Kremļa atbalstīto partiju pēdējie centieni nepieļaut Putina ietekmes sagraušanu ārkārtas vēlēšanās Rīgā
Kasīklis28.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī Latvijā ir aktualizējusies politiskās dzīve, jo kā nekā šīs nedēļas nogalē notiks ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas. Iepriekšējā, kā visi labi atceras, tika atlaista, ar ko tika pārtraukta Kremļa virzienā labvēlīgi domājošās partijas Saskaņa un tās vasaļa Gods kalpot Rīgai (GKR) valdīšanas ēra. Kāda tā bijusi – arī gari neatkārtošos, jo visi labi to redzēja, bet īsumā – atbilstoši komunistiskajai ideoloģijai – visu sagrābt, labi iedzīvoties, visu nolaist līdz “kliņķim”.
Kā redzams, tad kā Saskaņa, tā arī GKR nekautrējas arī tagad pieteikt savu dalību vēlēšanās. Laikam apzinās, ka vēl daudz kas graujams un grābjams. Piebildei – šo abu partiju patiesā vēlme ko uzlabot rīdzinieku dzīvē līdzinās 0, ja nu vienīgi iedzīvotājiem nav vēlmes braukāt pa nolaistu infrastruktūru un uzlabot šo partiju darboņu materiālos apstākļus. Tiesa, nemainīga ir šo partiju uzticība Kremļa nospraustajam kursam.
Tomēr nedzīvosim pagātnē, bet paskatīsim, ko tad šīs abas partijas sola, paturot prātā, ka tās jau visu laiku ir bijušas pie varas. Vienlaikus paskatīsim, ko sola vēl viena Kremļa atbalstītā partija – Latvijas Krievu savienība (turpmāk – LKS).
Ko tad sola Saskaņa? Lai gan, no otras puses, šajā gadījumā varbūt nav tik daudz jāskatās, ko sola, bet gan, ko ir izdarījusi līdz šim. Bilance iespaidīga - vairāki tilti faktiski neizmantojami, ielās ar apskaužamu regularitāti ielūzt automašīnas, tika uzturētas vairākas struktūrvienības, kuru uzdevums bija rūpēties par Saskaņas biedru materiālo labklājību, uzsākti daudzi kriminālprocesi1, un ir arī notiesājoši spriedumi par mantas (rīdzinieku nodokļu naudas) izšķērdēšanu, kukuļošanu utt. Atsevišķi par korupcijas skandāliem pat i runāt negribas2. Ne velti vienu brīdi sabiedrībā bija joks, ka Rīgas domes ēkā jāatver Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja filiāle.
Tomēr nevarētu teikt, ka Saskaņa nav neko labu izdarījusi. Svarīgākais ir rakurss, kā uz visu paskatīties. Ja paskatās ar Saskaņas acīm, tad tās biedri ir palikuši turīgāki un vismaz reizi gadā organizē kolektīvu dzerstiņu Pārdaugavā. Te nu viņi ir uz vienu roku ar LKS. Varētu teikt, ka līdzīgi kā divas ūdens piles. Kaut cik detalizēti izvērtēt Saskaņas programmu nav pat iespējams – kaut kādu konkrētību un noteiktību neieraudzīsi – vairāk žēlošanās, ka viņus nostūma no varas.
Tāpat kā Saskaņa arī GKR pie varas Rīgā ir bijusi ilgāku laiku, tamdēļ viss, kas rakstīts par Saskaņu, attiecas tieši tāpat arī uz GKR. Tiesa, GKR programmā var lasīt daudz konkrētākas lietas, nekā tas bija Saskaņas programmā. Piemēram, GKR par prioritāti izvirzījusi visu lielo tiltu un maģistrālo ceļu sakārtošanu, partijas Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs solījis dažu gadu laikā atrisināt problēmu ar rindām uz bērnudārziem un novērst mākslīgi sadārdzinātus rēķinus par Rīgas namu pārvaldnieka nodrošinātajiem pakalpojumiem.3 O.Burovs intervijā ir teicis “No vienas puses, mums ir neatremontēti tilti un bedrainas ielas, no otras puses – neapgūtie līdzekļi. Tas ir jautājums par disciplīnu un nepolitizētu plānošanu”.
Izdzirdot šādas runas rodas jautājums – iepriekš nemācējāt plānot, tagad nost no varas un iemācījāties, kā strādāt. Nu, kaut kā neticas. Attiecībā ar GKR ir vēl viens liels jautājums. Proti, iepriekš viņi bija vasaļi Saskaņai. Domāju, ka visi atceras, ar kādu “ļembastu” šī laulība tika šķirta. Tomēr tagad, uzdodot jautājumu par “sarkanajām līnijām”, respektīvi, ar ko noteikti nesadarbotos, O.Burovs atbild: Savukārt nākamajā domē sadarbība iespējama ar tiem, kas pieņem un atbalsta GKR programmu, “šobrīd negribu runāt par sarkanām līnijām, neatbalstu šo jēdzienu”.4 Hā, šādi pasakot, sanāk, ka var izveidoties, ka GKR atkal sāk sadarboties ar Saskaņu!? Līdz ar to viss iepriekšējais ir bijusi tikai miglas pūšana.
