Krājbankas bankrota sākšana varot atklāt dokumentus par politiķu korupciju
PIETIEK19.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka bankrota procedūra, ja Rīgas apgabaltiesa izlems par tās sākšanu, varētu izgaismot faktus, kas vedina spriest par atsevišķu politisko partiju un to pārstāvju iespējamo korupciju. Nojaušams, ka gadījumā, ja bankas bankrota procedūra tiks sākta, atklātībā varētu nonākt informācija par „aizdomīgiem” darījumiem, kas kārtoti ar Krājbankas starpniecību un met ēnu gan uz atsevišķiem valdības pozīcijas partijas Vienotība esošajiem un bijušajiem politiķiem, gan uz pašlaik opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķiem, to vidū ZZS neformālo līderi Ventspils mēru Aivaru Lembergu, gan uz politikā jau caurkritušajiem tā sauktajiem oligarhiem Aināru Šleseru un Andri Šķēli.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Krājbankas administratora KPMG Baltics februāra nogalē Rīgas apgabaltiesā pieteiktās bankas bankrota procedūras ietvaros, izvērtējot visus ar bankas starpniecību slēgtos darījumus, varot atklāties Latvijas politiskajai elitei nepatīkami dokumenti. Proti, uzsākot Krājbankas bankrota procesu, atklātībā varot nonākt dokumenti, kuri varētu liecināt par, iespējams, vairāku politisko partiju un to līderu korupciju saistībā ar bijušo lidsabiedrības airBaltic privāto akcionāru – SIA Baltijas aviācijas sistēmas.
Tāpat Krājbankas bankrota procedūra, iespējams, varot atklāt dokumentus, kas vedina spriest par politiķiem un valsts amatpersonām aizliegtiem darījumiem saistībā ar valsts AS Latvijas dzelzceļš cieši saistītā uzņēmuma Pasažieru vilciens vairāk nekā 100 miljonus latu vērto jauno vilcienu iepirkumu un Vienotības iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces laikā īstenoto pretrunīgi vērtēto radaru iepirkuma konkursu.
Pēc atsevišķu Pietiek avotu atzītā, Latvijas Krājbankas bankrota procedūra varētu atklāt dokumentus, kas apliecinot, iespējams, uz ārzonu firmām, kas saistītas ar politiķiem, veiktus naudas pārvedumus, kurus varētu traktēt kā kukuļus. Tieši ar faktu, ka Krājbankas bankrota procedūrā iegūtā informācija un fakti varot sniegt pierādījumus politiskajai kukuļošanai, tiek skaidroti iemesli, kāpēc ir tik liela pretdarbība Krājbankas bankrota procedūras pasludināšanai un kāpēc atsevišķi arī ar Vienotība saistīti politiķi iesaistījušies kampaņā par bankas darbības atjaunošanu jeb sanāciju.
Kā zināms, ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu Krājbankas darbība tika apturēta pērn 21. novembrī. FKTK radās bažas, ka no bankas, pretlikumīgi aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu. Krājbankas maksātnespēja tika pasludināta pērnā gada nogalē. Bankas maksātnespējas administrators ir auditorfirma KPMG Baltics, kas 23. februārī Rīgas apgabaltiesā iesniedza Latvijas Krājbankas bankrota pieteikumu. Tiesa bankas bankrota procedūras sākšanas pieteikumu plānojusi izskatīt 29. martā.
Pietiek jau rakstījis, ka Latvijas Krājbanka lielākā pastarpinātā īpašnieka, Krievijas miljardiera Vladimira Antonova pārstāvji un viņa tēvs, baņķieris Aleksandrs Antonovs pērn nogalē pēc bankas kraha tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, to vidū ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram esot devuši „gana skaidrus” signālus par abu iespējamo sadarbību, sniedzot liecības par tā saukto Latvijas oligarhu darījumiem. Apmaiņā par abu Antonovu ziņošanu un sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm prasīts, lai tiek pieņemts lēmums par Latvijas Krājbankas sanāciju.
Tomēr vienošanās nav tikusi panākta, jo Antonovu interešu pārstāvju bankas administratoram KPMG Baltics iesniegtie Krājbankas sanācijas priekšlikumi nav bijuši pārliecinoši un nav skaidri parādījuši, par kādu naudu un kādā veidā bankas darbība plānots atjaunot. Nav bijis arī skaidrs, kā bankas sanācijas gaitā tiktu atgūti valsts līdzekļi, kas tika iztērēti bankas noguldītāju saistību daļējai izpildei. Turklāt domstarpības esot radušās arī Antonova interešu pārstāvju starpā, kuri vidū bijis gan apvienības Vienotība biedrs Gatis Kokins, gan čečenu kopienas līderis, uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.
Kokins bija starp tām personām, kas it kā premjera vārda neilgi pēc Krājbankas slēgšanas tikās ar Antonovu Londonā, lai runātu par bankas glābšanu. Medijos Kokins kā izbijis baņķieris (bijušais Parex viceprezidents) izteicies par labu Krājbankas sanācijai.
Pēc vairāku Pietiek avotu teiktā, Antonovi bijuši gatavi liecināt par vairākiem ar Krājbankas starpniecību veiktiem darījumiem ar ārzonas kompānijām, kuros kā patiesā labuma guvēji iesaistīti Latvijas oligarhi. Antonovu liecības ēnu būtu metušas, iespējams, gan uz bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš lobējis airBaltic 47,2% daļu pārdošanu un kreditēšanu, gan Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš, iespējams, ar Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras starpniecību īstenojis aizdomīgus naudas darījumus.
Par ziņošanu Antonovi prasījuši nodrošināt, lai bankas administrators KPMG Baltics un FKTK iestājas par Krājbankas sanāciju un darbības atjaunošanu. Tomēr, tā kā Antonovu pārstāvju un ar viņiem saistītu personu iesniegtie bankas sanācijas priekšlikumi bijuši vāji, vienošanās par ziņošanu nav īstenota.
Pavisam tika vērtēti četri Krājbankas sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram. Pēc plānu izvērtēšanas tie visi tika noraidīti, un 21. februārī FKTK nolēma apstiprināt Krājbankas administratora KPMG Baltics iesniegto bankas maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
