Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei, nu jau bijušajai kandidātei uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora posteni Ingai Koļegovai noilguma dēļ izdosies izvairīties no atbildības par daļu no „nejaušajām kļūdām” viņas valsts amatpersonas deklarācijās.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 pantā noteikts, ka par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, uzliek naudas sodu līdz 350 eiro.

Tieši pēc šī panta VID 9.augustā tika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret Koļegovu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu.

Taču saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par šādiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzsākt viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Tas nozīmē, ka Koļegova nesaņems nekādu sodu par „nejaušajām kļūdām” deklarācijās par 2013. gadu un agrāk. Tāpat nav izslēgts, ka lēnīgas pārbaudes laikā viņa var palikt vispār bez soda, jo normatīvie akti noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

VID skaidro, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu 270.pantā noteikto lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, institūcija (amatpersona), kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem.

Lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nepieciešama ekspertīze, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņš tiek apturēts līdz ekspertīzes atzinuma saņemšanas brīdim.

Pietiek jau informēja, ka, lai tiktu cauri tikai ar administratīva pārkāpuma konstatēšanu, līdzšinējā Koļegova pati VID vērsās ar iesniegumu saistībā ar „līdz šim iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanu”.

„Tie valsts amatpersonas iesniegtie dokumenti saistībā ar deklarācijas precizēšanu, kas VID tiek saņemti pēc likumā noteiktā deklarācijas precizēšanas termiņa, tiek pievienoti deklarācijas iesniedzēja valsts amatpersonas lietai un tiek lemts jautājums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Atbilstoši nepieciešamībai iesniegtie dokumenti saistībā ar deklarācijā norādītās informācijas precizēšanu var tikt izmantoti informācijas sniegšanai pēc kontrolējošo institūciju pieprasījuma,” skaidro VID. Koļegova šo iespēju esot izmantojusi.

Pietiek jau informējis, ka Koļegova savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece uzņēmumā ar miljonu dividendēm, kura īstais noteicējs un arī labuma guvējs ir viņas brālis.

Tas izriet no Koļegovas sniegtajām atbildēm par neskaidrībām un „brīnumiem” viņas pēdējo desmit gadu amatpersonas deklarācijās, savukārt paša uzņēmuma dati rada aizdomas par dīvaini zemām oficiālajām algām tā darbiniekiem.

 „Piekrītu, ka atsevišķos deklarācijas publicējamas daļas punktos esmu pieļāvusī neprecizitātes, kuras novērsīšu, konsultējoties ar VID. Paldies, ka uz tām norādījāt!” Pietiek atzina pati Koļegova. Taču īstenībā runa ir nevis par „neprecizitātēm”, bet par to, ka iespējamā nākamā VID vadītāja, kuru par labāko kandidāti atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ir savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi nepatiesas un maldinošas ziņas.

„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tobrīd bija jāievada manuāli, līdz ar to ir iespējamas šādas pārrakstīšanās kļūdas,” – šādi Koļegova skaidro gan to, kāpēc 164 470 latu dividendes minētas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādīts neeksistējoša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minētas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes.

Arī deklarācijās regulāri minētais apgalvojums par dividendēs saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšējā gada deklarācijas”.

Visas „kļūdas” VID ģenerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstīšanos vien gan nav iespējams izskaidrot, - piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nav publiski uzrādījusi, kāda darījuma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs. Tikai tagad Koļegova atklāj, ka arī šo summu – tāpat kā gandrīz visas citos gados saņemtās iespaidīgās dividendes – viņa pēc nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma līdz tam viņam piederējušo pusi Pallogakapitāldaļu.

Taču VID ģenerāldirektora amata kandidātes atbildes līdz ar to vēl vairāk liek domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvērumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpina būt SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs, bet arī ir viennozīmīgs labuma guvējs no šī uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa ģimenei vai aizdevusi brāļa uzņēmējdarbībai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...