Bez Saskaņas un GKR ir vēl viena, Kremļa orientēta partija – LKS. Iepazīstoties ar tās priekšvēlēšanu programmu, ar neapbruņotu aci redzama tās labvēlība Kremlim un Putinam. Kā citādāk to nosaukt, ja programmā rakstīts: Saglabāsim un atjaunosim Pārdaugavas pieminekli Atbrīvotājiem5. Līdz ar to ir skaidrs, ja jau viņi PSRS karavīrus uzskata par atbrīvotājiem (nu, ironiski skatot, jau atbrīvoja gan – no savas valsts, pārticības un daudziem gudriem cilvēkiem), tad šī brīža Kremļa saimnieks viņu acīs ir līderis, tas kungs un dievs. Bez jau iepriekš minētā programmā vēl lasāmas šādas lietas: Nodrošināsim iespēju lietot krievu valodu saziņā ar pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm. Rīgas pasākumu kalendārā latviešu svētkus bagātināsim ar kultūras pasākumiem, kas atbilst krievu un citu kopienu tradīcijām. Savukārt runājot par partijas personālijām – pārsteigumu nav. Sarakstā faktiski atradīsiet pilnībā visus, kuri ir bijuši pret Latvijas interesēm.
Pārskatot LKS 2019.gada pārskatu, redzams, ka partija dzīvojusi tikai un vienīgi ziedojumiem, kuri bija 115 774,00 euro. Īpatnēji, ka biedru naudās nav iemaksāts nekas. Piekritīsiet, visnotaļ interesanti, ka partija, kura nav pat varai tuvumā, saņem šādus ziedojumus. Vienīgais, ko viņi spēj un var, – skandināt Kremlim labvēlīgas runas.
Īsāk sakot, ja vēlamies atgriezties pie pārkrievošanas, tad LKS ir vislabākā izvēle. Domāju, ka, ja tas būtu iespējams, tad viņi ātri vien augšupceltu Staļinu un atgrieztu PSRS laikus. Nu, kā minimums, padarītu Rīgu par Kremļa priekšpilsētu. Tiesa, vienā vietā gan viņi kļūdījušies, programmā ierakstot - Rīgas kaķu dzīvībām ir nozīme. Jocīgs ieraksts partijas programmā. Protams, ka ikkatrai dzīvībai ir nozīmes, bet vai LKS nezināja, ka viņu elkam – Putinam – ir suns?
Kopsavilkumā izskatās, ka uz vietām Rīgas domē pretendē veselas trīs partijas, kuras vairāk ieklausās tajos, kuri diktē savus noteikumus, aizslēpušies aiz sarkanajām Kremļa sienām. Sasummējot viņu šībrīža prognozes, veidojas šāda aina: par Saskaņu gatavi balsot 17,5 %, par GKR – 7,5%. bet par LKS – 5,7%6 . Kopā tas tad ir 30,7%. Līdz ar to jau tagad ir viena priecīga ziņa – visticamāk, ka Rīga nebūs uz Kremli orientēta. Tomēr jāpatur prātā, ka aptaujas ir mānīgas un, lai nu kas, Saskaņa, GKR un LKS māk solīt, jo, kā var nesolīt. Tamdēļ pastāv liela iespējamība, ka finālā par šīm partijām balsojošo skaits būs lielāks. Tiesa, ceru, ka kļūdos.
Tomēr – šīs nedēļas nogale ir izšķiroša, lai pārtrauktu Kremlim labvēlīgo partiju valdīšanu Rīgā. Atliek tik mums visiem aiziet uz vēlēšanām un balsot par kādu no Latvijai lojālām partijām, izvēloties tādu, kurai stabili tiek prognozēta 5% pārvarēšana.
1 https://jauns.lv/raksts/zinas/401166-saistiba-ar-saimniekosanu-riga-pedeja-desmitgade-uzsakts-vismaz-40-kriminalprocesu-ir-notiesajosi-spriedumi
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/12-skalakie-korupcijas-skandali-usakova-vaditaja-rigas-pasvaldiba.a303226/
3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ko-galvaspilsetai-sola-gods-kalpot-rigai-un-olegs-burovs.a369223/
4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ko-galvaspilsetai-sola-gods-kalpot-rigai-un-olegs-burovs.a369223/
5 https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/riga/latvijas-krievu-savieniba
6 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/veletaju-aptauja-prognoze-tikai-tris-valdibas-partiju-ieklusanu-rigas-dome/
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
