Kozlovskim un Ķuzim nekas neesot sakāms par Bauskas policistu gatavību sākt kriminālprocesu pēc izcili godīgās tiesneses lūguma
PIETIEK11.12.2014.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Ne iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, ne Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim nekas neesot sakāms par Bauskas policistu izrādīto gatavību nekavējoties sākt kriminālprocesu, saņemot Bauskas rajona tiesneses Irinas Bogdanovas iesniegumu par viņai it kā celtu neslavu kāda Pietiek lasītāja komentārā, kurā viņa nodēvēta par izcili godīgu.
Pietiek jau informējis, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa policijas nodaļā sākts viens no desmitgades absurdākajiem kriminālprocesiem: tas sākts par to, ka Bauskas rajona tiesas tiesnesei Irinai Bogdanovai esot tikusi celta neslava, portāla Pietiek lasītāju komentāros šo amatpersonu nosaucot par "izcili godīgu tiesnesi". Šis lasītāja komentārs pilnā apjomā skan tā: "Vēl jau ir izcili godīga tiesnese Bogdanova Bauskas tiesā. Kad to ņems pie dziesmas? Ir pierādījumi - tiesību sargātāji - vell come."
Kā izrādās, ne iekšlietu ministrs Kozlovskis, ne Valsts policijas priekšnieks Ķuzis, ne tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (kurš pats savulaik ir tiesībsargāšanas iestādēm sūdzējies par iekaustīšanu ar rabarberu kātiem) šāda kriminālprocesa sākšanā neko īpašu nesaskata un arī reaģēt uz šo atgadījumu negrasās. Šodien publicējam atbildes, kas no dažādām iestādēm un amatpersonām saņemtas uz vienu jautājumu - kā tās skaidro šo faktu un kādas darbības veiks šai sakarā
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vadības skaidrojums:
"Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirknī tika saņemts iesniegums par iespējamu neslavas celšanu. Lai pārbaudītu iesniegumā minētos pieņēmumus, Bauskas iecirknī tika uzsākta izmeklēšana, jo kriminālprocesa ietvaros ir iespējams izmantot Kriminālprocesa likumā noteiktos līdzekļus.
Šobrīd kriminālprocess ir par iespējamu neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī (Krimināllikuma 157.panta 2.daļa), taču izmeklēšanas laikā ir iespējams kriminālprocesu pārkvalificēt, ja tiek konstatēti citi apstākļi.
Jāpiebilst, ka kriminālprocesā nevienai personai šobrīd nav piemērots aizdomās turētās personas statuss un policija turpina pārbaudīt iesniegumā minētos pieņēmumus, lai varētu pieņemt turpmāko lēmumu."
Valsts policijas preses pārstāvja skaidrojums:
"Sazinoties ar VP Zemgales reģ. pārvaldi, saņēmām šādu skaidrojumu: Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirknī tika saņemts iesniegums par iespējamu neslavas celšanu. Lai pārbaudītu iesniegumā minētos pieņēmumus, Bauskas iecirknī tika uzsākta izmeklēšana, jo kriminālprocesa ietvaros ir iespējams izmantot Kriminālprocesa likumā noteiktos līdzekļus. Šobrīd kriminālprocess ir par iespējamu neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī (Krimināllikuma 157.panta 2.daļa), taču izmeklēšanas laikā ir iespējams kriminālprocesu pārkvalificēt, ja tiek konstatēti citi apstākļi. Jāpiebilst, ka kriminālprocesā nevienai personai šobrīd nav piemērots aizdomās turētās personas statuss un policija turpina pārbaudīt iesniegumā minētos pieņēmumus, lai varētu pieņemt turpmāko lēmumu."
Iekšlietu ministra preses pārstāves skaidrojums:
"No Valsts policijas saņemts šāds skaidrojums: Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirknī tika saņemts iesniegums par iespējamu neslavas celšanu. Lai pārbaudītu iesniegumā minētos pieņēmumus, Bauskas iecirknī tika uzsākta izmeklēšana, jo kriminālprocesa ietvaros ir iespējams izmantot Kriminālprocesa likumā noteiktos līdzekļus.
Šobrīd kriminālprocess ir par iespējamu neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī (Krimināllikuma 157.panta 2.daļa), taču izmeklēšanas laikā ir iespējams kriminālprocesu pārkvalificēt, ja tiek konstatēti citi apstākļi.
Jāpiebilst, ka kriminālprocesā nevienai personai šobrīd nav piemērots aizdomās turētās personas statuss un policija turpina pārbaudīt iesniegumā minētos pieņēmumus, lai varētu pieņemt turpmāko lēmumu."
Valsts policijas preses pārstāvja atbilde uz jautājumu, vai Valsts policijā ir izstrādātas vadlīnijas kriminālprocesu ierosināšanā; ja jā, kāpēc šajā gadījumā ir nekavējoties ierosināts kriminālprocess, nevis pieņemts lēmums par resoriskas pārbaudes veikšanu, un vai šāds lēmums par nekavējošu kriminālprocesa sākšanu atbilst šīm vadlīnijām:
"Vadlīnijas un kārtība, kādā ierosināms kriminālprocess, ir noteiktas Kriminālprocesa likumā. Katru situāciju policijas darbinieki vērtē individuāli un kriminālprocesu uzsākt tiklīdz ir pamats uzskatīt, ka ir noticis noziegums, kā arī gadījumos, kad šāda fakta noskaidrošanai ir nepieciešams veikt procesuālas darbības, kuras ārpus kriminālprocesa nav iespējams veikt."
Tieslietu ministra preses pārstāves skaidrojums:
"Saistībā ar Jūsu lūgumu tieslietu ministram un Tieslietu ministrijai sniegt komentāru par Jūsu minētajā publikācijā aprakstīto krimināllietu ministra uzdevumā Tieslietu ministrija informē, ka mūsu rīcībā nav oficiālu ziņu par kriminālprocesa uzsākšanu un tā faktiskajiem apstākļiem, jo procesa virzītājam nav noteikts pienākums par kriminālprocesa uzsākšanu šajā gadījumā informēt Tieslietu ministriju. Papildus norādām, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses neatkarīgi no ieņemamā amata."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.