Kononovas darbā iekārtošanai "Latvijas Valsts ceļos" veido jaunu nodaļu
PIETIEK27.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai rastu labi atalgotu amatu divu valdības ministru padomniecei Annai Kononovai, valsts akciju sabiedrībā Latvijas Valsts ceļi (LVC) uzsākta reorganizācija, pašreizējās Komunikāciju un ārējo sakaru nodaļas vietā izveidojot divas nodaļas, no kurām vienu vadīs Kononova, Pietiek apstiprināja uzņēmumā. Lai gan LVC valdes priekšsēdētajs Jānis Lange (Vienotība) Kononovas algu neatklāj, apgalvojot, ka šāda informācija ir "konfidenciāla", Pietiek noskaidroja, ka nodaļas vadītāja alga ir 2000 eiro.
Pietiek jau rakstīja, ka Rīgas mēra Nila Ušakova kādreizējā sabiedrisko attiecību padomniece Anna Kononova (foto - Valsts kanceleja), kura pašlaik dod padomus diviem Reformu partijas ministriem - Vjačeslavam Dombrovskim un Edgaram Rinkēvičam, ne bez politiķu palīdzības iekārtota Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā LVC. Sagaidāms, ka Dombrovskis un Rinkēvičs pievienosies Vienotībai.
Šobrīd par LVC sabiedriskajām attiecībam atbild uzņēmuma Komunikāciju un ārējo sakaru nodaļa, kuru vada Mārtiņš Dambergs. Lai amats atrastos arī Kononovai, uzsākta šīs nodaļas reorganizācija, vienas vietā izveidojot divas. Plānots, ka jauno Ārējo sakaru nodaļu vadīs Dambergs, bet Kononova tiks iecelta par Komunikāciju nodaļas vadītāju. Nodaļas vadītāja alga, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas neoficiāli iegūta uzņēmumā, ir 2000 eiro. Bet tiek pieļauts, ka, ņemot vēra Kononovas politisko aizmuguri, valde viņas gadījumā varētu lemt par lielāku atalgojumu.
LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange (Vienotība), kurš pats ne tik sen amatā nonāca ar Dzintara Zaķa politisko atbalstu, kad amatu nācās zaudēt līdzšinējam LVC vadītājam Ivaram Pāžem, uz Pietiek jautājumiem piekrita atbildēt rakstiski, jo, viņaprāt, "viss, ko es pateikšu, tiks izmantots pret mani". Langes rakstiskās atbildes nesniedz pilnu informāciju par Kononovas darbā iekārtošanu; atbildes par atalgojumu un personu loku, kas ieteicis viņu pieņemt darbā, Pietiek nesaņēma.
Lange apstiprina, ka Kononova LVC Komunikāciju nodaļas vadītājas pienākumus sāks pildīt 14. aprīlī. Informācija par LVC darbinieku atalgojumu esot "konfidenciāla", apgalvo Lange. To nosakot valde, pamatojoties uz valdē apstiprinātām amata kategorijām un tām atbilstošo atalgojumu.
Telefoniski uzdoto jautājumu, vai Kononova pieņemta pēc Zaķa lūguma, Lange nekomentēja, bet rakstiskajās atbildēs atsaucas uz vārdos nenosauktiem "nozares pārstāvjiem", kuru viedokļos un atsauksmēs LVC ieklausījusies, piedāvājot Kononovai darbu.
Ārlietu ministram Rinkēvičam sabiedrisko attiecību padomus Kononova jau šobrīd sniedz, būdama ārštatā, taga no štata uz ārštatu viņa pāries arī ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska birojā. Tas faktiski nozīmē, ka par Kononovas bezmaksas padomiem abiem politiķiem, netieši maksās valsts kapitālsabiedrība LVC. Lange pēc būtības neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kā Kononova, viņaprāt, savienos pilnas slodzes darbu LVC un ārštata padomnieces darbu pie diviem valdības ministriem. "Saskaņā ar darba līgumu VAS LVC darbiniekam jāsaņem valdes atļauja, lai varētu apvienot darba pienākumus VAS LVC un citā darbavietā.
Kad A. Kononovas kundze uzsāks darbu uzņēmumā un vērsīsies pie valdes ar šādu lūgumu, tad valde varēs par to lemt," Pietiek norādīja LVC valdes priekšsēdētajs. Pati Kononova uz īsziņā nosūtītajiem jautājumiem nav reaģējusi, lai gan saziņa ar presi būs viņas pienākums LVC.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka par Kononovas iekārtošanu labi apmaksātajā amatā parūpējies Vienotības politiķis Dzintars Zaķis, kuru partijas spice nozīmējusi par SM politisko kuratoru. Par karjeras izaugasmi Zaķim parādā ir arī Kononovas tēva brālis Vladimirs Kononovs, kurš 2011. gada rudenī tika iecelts par valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētaju. Zinātāji stāsta, ka Kononovas tēvoci un Zaķi tuvina saimnieciskās intereses, ko abi mēdz apspriest arī kopā makšķerējot Kononova Latgales īpašumos.
2013. gada pavasarī Kononova kā neaizvietojams kadrs tika iekārtota ārštata padomnieces amatā pie Rinkēviča, pateicoties ārlietu ministra padomnieces Sandras Sondores-Kukules aizbildniecībai.
Tolaik Reformu partijā runāja, ka Kononova Ārlietu ministrijā iekārtota ar ieganstu, ka citādi partija nevar atļauties apmaksāt viņas sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Kad atsevišķi partijas biedri ministram Rinkēvičam iebilda, ka šajā argumentā nav loģikas, jo Kononova ārštata padomnieces amatā algu nesaņem, ministram bijusi asa vārdu apmaiņa ar Sondori-Kukuli, kas beigusies ne ar ko - Ārlietu ministrijā viņa palika.
Nepieciešamība Kononovai iegūt vizītkarti ar Ārlietu ministrijas logo tā arī netika izskaidrota. Oficiālais Rinkēviča skaidrojums bija, ka Kononova viņam dod padomus preses un sabiedrisko attiecību jautājumos, kas ietverot arī preses relīžu rakstīšanu un citus jautājumus. Ārlietu ministrijai ir savs Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments ar kvalificētiem darbiniekiem, kompetentiem ārpolitiskajos jautajumos, tāpat ministrijai ir savs preses sekretārs - bijušais vēstnieks, pieredzējis diplomāts Kārlis Eihenbaums.
Pietiek jautājumus, vai Kononova saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam, kas vajadzīga darbam ārlietu ministra birojā, viņa pati aizvadītā gada maijā uztvēra saasināti, apgalvojot, ka pielaidi saņēmusi, un uzdodot pretjautājumu, vai Pietiek "bija citas ekspektācijas".
Kononovas pēkšņā nonākšanas Reformu partijas spicē neilgi pēc tam, kad bija spiesta pamest darbu pie Rīgas mēra Nila Ušakova, arī pašā partijā daudziem radīja jautājumus. Kononova bija to personu pulciņa, kuras Reformu partijas spice ņēma līdzi uz koalīcijas padomes sēdēm, viņa tika sēdināta pie viena galda ar partijas sponsoriem.
Decembrī aģentūra LETA bija izpētījusi, ka Kononovai papildu ieņēmumi nodrošināti ar Kukulu ģimenes palīdzību. Viņa pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma organizē ar uzņēmuma NP Foods zīmolu, konkrēti šokolādes izstrādājumu Laima, reklamēšanu. NP Foods pārstāvēto zīmolu vadītājs ir Sandras Sondores-Kukules vīrs Guntars Kukuls.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
