Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Kremļa plāni

Viedais Manels
23.05.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skaidrs, ka Krievijai tāpat kā jebkurai suverēnai valstij, sevišķi jau lielvalstij, ir savi plāni attiecībā uz kaimiņvalstīm un ne tikai. Re:Baltica paziņojums, ka Kremlim tādi ir, latviešiem patiešām var skanēt kā sensācija, jo Latvijai nekādas savas stratēģijas nav – valsts vadība izpilda to, ko tai diktē saimnieki Briselē, Vašingtonā un Davosā. Tiesa, par letiņu viltīgu plānu var uzskatīt pārcenšanos, sagandējot visu vairāk, nekā sizerēns pavēlējis.

Tikmēr publiskotie it kā nopludinātie Kremļa slepenie dokumenti, manuprāt, ir izsūkti no pirksta vai no kurienes tur tagad pieņemts. Visticamāk, tos uz celīša sacerējis kāds inkluzivitātes dēļ pie studijām pielaists tukšgalvis politoloģijā. Minētie stratēģiskie mērķi, kuriem it kā vajadzēja nodrošināt Baltijā Krievijai draudzīgas vadības, sen vairs nav aktuāli. Šādas ieceres prasa lielus ieguldījumu, taču Krievijas Federācija (KF) nav PSRS, kas šķiežas ar naudu, it īpaši, ja iezemiešu ārpolitiku nosaka trešā puse. Pēdējais “eļļošanu” prasošais plāns bija noturēt tranzītu, kamēr netiks izveidota alternatīva pašā Krievzemē. Vēlāk Kremlis aizklapēja biznesa ieceres Latvijā. Protams, individuāli sakari ar risku pašiem uzņēmējiem ir palikuši.

Nenoliedzami, pastāv jautājums, kāda loma Kremļa nodomos iekritīs Latvijā dzīvojošajiem krieviem. Savulaik Dievzemīti smagi skāra PSRS piekoptā kolonizācija un rusifikācija. Turklāt tieši “Brīvā pasaule” savu apsvērumu vadīta neļāva Latvijā īstenot dekolonizāciju. Pēc neatkarības atjaunošanas vietējā vara “uzmeta” valstij lojālos krievus, dāvinot milzu preferences interfrontiešiem, kas, saņēmuši no kompartijas starta kapitālu, kļuva par ietekmīgiem buržujiem.

Vienlaikus līdz šim nebija pamata uzskatīt Latvijas krievus (t. sk. pārkrievotos cittautiešus) par KF piekto kolonu, kas nenozīmē, ka viņiem nav savas vēlmes. Tāpat, lai kā etniskā dzimtene nevilināja saviešus, reti kurš pameta par pamāti kļuvušo Latviju. Krievvalodīgo politiskie pārstāvji iz “Saskaņas” ēda ar latvju vagariem no vienas siles. Patlaban krievi savā vairumā tāpat kā latvieši attiecībā pret varu ir kusla mietpilsoņu masa. Jāatzīst, ka iebaidīšanā un represijās režīms ir godam pacenties. Šajā ziņā Latviju var dēvēt par mazo Krieviju – gan latvju, gan krievu revolucionārā pagātne ir gandrīz neatgriezeniski izdzēsta.

Kremlim globālās rīvēšanās laikā ir svarīgi nevis izveidot siltumnīcas apstākļus krievvalodīgajiem Dievzemītē, bet, lai vietējie vadīkļi radītu “vatņikiem” maksimālu diskomfortu cerībā ja ne uz apspiesto atklātu dumpi, tad vismaz slēptu graujošo darbību. Jāsaka, ka Kariņa valdība lieliski tiek galā ar šo uzdevumu. Krievu pazemošana ieguvusi valstiskus apmērus.

Kara apstākļos Krievija ir ieinteresēta, lai nedraudzīgajās valstīs pie varas nonāktu visnotaļ nekompeNtenti un pagrimuši politiķi, kuri novestu savus valdījumus līdz kliņķim, tādējādi vājinot kolektīvos Rietumus. Tāpat Kremļa interesēs ir depopulācija (kā piemērs – LGBTQI+ uzvaras gājiens) un tumsonība (inkluzivitāte pret profesionālismu) pretinieka lēģerī. Šos āķus “civilizētā pasaule” jau ir norijusi un diez vai izbēgs no degradācijas, ja vien ASV pie teikšanas nenāks trampisti.

Tā ir ilgtermiņa spēle. Turklāt nedrīkst nomest no svariem civilizācijas atiestatījuma faktoru. Krievijā Švaba anštaltei ir liela ietekme, lai gan cilvēces izdeldētāji spēlē pret visām pusēm. Vēl jāņem vērā, ka Kremlim ir vairāki torņi, kas brīžam viens otru apkaro trakāk nekā ārējo ienaidnieku, tāpēc ļautiņiem, kas orientējas uz Krieviju var iznākt smagi apdedzināties savās gaidās.

Rečekistu izplatītā sacerējuma bīstamība sabiedrībai slēpjas apstāklī, ka ļaudis tiek dezorientēti un vairs neatšķir kaitnieku (lasi – potenciālu Krievijas aģentu) sev līdzās no patriota. Patiesībā šie jēdzieni pat mainīti vietām. Tie, kas ved nāciju iznīcībā, nelietīgi valkā patriota vārdu, bet tos, kas cenšas glābt valsti no posta, kristī par kremliniem.

https://rebaltica.lv/2023/04/kremla-plani-baltija-nepielaut-krievu-valodas-izskausanu-un-nato-nostiprinasanos/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...