Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc mēnesi ilgas "papildu informācijas saņemšanas" un pārdomām iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nonācis pie secinājuma - viņam kā iekšlietu ministram un Iekšlietu ministrijas vadītājam neesot nekāda likumīga iemesla un arī iespējas atstādināt policistus, kuri Pietiek publicētā videoierakstā bija redzami, atspārdot aizturamo personu.

Pirms mēneša Pietiek uzdeva Kozlovskim vairākus jautājumus saistībā ar publiskoto video, kurā skaidri redzams, kā policijas darbinieki sper pa galvu zemē guļošam aizturētajam, kurš neizrāda nekādu pretošanos, un saistībā ar to, ka Valsts policija ir paziņojusi, ka neviens no spārdītājiem vairāk nekā pusgada laikā - tik ilgi jau norisinās sāktais kriminālprocess par šo notikumu - no amata nav atstādināts, aizbildinoties ar to, ka "nav gūts pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām, lai kādu darbinieku varētu atzīt par aizdomās turēto".

Kozlovskim tika jautāts, vai viņš vispār ir informēts par šo notikumu un vai arī viņš uzskata, ka policijas darbinieki, kuri aizturēšanā ir spēruši pa galvu aizturamajam, kurš neizrāda nekādu pretošanos, var turpināt darbu līdzšinējos amatos laikā līdz kriminālprocesa beigām, bet, ja tā neuzskata, kādas tieši darbības šai sakarā viņš ir veicis vai veiks kā politiski atbildīgā persona (savukārt, ja Kozlovskis uzskata par pamatotu minēto personu neatstādināšanu, kā tieši viņš to var pamatot).

Vesels mēnesis bija vajadzīgs, lai saskaņā ar Kozlovska apgalvoto viņam kā iekšlietu ministram izdotos saņemt "papildu informāciju" no Valsts policijas un nonāktu pie secinājuma, ka, lai ko arī būtu sastrādājuši policijas darbinieki, no amata viņus var atstādināt tikai ar prokurora lēmumu:

"Pamatojoties uz saņemto informāciju, Iekšlietu ministrija norāda, ka amatpersonas atstādināšana no dienesta pienākumu izpildes ir noteikta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 14.pantā.

Saskaņā ar šo normu atstādināt var amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana (14.panta pirmā dala), amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests (14.panta otrā daļa), kā arī amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums (14.panta trešā daļa).

No minētās tiesību normas izriet, ka amatpersonas atstādināšanas pamats ir kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums, ko atbilstoši Kriminālprocesa likumam tiesīgs pieņemt ir procesa virzītājs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka atbilstoši Kriminālprocesa likumam ne Iekšlietu ministrija kā iestāde, ne iekšlietu ministrs kā amatpersona nav tiesīgs ietekmēt procesa virzītāju vai izteikt prasījumus pieņemt noteiktu lēmumu.

Kriminālprocesa likuma 36.panta pirmā daļa nosaka, ka prokurors kriminālprocesā realizē izmeklēšanas uzraudzības funkciju. Kā nosaka Kriminālprocesa likuma 37.panta pirmā dala, prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

Pietiek jau informējis - neoficiāli ir zināms, ka ministra vilcināšanās un neizlēmība šajā lietā tieši saistīta ar Drošības policijas uzstājīgu "lūgumu", pret kādiem Kozlovskis ir bijis ļoti atsaucīgs arī iepriekš.

Savukārt Drošības policijas uzstājība ir saistīta ar tās vēlēšanos atbrīvoties no aizturētās personas, kas savulaik ar to sadarbojusies un 90. gados pat palīdzējusi no gūsta Ingušijā atbrīvot ķīlniekus - celtniekus no Latvijas.

Šī persona ir Pietiek jau vairākkārt aprakstītais Aslans Iznaurovs - Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm it kā neeksistē, it kā tomēr eksistē.

Drošības policija viņu tagad oficiāli uzskata par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija, ņemot vērā notikušo izdzēšanu, tagad nesekmīgi mēģina viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē.

Saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu, kad policijas speciālo uzdevumu bataljona policisti atspārdīja Iznaurovu, kurš neizrādīja nekādu pretestību, bet pēc tam apsūdzēja viņu par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām, Valsts policijas Iekšējās drošības birojā gan ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 317.panta 2.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību.

