaistīts jau kopš 90. gadu sākuma. Viņš arī bija viens no pirmajiem ar Lembergu saistītā Ventspils naftas tranzīta biznesa pārstāvjiem, kas medijos norādīja uz Ventspils mēra slēptām interesēm visos lielākajos Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos.

Tikai aptuveni divus gadus pēc Kokaļa uz līdzīgu rīcību saņēmās pārējie tā sauktie Lemberga oponenti, viņu vidū tagad par jauno oligarhu sauktais ekspremjera Einara Repšes vadītās biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs, miljonārs Olafs Berķis. Viņš, atbildot uz Pietiek jautājumu, vai kā NNVT dibinātājs un līdzīpašnieks (uzņēmums N&J) var apstiprināt, ka Ventspils vicemērs Vītoliņš bija starp NNVT dibinātājiem un līdzīpašniekiem un aizvien tāds ir, no plašākiem komentāriem atteicās. Tiesa, Berķis visai diplomātiski atzina, ka faktu par Vītoliņa ārzonu firmā paslēptām interesēm NNVT ne apstiprinot, ne noliedzot.

Pietiek jau rakstīja, ka NNVT izveide un celtniecība ar vērienu tika izziņota jau 1998.gada vasarā, bet uzņēmuma dibināšana notika 1999.gadā. Toreiz gan Lembergs, gan Ventspils brīvostas amatpersonas medijos izteicās, ka jaunā termināļa izveidē Ventspils brīvostā tiks ieguldīti aptuveni 70 miljoni dolāru, ka jaunais terminālis radīs ap 300 jaunu darba vietu, aizņems 36 hektārus Ventas kreisajā krastā pilsētas teritorijā, bet NNVT jauda būs vismaz 150 000 konteineru gadā un uzņēmuma darbs tiks orientēts uz NVS, Krievijas un Rietumeiropas kravu apkalpošanu.

1999.gada pavasarī, ekspremjera Viļa Krištopana (LC) valdības laikā Lembergam izdevās panākt, ka projekta īstenošanai ar Ventspils brīvostas garantijām tiek piesaistīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kredīts 21,2 miljonu dolāru apmērā. Šī kredīta līguma parakstīšanā Londonā 1999.gada 30.jūnijā piedalījās arī pretrunīgā vērtētā un ar Lemberga „stipendijām” saistītā Krištopana valdības ekonomikas ministre Ingrīda Ūdre (tagad Latimira).

Uz Londonu Ūdre toreiz devās par Ventspils brīvostas naudu, un medijos, to vidū toreiz Lembergam opozīcijā esošajā laikrakstā Diena šāda ministres rīcība tika asi kritizēta. Savukārt gan Ventspils mērs, gan Ventspils brīvostas amatpersonas tad uzsvēra, ka Ūdre par došanos uz Londonu un līguma parakstīšanu ar ERAB par kredītu NNTV būvniecībai esot jāuzslavē. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis toreiz, attaisnojot Ūdres braucienu uz Londonu, medijos norādīja, ka ERAB kredīts NNTV projekta īstenošanai „ir lielākais šāda veida kredīts Austrumeiropā un ir ievērojams notikums”.

Mediju telpā tobrīd, 1999.gada jūnijā bija tikai aizdomas, ka vērienīgi iecerētais NNVT projekts patiesībā varētu būt saistīts ar Lembergu kā vienu no šī termināļa patiesajiem īpašniekiem.

Tikai Ģenerālprokuratūras 2005.gadā sāktā Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšana un krimināllieta, kuras ietvaros Ģenerālprokuratūra pret Lembergu cēla apsūdzību (krimināllietas iztiesāšana pašlaik norit Rīgas apgabaltiesā), atklāja, ka mediju jau 1999.gadā izteiktās bažas bija pamatotas un, ka Lembergs caur ārzonu firmu Electrotech (Europe) Limited bijis slēpts vismaz 11,7% NNVT daļu līdzīpašnieks. Tas, ka Electrotech patiesā labuma guvējs bija Lembergs, izriet no Rīgas apgabaltiesai nodotās tā sauktās Lemberga krimināllietas materiāliem, kurā kopā ar Lembergu apsūdzēts arī viņa dēls Anrijs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Tagad Pietiek rīcībā esošā informācija un dokumenti ļauj secināt, ka līdzīgi kā Lembergs toreiz, 1999.gadā NNTV dibināšanā, iespējams, iesaistījies arī Lemberga vietnieks Vītoliņš. Viņam, kurš jau tolaik bija arī Ventspils brīvostas valdes loceklis, NNVT, visticamākais, „iedalīti” 5,7% jaunā termināļa daļu, kas tikušas paslēptas aiz britu Virdžīnu ofšora Acornstone.

Turklāt no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka Vītoliņam, iespējams, piederošā Acornstone līdzdalības nodrošināšanai NNVT Lembergam piederošais ārzonu uzņēmums Electrotech 1999.gadā aizdevis vismaz 200 000 eiro. Šis Lemberga firmas aizdevums Acornstone 1999.gada sākumā ļāva kļūt par NNVT līdzīpašnieci.

Pēc ERAB kredīta iegūšanas NNVT kravu termināla izbūve tika sākta 1999.gada otrajā pusē. Tā pirmā kārtā tika atklāta jau 2000.gada maijā. Lemberga vērienīgi izsludinātais konteineru kravu pārkraušanas bizness NNVT gan neizdevās. NNVT nodarbojas ar tā saukto sauskravu jeb ģenerālkravu – koksnes un metāla – pārkraušanu Ventspils brīvostā.

NNVT dibināšanā iesaistījās un tā īpašnieki ir Berķim piederošā firma N&J. NNVT īpašnieku vidū ir Ventspils miljonāri Oļegs Stepanovs un Igors Skoks, Kokalis un Lemberga Electrotech.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...