Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizbildinoties ar valsts noslēpumu, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nenoliedz, ka pat vairāki tūkstoši cilvēku - daudzkārt vairāk nekā uzņemamais patvēruma meklētāju skaits - aizvadītajos gados Latvijas iedzīvotāja personas kodu varētu būt saņēmuši slepus, bez likumā noteiktā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmuma, vienkārši "pēc kompetentas iestādes pieprasījuma".

Pietiek jau aprakstīja, kā pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati ir dzēsti no Iedzīvotāju reģistra nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatējis, ka vairs nevar rīkoties uz Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzēsts".

"Izdzēsts" šajā gadījumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rīcībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka Viļņa Jēkabsona vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā, pēc kompetentas valsts iestādes klasificēta pieprasījuma, ir dzēsti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.

Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā ir patvēruma meklētāja statusā: lai gan bijuši vairāki mēģinājumi viņu aizturēt, apcietināt vai izdabūt no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdūrušies tiesu "neizpratnē" pret dažādu policijas un robežsardzes struktūru argumentiem.

Pietiek rīcībā esošo neoficiālu informāciju, ka pēdējo 20 gadu laikā pēc "kompetentu iestāžu pieprasījuma" bez oficiālu PMLP lēmumu pieņemšanas LR Iedzīvotāju reģistrā kopā reģistrētas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bēgļu kopskaits), PMLP vadība ne noliedz, ne apstiprina - "šāda veida informācija ir klasificēta".

Vairāk nekā divas nedēļas par to, ko atbildēt uz Pietiek jautājumiem, pārdomāja iekšlietu ministrs Kozlovskis, taču nu arī viņš ziņas par iespaidīgo skaitu cilvēku, kuri varētu būt bez likumā noteiktā oficiālā lēmuma tikuši pie Latvijas iedzīvotāja personas koda, izlēmis ne apstiprināt, ne noliegt, aizbildinoties ar valsts noslēpumu, līdz ar ko "informācija par šo normu piemērošanas gadījumiem un iestāžu veicamām darbībām nevar tikt sniegta".

Arī uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka LR Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas personas, piešķirot tām personas kodu un izsniedzot personu apliecinošus dokumentus, kaut arī PMLP nav pieņēmusi normatīvajiem aktiem atbilstošu lēmumu par šādu iekļaušanu, Kozlovskis no atbildes sniegšanas izvairījās, tā vietā izklāstot vispārīgas likumu normas.

Ministra atbildes gan faktiski apstiprina, ka "kompetentajām iestādēm" ir visplašākās iespējas veikt visdažādākās manipulācijas ar Iedzīvotāju reģistra datiem, neņemot vērā "nepilsoņu likumu" un aizbildinoties ar nepieciešamību aizsargāt savus palīgus, un šīs manipulācijas faktiski netiek kontrolētas

"Iekšlietu ministrija norāda, ka Iedzīvotāju reģistrā tiek atspoguļota informācija, kas izriet no Personu speciālās aizsardzības likuma un Operatīvās darbības likuma regulējuma.

Personu speciālās aizsardzības likuma 16.panta otrā un trešā daļa paredz speciālās aizsardzības pasākumu — aizsargājamās personas identitātes maiņa. To piemēro, pamatojoties uz speciālās aizsardzības iestādes lēmumu, kas saskaņots ar ģenerālprokuroru, ja personas drošību nav iespējams garantēt, izmantojot citus šajā pantā paredzētos aizsardzības pasākumus. Pēc lēmuma pieņemšanas tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu personas identitātes maiņu - personai izsniedz nepieciešamos dokumentus ar citiem personas datiem un izdara atbilstošas izmaiņas informācijas sistēmās, kā arī, ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

Savukārt Operatīvās darbības likuma 28.panta pirmās daļas 5.punkts paredz operatīvās darbības subjektiem tiesības izgatavot un izmantot dokumentus un citus maskēšanās līdzekļus, lai slēptu atsevišķu operatīvās darbības subjektu struktūrvienību, to dienesta telpu un transportlīdzekļu patieso piederību un darbinieku identitāti, savukārt 6.punkts ietver tiesības izveidot segorganizācijas, izmantot organizāciju un komersantu reģistrācijas dokumentus un citus dokumentus, kā arī atšķirības (pazīšanas) zīmes, lai nodrošinātu operatīvo darbību un radītu tai labvēlīgus apstākļus.

Papildus Operatīvās darbības likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka, ja sakarā ar slepeno sadarbību rodas reāli draudi slepenā palīga un viņa ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai, mantiskajām un citām likumīgajām interesēm, savlaicīgi jāveic nepieciešamie drošības pasākumi šo draudu novēršanai, ieskaitot dzīvesvietas maiņu un personu apliecinošo dokumentu nomaiņu." 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...