Par šādu noziegumu maksimālais likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, un pašlaik kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana, skaidro Valsts policijas pārstāvis.

Taču, lai gan izteiksmīgo brutālās aizturēšanas un atspārdīšanas videoierakstu Iekšējās drošības birojam nodeva tiesa, Valsts policija nav uzskatījusi, ka tajā redzamais būtu uzskatāms par pamatu kādiem izdarāmiem secinājumiem. Fakts, ka policijas darbinieki ir melojuši dienesta ziņojumā, un videoierakstā redzamais neesot "pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām".

"Šobrīd kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, taču pagaidām nav gūts pietiekams apstiprinājums noziedzīgām darbībām, lai kādu darbinieku varētu atzīt par aizdomās turēto," Pietiek skaidro Valsts policijas pārstāvis. Līdz ar to policijas darbinieki, kas redzami video, joprojām turpinot pildīt savu amatu pienākumus.

Pietiek jau informēja - tikai pateicoties tam, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona darbinieki bija pietiekami neapdomīgi, lai brutālo aizturēšanu sarīkotu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzes lokā, policistiem, iespējams, neizdosies brutālu aizturēšanu un aizturamā atspārdīšanu, viņam pat nemēģinot pretoties, pasniegt kā aizturamā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona 2.rotas jaunākais inspektors Oļegs Šalajevs oficiālā ziņojumā gan bija apgalvojis, ka  viens no aizturamajiem - Iznaurovs neesot izpildījis viņam dotās pavēles, tāpēc, lai viņu aizturētu, pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un speclīdzekļi - roku dzelži, savukārt pret otru personu - Andreju Volkovu tikuši pielietoti tikai rokudzelži, bet "fizisks spēks netika pielietots".

Ļoti iespējams, ka šī versija paliktu neapstrīdēta, ja vien speciālo uzdevumu bataljona policisti, kuru "likumīgajām prasībām" it kā nebija pakļāvušies abi aizturētie, nebūtu pieļāvuši divas kļūdas, - pirmkārt, veikuši aizturēšanu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzeslokā, otrkārt, nepaspējuši izņemt videokameras ierakstu.

Rezultātā tiesa, iepazīstoties ar advokātes Allas Ignatjevas rīcībā esošo videoierakstu, pieņēma šādu lietu izskatīšanā diezgan retu spriedumu: "Tiesnese atzīst par nepieciešamu, izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nodot kompetentai iestādei (Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojam) policijas darbinieku rīcības izvērtēšanai".

Pietiek jau publicējis Iznaurova aizstāvja Jāņa Davidoviča iesniegumu tiesībsargāšanas iestādēm, kurā advokāts izklāsta, kā notikušo aprakstījis viņa aizstāvamais, - stāstījums ir būtiskā pretrunā ar policijas darbinieku versiju, bet atbilst videoierakstā redzamajam.

Interesanti, ka beigu beigās izrādījies - visa aizturēšana notikusi nevis saistībā ar to, ka Iznaurovs būtu meklēts par kāda nozieguma izdarīšanu, bet gan tāpēc, ka viņš figurējis kā liecinieks kādā kriminālprocesā un viņu bijis nepieciešams nopratināt:

"Vēlāk mani aizveda uz kādu Rīgas iecirkni, kur, kā iepriekšējos, man neviens neko nepaskaidroja, vienīgi tiku visu šo laiku aizturēts un turēts saslēgts rokudzelžos. Beidzot, kad bija jau pagājušas apmēram divpadsmit stundas pēc aizturēšanas un bija jau ap pusdiviem naktī, pēdējā policijas iecirknī, man priekšā stādījās policijas darbiniece Olga Kevra, kura man izskaidroja, ka tikšu nopratināts kā liecinieks, pie tam man pilnīgi nesaprotamā lietā, un pavaicāja, kur es esot bijis kaut kādā datumā, un uzrādīja man kaudzi cilvēku fotogrāfijas, kurās es atpazinu vienīgi minēto Andreju.

Viņa man teica ka esmu bijis izsludināts meklēšanā kā liecinieks, kas pats par sevi nav vispār kriminālprocesuāli iespējams, jo Latvijas KPL neparedz to, ka liecinieku var izsludināt meklēšanā, aizturot piekaut un pazemot. Es atbildēju uz šiem abiem man kā lieciniekam uzdotiem jautājumiem, un Olga Kevra teica, ka esmu brīvs, un atlaida mani."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...