Iesaki rakstu: 
Paskaidrošu, kāpēc cīņa ar koronvīrusu jārīkojas iespējami agri un stingri. To noteic apdraudējuma daba: tas ir lipīgs un pieaug eksponenciāli.
Attiecībā uz lipību dažādos pētījumos dažādi skaitļi, bet vienkāršības labad var lēst, ka slimnieks aplipina trīs citus (šī nav bioloģiska konstante, bet caurmērs; viens slimnieks var aplipināt arī simt citu).
Eksponenciālitāte ir tāda, ka var apaļos skaitļos pieņemt, ja cilvēku kontaktus neierobežo, saslimušo skaits nedēļā aptuveni desmitkāršojas. Dzīvē, protams, ir visai plašas atšķirības. Dānija, piemēram, no 15 slimniekiem 4. martā un 20 5. martā, kas atbilst pašreizējam slimnieku skaitam Latvijā, tika līdz 516 slimniekiem 11. martā.
Lai apturētu un uzveiktu sērgu, nepieciešams lipību no 3 nospiest zem 1. Lai to izdarītu, uz laiku būtiski jāsamazina cilvēku pārvietošanās un kontakti. Labā vēsts ir, ka mēs, vienalga, cik būtu slimnieku, vienmēr esam viena slimības perioda attālumā no tās izskaušanas – ja vien nav cilvēku kontaktu un netiek aplipināts neviens cits. Dzīvē, protams, šis ideāls nav sasniedzams, taču, cik iespējams, pēc tā jātiecas. Kāpēc?
Vispirms iedomāsimies neierobežotu slimības izplatīšanos no 10 sākumslimniekiem:
10→30→90→270→810→2430→…
Tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība un kontakti tiek divkārt samazināti. Kas notiek? Lipība samazinās līdz 3:2=1,5. Attiecīgi saslimstība:
10→15→23→34→51→76→…
Skaitļi aug lēnāk, tiek iegūts laiks, taču beigās tik un tā saslimstība aizšaujas debesīs, jo cilvēku pārvietošanās un kontakti ierobežoti par maz. Labi, tagad iedomāsimies, ka cilvēku kustība, kontakti un lipība samazināta četrkārt līdz 3:4=0,75. Nu saslimstības gaita būs:
10→8→6→4→3→2→2→1→1→1→1→0.
Slimību izdevies apturēt un uzveikt, taču tam vajadzējis daudz slimības paaudžu. Tagad iedomāsimies, ka cilvēku pārvietošanās, kontakti un lipība samazināta astoņkārt līdz 3:8=0,375. Nu saslimstības gaita būs:
10→4→1→1→0.
Kā redzams, jo stingrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž. Salīdzinot abas pēdējās virknes, pirmā summārā saslimstība (un mirstība) bija 39, otrā 16; pirmā sērgu izskauda pēc 11 slimības periodiem, otrā pēc 4. Taču sekmīgai rīcībai ir sava cena: vai esat gatavi astoņreiz mazāk pārvietoties un dienas gaitā tikties ar astoņreiz mazāk cilvēkiem?
Tagad par agrumu. Lai salīdzinām pēdējo virkni, ja polītiskie lēmēji nieka vienu nedēļu pavilcinās un koronvīrusa slimnieku skaits tikām sasniedz 100:
100→38→14→5→2→1→0.
Koronvīrusa upuŗu skaits desmitkāršojies, un laiks, cik ilgi jāaptur cilvēku pārvietošanās, audzis no četrām līdz sešām slimības paaudzēm, tas ir, pusotru reizi. Tātad otrs secinājums: jo agrāk cilvēku pārvietošanos aptur, jo drīzāk un ar mazāk zaudējumiem un cilvēku upuŗiem sērgu izskauž.
Pašreizējos Latvijas apstākļos vairs nepietiek tikai ar robežu slēgšanu sērgas ievazāšanai (kaut vajadzība pēc tās nezūd), ar ko būtu pieticis priekš trim nedēļām, un tagad nebūtu skolas jāslēdz. Tagad turpretī ar skolu slēgšanu vien ir par maz.
It kā ārkārtēja situācija izsludināta, bet šodien cilvēki ielās bija, uz darbu brauca, autobusi un trolejbusi kursēja, veikali un iestādes vaļā. Diemžēl ikdienišķa omulība šoreiz var nozīmēt ārstēšanas atteikšanu pensionāriem un kroniskiem pacientiem jau pēc pusmēneša (atgādinu, ka Italijā priekš trim nedēļām, 20. februārī bija trīs zināmi koronvīrusa slimnieki).
Lai nepieļautu Italijas katastrofas atkārtošanos Latvijā, nepieciešams apturēt iekšzemes dzīvi. Nevis pēc katastrofas, kā darīja Italija, bet tagad, tūlīt, pirms katastrofas. Latvija izmēra ziņā ir viens Italijas reģions vai Uhaņas pilsētas rajons, tik ar zemāka apdzīvotības blīvuma priekšrocību.
Kustības apturēšanai var izmantot fraktāļu metodi, apvienot to ar plašu testēšanu, kā sekmes guva Dienvidkoreja, sadalīt valsti sīkākās daļās un no koronvīrusa brīvās atļaut brīvāku dzīvi, valstij sadarboties ar pilsoņiem. Darāmā ir gana.
Igaunija nokavēja un būs spiesta darīt vairāk un ilgāk. Ļoti ceru, ka Latvijai vēl ir pāris dienas laika un Latvijas vadītājiem griba.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
