Iesaki rakstu: 
Izrādās, pretēji iepriekš publiski izskanējušajai informācijai demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis labprāt publiskotu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka novērtējumu, taču pret to esot iebildusi vērtēšanas komisija, - tā uz Pietiek pieprasījumu oficiāli atbildējis Dombrovskis.
Kā zināms, pagājušā gada oktobra beigās tika izveidota komisija, kuras uzdevums bija izvērtēt Streļčenoka darbību un tās rezultātus. Par tās vadītāju tika iecelts Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, bet par komisijas locekļiem - Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte.
Šīs komisijas skatījumā Streļčenoks par savu darbu saņēma C vērtējumu, kas pēc valdības noteikumiem piecu baļļu sistēmā nozīmē atzīmi "trīs" - to, ka darbiniekam ir optimālas nepieciešamās kompetences. Faktiski tas nozīmē, ka komisijas skatījumā Streļčenoks nav izcils vadītājs, taču amatā var palikt un turpināt pildīt savus pienākumus.
Pēc komisijas vērtējuma publiskošanas tika arī paziņots, ka Streļčenoka kopējais vērtējums netikšot atklāts, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija. Netika atklāts pat tas, kuras amatpersonas un ar kādu pamatojumu tieši šo vērtējumu nolēmušas noslepenot, kaut gan iepriekš citu KNAB darbinieku vērtējumi ir tikuši publiskoti.
Komisijas priekšsēdētājs Maizītis, saņemot Pietiek oficiālu pieprasījumu, no skaidras atbildes izlocījās, paziņojot, ka "komisijas vērtējuma dokumenta autors nav SAB un minētais dokuments nav SAB rīcībā. Tādējādi, SAB nevar Jums nodrošināt iespēju ar to iepazīties".
Vērtējumu neatklāj arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Valsts kanceleja, kura tāpat bija saņēmusi Pietiek pieprasījumu. Kā izriet no Dombrovska oficiālā skaidrojuma, "pēc KNAB priekšnieka darbības vērtēšanas komisijas priekšlikuma vērtēšanas veidlapai 25.novembrī, kad apstiprināju komisijas iesniegto Jaroslava Streļčenoka darba vērtējuma veidlapu, ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss".
Dombrovskis gan esot lūdzis komisiju izvērtēt iespēju noņemt ierobežotas pieejamības statusu daļai darba vērtēšanas veidlapas, "taču komisija šādu iespēju noraidīja". Ierobežotas pieejamības statusa nepieciešamības izvērstu pamatojumu varot sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka darbības vērtēšanas komisija, norāda demisionējušais premjers.
Interesanti, ka, Pietiek otrdien interesējoties par dokumentiem (tostarp vērtējumu), ko Ministru prezidentam KNAB iesniedzis saistībā ar biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atlaišanu, Dombrovska viedoklis bija būtiski atšķirīgs:
"Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punktu, KNAB iesniegtajiem dokumentiem ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tas ietver informāciju par darbinieka novērtēšanas procesu (analoģiski eksāmenam un atestācijai). Papildus minētam, pieprasītā informācija satur informāciju par personas privāto dzīvi. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu šie dokumenti ir publiskojami tikai ar konkrētās personas piekrišanu. Tādēļ Jūsu lūguma izpildes nodrošināšanai Valsts kanceleja lūgs KNAB un J.Strīķes atļauju sniegt Jūsu pieprasītos dokumentus."
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
