Komandītsabiedrības "Expo 2015" vadība melo par gatavību nodot atklātībai detaļas par tēriņiem
PIETIEK28.01.2015.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Komandītsabiedrības Expo 2015 vadība saistībā ar Pietiek publiskoto Expo izstādes tēriņu tāmi jau vairākkārt ir apgalvojusi, ka esot gatava "detalizēti publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju" un tikai gaidot Ekonomikas ministrijas atļauju. Tie ir izrādījušies meli.
"Ņemot vērā radušos situāciju, esam aicinājuši Ekonomikas ministriju sniegt atļauju mums izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas," - ar šādu paziņojumu pēc datu publiskošanas vispirms nāca klajā Expo 2015 vadība. Savukārt pēc tam tā vēlreiz paziņoja par "gatavību detalizēti publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju, tiklīdz saņems atļauju no Ekonomikas ministrijas".
Taču, kā izrādās, reālā aina ir pilnīgi cita - Pietiek ir pieprasījis visu tāmju informāciju no Ekonomikas ministrijas, tā ir nosūtījusi Expo 2015 oficiālu pieprasījumu, taču caurkritušie pasākuma organizētāji vēl joprojām nav snieguši nekādu atbildi.
Arī Expo 2015 oficiālā preses pārstāve Dagnija Lejiņa, kas iepriekš nākusi klajā ar komandītsabiedrības paziņojumiem, uzzinājusi par Pietiek pieprasījumu, pēdējās dienās no jebkādiem kontaktiem izvairās.
Pietiek publicē sarunas ierakstu ar Ekonomikas ministrijas preses pārstāvi Evitu Urpenu, kura skaidro, kāda ir reālā situācija ar Expo 2015 "publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju".
- Mēs joprojām neesam saņēmuši atbildi atļauju no Expo 2015.
- Viņi sniedza atbildi, ka neatļauj?
- Nē, mēs neesam saņēmuši atbildi. Ja būs, es painformēšu.
- Tātad jūs sūtījāt vēstuli ar lūgumu atļaut publiskot informāciju, un viņi neko nav atbildējuši?
- Jā, mēs aizsūtījām viņiem vēstuli ar līgumu pateikt, kas viņiem ir komercinformācija, kuru nedrīkst publiskot.
- Kas to vēstuli sūtīja?
- Ministrija.
- Kurš konkrēti?
- Valsts sekretārs paraksta visas izejošās vēstules.
- Un kam tā tika adresēta?
- Expo 2015. Uzņēmumam, nevis konkrētai personai. Mums ir līguma attiecības ar uzņēmumu un mēs arī viņiem jautājam.
- Savukārt Expo 2015 ir pauduši, ka viņi esot gatavi skaidrot visas izmaksas publiski, bet ir jāsaņem Ekonomikas ministrijas atļauja. Vai viņi lūdza jums šādu atļauju?
- Viņi atsūtīja pirmo vēstuli jau pagājušajā nedēļā, un mēs atbildējām, ka mēs piekrītam, ka viņi sabiedrībai skaidro savus paveiktos darbus, un vienlaikus mēs lūdzām viņiem pateikt, kas ir tā komercinformācija, kuru nedrīkst izpaust. Uz to mēs atbildi neesam saņēmuši.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
