Iesaki rakstu: 
Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un izstrādājusi jaunu mērķtiecīgu PR stratēģiju, lai iekļūtu nākamajā Saeimā.
Galvenā KPV LV problēma uz šo brīdi ir finansējuma trūkums. Tas nozīmē, ka partijai sekmīga PR īstenošanai ir jāpaļaujas uz tās lokomotīvju Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema varēšanu sacelt ap sevi pietiekami lielu mediju interesi, lai partija nenozustu no potenciālo vēlētāju redzesloka. Līdz šim stratēģija ir atmaksājusies, un aizvadīto divu nedēļu laikā Gobzems un kompānija ir spējusi sev nodrošināt klātbūtni teju visos Latvijas lielākajos medijos.
Kā tas tika panākts? Pavisam vienkārši. Partija sekmīgi izmanto sociālos tīklus kā komunikācijas platformu ar masu medijiem un sabiedrību.
Attiecīgi šī gada jūnija sākumā Gobzema kungs, izmantojot pareizos apstākļus (maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību), savā facebook profilā ievietoja īsu, bet tiešu ierakstu, kurā kritizēja nesenos notikumus maksātnespējas nozarē. Ieraksts bija veidots familiārā formā, labi uzrunāja sabiedrību un vienā vietā pat ietvēra lamu vārdu pizģīt. Vienu vārdu sakot, Gobzema kungs bija uzķēris labāko brīdi, lai paceltu savu reitingu uz Bunkus slepkavības rēķina.
Gobzema ierakstu pārpublicēja virkne sociālo tīklu lietotāju un arī vairāki Latvijas lielie mediji, kā rezultātā viņš panāca, ka tiek uzaicināts piedalīties diskusijā TV Rīga 24 ēterā, kas savukārt tika izmantota kā platforma, lai tālāk attīstītu KPV LV vēstījumu par maksātnespējas administratoru nozares šausmām un vispārējo situāciju Latvijas vadošās elites aizkulisēs. Gobzema asie un tieši komentāri atkal panāca vēlamo efektu – mediji un sociālo tīklu lietotāji turpināja dalīties ar viņa viedokli un popularizēt KPV LV.
To visu Gobzems panāca vienkārši izmantojot tā brīža apstākļus - maksātnespējas administratora Bunkus slepkavību (aktualitāti) un sabiedrībā pieaugošo plaisu starp eliti un vienkāršo tautu (fonu). To sauc par efektīvu sev pieejamo resursu menedžēšanu, un jāsecina, ka ar to KPV LV iet daudz labāk nekā citām Latvijas partijām.
Papildus tam KPV LV premjera amata kandidāts nolēma lauzt latviešu politiķiem ierastās dogmas un uzrunāt arī krieviski runājošo sabiedrības daļu. Kopš šī gada jūnija Gobzems sociālo tīklu komunikācijā ir sācis izmantot arī krievu valodu. Tas liecina, ka KPV LV mērķis ir pakāpeniska identitātes maiņa Latvijas krievvalodīgā elektorāta acīs.
Partija tuvākajos mēnešos, visticamākais, centīsies atmest sev piesprausto „latviešu partijas” birku, un tā vietā sevi prezentēs kā opozīcijas partiju, kura sabiedrību nedala latviešos un krievos, pārstāv tautas intereses un cīnās pret korumpēto un zaglīgo eliti. Līdzīgu stratēģiju šīm vēlēšanām ir izvēlējusies arī partija „Saskaņa” un mazākā mērā JKP.
Tādā veidā KPV LV cer aizpildīt pēc „Saskaņas” eiropeizācijas radušos Latvijas opozīcijas partiju elektorāta vakuumu. Pietiekami labi izspēlējot savas kārtis, Gobzems varētu iegūt daļu no „Saskaņas” vai pat Latvijas Krievu Savienības vēlētāju balsīm, kuru vidū ir novērojama nepatika pret krievvalodīgajā opozīcijā novērojamo stagnāciju.
Latvijas krievvalodīgā kopiena KPV LV transformāciju ir pamanījusi un uztvērusi ļoti pozitīvi. Ar Gobzema ierakstiem ir sākušas dalīties pat t.s. „krievu skolu” aizstāvji un citas prokremliski noskaņotas personas. Tikmēr pats Gobzems ir nemanot sācis dalīties ar Kremļa propagandas portāla vesti.lv ierakstiem.
Papildus tam KPV LV ir aktivizējuši savus centienus arī t.s. interneta „troļļu” frontē. Partijai, visticamāk, pieder facebook lapa, kas pirms tam nodarbojās ar dezinformācijas izplatīšanu un vadošās elites diskreditēšanu, bet kopš pagājušās nedēļās ir sākusi publiski aģitēt par vēlētājus balsot par KPV LV. Protams, nevar izslēgt, ka lapas patiesie īpašnieki ir vienkārši politiski apjukuši pusaudži ar apšaubāmu humora izjūtu un ar KPV LV tai nav nekāda sakara.
Pēdējo nedēļu KPV LV priekšvēlēšanu aktivitātes, visticamāk, ir saistītas ar Alda Gobzema lomas palielināšanos un kļūšanu par partijas de facto līderi. Ir skaidrs, ka Artuss Kaimiņš formāli saglabās ievērojamu publisko ietekmi Latvijas sabiedrībā un līdz ar to arī partijā. Tiesa pēdējās nedēļas ir pierādījušas, ka KPV LV īstie groži jau kādu laiku atrodas Gobzema rokās, un izskatās, ka viņš ir nobriedis KPV LV ne tikai ievilkt nākamās Saeimas opozīcijā, bet arī pacīnīties par vienu vai otru valdības krēslu.
Atliek secināt, ka KPV LV pirms vēlēšanām ir piedzīvojusi strauju metamorfozi - atmetusi ideālista Kaimiņa novalkāto kokonu un uzaudzējusi jaunus spārnus pragmatiķa Gobzema izskatā.
Attēlā - fragments no Gobzema jaunākajām atklāsmēm intervijā laikrakstam Dienas Bizness.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.