Komercbanku lobijs radījis šķēršļus nozīmīgu aktīvu pārdošanai
Uldis Apsītis, maksātnespējas eksperts27.02.2013.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Banku lobētie priekšlikumi par parādnieka uzņēmuma aktīvu pārdošanu pēc iespējas ātrākā laika posmā ir noveduši pie situācijas, kad vērtīgi aktīvi jāatdod „pirmajam pretimnācējam”. Maksātnespējas likuma izstrādē iesaistītie labi atceras, ka tieši Latvijas Komercbanku asociācija Maksātnespējas likuma izstrādes gaitā uzstāja uz maksātnespējas procesa norises ātruma palielināšanu, neskatoties uz brīdinājumiem, ka tas var mazināt procesa efektivitāti.
Banku lobētie priekšlikumi par parādnieka uzņēmuma aktīvu pārdošanu pēc iespējas ātrākā laika posmā ir noveduši pie situācijas, kad vērtīgi aktīvi jāatdod „pirmajam pretimnācējam”. Maksātnespējas likuma izstrādē iesaistītie labi atceras, ka tieši Latvijas Komercbanku asociācija Maksātnespējas likuma izstrādes gaitā uzstāja uz maksātnespējas procesa norises ātruma palielināšanu, neskatoties uz brīdinājumiem, ka tas var mazināt procesa efektivitāti.
Pašlaik Maksātnespējas likums paredz, ka visa parādnieka manta, neatkarīgi no tā, vai tas būtu dators vai specifiska ražošanas uzņēmuma iekārta, ir pārdodama sešu mēnešu laikā kopš maksātnespējas pasludināšanas. Un punkts. Bez atkāpēm un variācijas iespējām, kas atsevišķos gadījumos ļautu realizēt vērtīgus aktīvus par visizdevīgāko cenu, tādējādi atgūstot vairāk līdzekļu kreditoru interesēs.
No minētajiem sešiem mēnešiem jāatņem divi mēneši, kuri atbilstoši likumam tiek veltīti mantas pārdošanas plāna sastādīšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Šis process nekad nav viegls, tādēļ nenorit precīzi pēc grafika. Līdz ar to parādnieka mantas pārdošanai faktiski atliek mazāk par četriem mēnešiem.
Lieki piebilst, ka četru mēnešu periods ir nepietiekams, lai apzinātu iespējamos pircējus, kas varētu iegādāties kādus specifiskus parādnieka aktīvus vai maksātnespējīgu uzņēmumu kopumā. Pat veiksmīgi strādājošu uzņēmumu pārdošana tiek plānota gadiem un sarunas par darījuma nosacījumiem tiek vestas vismaz gada garumā.
Pārdodamai mantai jābūt vērtīgai pircēja acīs, taču uzņēmums var neatgriezeniski zaudēt vērtību pēc maksātnespējas pasludināšanas. Piemēram, uzņēmumam, kura darbībai nepieciešama licence. Ja licence tiek anulēta, uzņēmuma vērtība ir tuvu nullei – tā ir telpa ar mēbelēm.
Un šeit jāatgādina, ka pašreiz spēkā esošais Maksātnespējas likuma mērķis diemžēl ir nevis parādnieka saimnieciskās darbības turpināšana vai maksātspējas atjaunošana, bet parādnieka saistību izpilde, pārdodot tā mantu. Maksātnespējas likums faktiski ir bankrota likums. Tādēļ jāsecina, ka, lai ievērotu Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, administratoram jāizbeidz parādnieka saimnieciskā darbība. Taču tāda uzņēmuma, kas ir pārtraucis saimniecisko darbību, pārdošana ir apgrūtināta iepriekš minētā laika ierobežojuma dēļ.
Administratoru asociācija jau vairākkārt ir norādījusi, ka praksē ar biedējošu tendenci sastopamas situācijas, kad maksātnespējas procesa pieteikumi tiek iesniegti novēloti – tad, kad parādu jūgs ir nepanesams un no uzņēmuma palikusi pāri tikai reģistrācijas apliecība. Turklāt pirms procesa pieteikuma iesniegšanas manta ļoti bieži tiek nobēdzināta, parādnieku „veiklības” rezultātā tiek radīti fiktīvi kreditori, kas paralizē leģitīmu procesa norisi. Lielākās problēmas maksātnespējas jomā ir komercdarbības vides nesakārtotība.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
