Konkurss formāli turpinās, bet nozīmīgo EM valsts sekretāra vietnieka posteni jau sola Ašeradena padomniekam
PIETIEK28.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan oficiāli konkurss uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos posteni noslēgsies tikai nākamnedēļ, Pietiek informācijas avoti ziņo, ka lēmums, visticamākais, ir pieņemts jau pirms tā beigām, - nozīmīgais amats, kas varētu nodrošināt arī oficiālo kontroli pār VAS Latvenergo, varētu tikt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomniekam un partijas biedram Jānim Patmalniekam. Kā jau tas gadās ar Vienotības virzītiem kandidātiem, Patmalnieka vienīgais sakars ar enerģētiku ir padomes locekļa amats AS Rīgas siltums pirms desmit gadiem.
Šķietami ne visai nozīmīgais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka postenis enerģētikas jautājumos ir ļoti nozīmīgs ar to, ka šī amata ieņēmējs būs oficiālais VAS Latvenergo kapitāldaļu turētājs un arī nozīmīgs lēmējs energokompānijas padomes izveidē, kas ir ļoti svarīgi būtisku ietekmes daļu (un daudzus „siles” amatus) zaudējušajiem Vienotības pārstāvjiem.
Kaut gan Patmalnieka amatpersonas deklarācijas un publiski pieejamā informācija neliecina par viņa praktisku pieredzi enerģētikas nozarē, viņam ir citas nozīmīgas īpašības – viņš ir bijis Vienotības eiroparlamentārieša Krišjāņa Kariņa biroja vadītājs, viņš kopš šī gada sākuma ir sava partijas biedra Ašeradena padomnieks, un, kas vēl būtiskāk, viņam ir Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara protekcija.
„Ar to pietiks, lai konkursa komisija saskaitītu punktus par labu viņam,” norāda Pietiek informācijas avoti. Kopā gan uz vakanto amatu ir pieteikušies septiņi pretendenti.
Valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos padotībā ir divi departamenti – Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments un Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments.
Ekonomikas ministrija norāda - tas, ka tieši šī amata ieņēmējs kontrolēs Latvenergo, gan nav simtprocentīgi noteikts. Oficiālā versija ir - "visas AS Latvenergo akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Ekonomikas ministrija, kuras intereses akcionāru sapulcē pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona".
Pretendentiem Ekonomikas ministrijā bija jāiesniedz motivēts pieteikums, dzīvesgaitas apraksts, augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un svešvalodu zināšanas apliecinošu dokumentu kopijas (ja tādi ir).
Kopā ar pieteikuma dokumentiem pretendentiem bija jāiesniedz arī eseja par nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļaujamajiem galvenajiem virzieniem un sasniedzamajiem mērķiem laika posmam līdz 2030. gadam ar vīziju līdz 2050. gadam.
Konkursā oficiāli noteiktas šādas prasības pretendentiem:
- maģistra grāds (vēlams, ekonomikā, tiesību zinātnēs, vadības zinībās vai inženierzinātnēs);
- izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu iestādē, Eiropas Savienības institucionālo ietvaru, likumdošanas sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu;
- zināšanas, izpratne un spēja orientēties Eiropas Savienības un nacionālo enerģētikas nozares normatīvo aktu jomā (vēlama iepriekšējā pieredze Eiropas Savienības un nacionālo normatīvo aktu izstrādāšanā enerģētikas jomā);
- teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas (augstākais līmenis atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei – vismaz C1) gan rakstiski, gan mutiski (vēlamas krievu valodas un citu Eiropas Savienības valstu valodu zināšanas);
- vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes (vēlama pieredze vadošā amatā un darba pieredze valsts pārvaldē);
- prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošajiem jautājumiem;
- teicamas sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes, atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām un atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu" amata pienākumu pildīšanai.
Ekonomikas ministrijas oficiālais skaidrojums ir: „Ministrija aicināja konkursā pieteikties pretendentiem, kuri jūtas gatavi jauniem profesionāliem izaicinājumiem, izstrādājot un īstenojot valstiskas reformas enerģētikas jomā.”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
