Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Notikumi kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu nav aprobežojušies tikai ar kratīšanu audita un konsultāciju uzņēmumā, Latvijas Krājbankas likvidatorā KPMG Baltics: ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte Una Petrauska, turklāt saistībā ar kriminālprocesu tiek pieminēts vēl cits advokāts – Romualds Vonsovičs (attēlā).

Pietiek jau informēja, ka Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieku veiktā kratīšana KPMG Baltics, kuras iemesli aizvadītās nedēļas beigās mulsināja medijus, ir notikusi sakarā ar bažām par iespējamu pierādījumu iznīcināšanu krimināllietā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu.

Nu kļuvis zināms arī tas, ka lietas ietvaros nopratināta un uz laiku aizturēta advokāte Petrauska, savukārt aizdomās turētā statusā ir nonācis Edijs Ziediņš un, iespējams, arī Jānis Bankovs. (No oficiāliem komentāriem šai sakarā Valsts policija atsakās.)

Par viņiem abiem plašāka sabiedrība pirmo reizi izdzirdēja 2012. gada februārī, kad Latvijas Krājbanka caur meitasuzņēmumu SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma lidsabiedrības airBaltic tā brīža privāto akcionāru - SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). BAS vārdā darījumu slēdza Bankovs un Ziediņš.

Taču saistībā ar kriminālprocesu tiek pieminētas vēl divas personas - KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš, kā arī KPMG Baltics pārstāvis, advokāts Vonsovičs. „Pašlaik viss tiek darīts lai Ozoliņš un Vonsovičs izspruktu sveikā, lai gan faktiski visu zināja, kārtoja un attiecīgo ideju bīdīja un aizstāvēja civillietā Rīgas apgabaltiesā, kaut visi kreditori bija pret,” stāsta Pietiek informācijas avoti.

Visu šo notikumu pamatā ir aizdomas par likvidējamās Latvijas Krājbankas iespējamo pretlikumīgo aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG Baltics un tā pilnvarotajai personai Ozoliņam (aizkulisēs darbojoties arī Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

2012. gada 27.augustā Krājbanka, likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma – SIA Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot BAS sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva (atsavināja) Atlantijas birojiem visu BAS mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasījuma tiesības pret AS AirBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana bija notikusi ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu - ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arīAirBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā - administrators bija pārdevis par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma 6.punkta noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmēja, ka faktiski Krājbanka un Snoras ir prettiesiski uzdāvinājušas Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Vēl ņemot vērā, ka BAS saistības pret Krājbanku un Snoras tikai pieaug (aprēķinot procentus un līgumsodus), faktiski Atlantijas biroji bija ieguvuši tiesības uz bankas mantu vairāk kā 42 miljonu latu apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankai bija tiesības pieprasīt no BAS pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo BAS bija uzticams kreditors AirBalticpersonā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildina Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas BAS vairs nekas nepieder, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi ir SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa - 20 miljoni latu.

Turklāt pēc BAS aktīvu atsavināšanas SIA Atlantijas biroji šis uzņēmums bija tiesīgs noslēgt vienošanās ar saviem kreditoriem par maksājumu saistību termiņu pagarināšanu vai atbrīvošanu no procentiem un līgumsoda. Tātad atsavināšanas, ar katru reizi samazinot atsavināšanas cenu, varēja vēl turpināties.

Interesanti, ka līdz ar šiem darījumiem Ozoliņš cita starpā bija panācis arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana SIA KPMG Baltics, kas savukārt dod darbu pašam Ozoliņam

Turklāt šāda līguma noslēgšana vēl vairāk pasliktināja Krājbankas kreditoru stāvokli, jo no atgūtās naudas summas vispirms tiek segti likvidācijas izdevumi, kas piecpadsmit gadu garumā būs daudzkārt lielāki nekā tad, ja Krājbankas administrators, atsavinot BAS aktīvus, kā arī citus aktīvus, samaksu par tiem iegūtu uzreiz un ātrāk pabeigtu likvidācijas procesu.

Kā zināms, pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pārņēma pašu BAS no tās bijušajiem akcionāriem - Bertolta Flika un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītās ofšorkompānijas Taurus Asset Management.

KMPG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis uzreiz pēc ķīlas tiesību pāriešanas medijos apgalvoja, ka aprakstītās darbības esot veiktas, lai BAS iepriekšējās vadības dēļ nepieļautu miljoniem latu vērtās ķīlas samazinājumu. Atlantijas biroji, pārņemot saistības no BAS, neesot uzņēmušies jaunas saistības un tādējādi nav pasliktinājuši Krājbankas kreditoru situāciju. Turklāt ķīla esot gan par labu Snoras, gan Krājbankai.

Laikraksts Dienas bizness 2012. gada septembra sākumā publicēja analīzi par šī darījuma mērķiem, izvirzot divas ticamākās versijas. Pirmā versija saistīta ar centieniem nezaudēt nodrošināto kreditoru – Krājbankas un Snoras bankas – tiesības uz BAS prasījumu tiesībām, ja kādam tiesā tomēr izdotos panākt BAS maksātnespējas atzīšanu. Otrā versija saistīta ar vēlmi iedrošināt lidsabiedrības airBaltic potenciālo pircēju, ka prasījuma tiesības pret kompāniju nenonāks trešo personu rokās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...