Kremļa propaganda uz padomju kolaboranta - PSKP propagandas instruktora, tagadējā „latviešu politologa” Ojāra Skudras paplātes
N. Andersons04.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kremlim noderīgus komentārus kārtējo reizi sniedzis Ojārs Skudra — ilggadējs Komunistiskās partijas propagandas paņēmienu instruktors, kas pēdējās desmitgadēs nezināmu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par "politologu" un izmanto šo statusu, lai arvien izplatītu jaunus komentārus, kas saskan ar Kremļa interesēm.
Latvijas „sabiedrisko” mediju bieži iecienītais Ojārs Skudra publiski parādās kā Latvijas Universitātes darbinieks, taču savulaik bijis viens no uzticamākajiem padomju režīma ideoloģiskajiem kolaborantiem mūsu valstī — LPSR kompartijas propagandas instruktors, Centrālkomitejas sektora vadītājs, inspektors un konsultants, arī LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs, Komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadītāja vietnieks un PSKP Rīgas Proletāriešu rajona komitejas instruktors.
Šodien viņš jau kārtējo reizi sniedzis interviju „nacionālajai informācijas aģentūrai” LETA, kurā ticis raksturots kā "eksperts", taču faktiski atkārtojis tādas Kremļa propagandas tēzes, kurām līdz šim nebija izdevies iespiesties latviskajā informācijas telpā un latviešu valodā strādājošajos medijos, — tas ir, līdz brīdim, kad to paveicis Ojārs Skudra.
Uzbrukums Ukrainai neesot pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes, tā aģentūrai LETA sacījis Ojārs Skudra. Viņš tiražē Kremlim vajadzīgo naratīvu, genocīdu un kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem saukājot par "ierobežotu militāro operāciju" savos svaigākajos izteikumos. LETA tos cītīgi atreferē:
"Skudra norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieteica ierobežotu militāro operāciju — netiek runāts par karu vai kara pieteikumu. Pēc Kremļa paustā, tā esot ierobežota militāra operācija, kas saistīta ar tā dēvētajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām, kas ir Krievijas "vasaļvalstis" un kuru "neatkarību" Krievija ir atzinusi.
Politologs skaidroja, ka šajā gadījumā ANO statūtus var formāli izmantot, uzsverot, ka tās ir divas "neatkarīgas" valstis, pēc kuru lūguma Krievija īsteno operāciju.”
"Formāli juridiski Putins visu laiku runā par ierobežotu militāro operāciju un palīdzību Luhanskas un Doņeckas tautas republikām, kuras Krievija ir atzinusi. Šīs "neatkarīgās" valstis ir tiesīgas lūgt citas valsts militāro palīdzību, jo tās jūtas apdraudētas. Putins par to visu laiku savos izteikumos atgādina," teica Skudra.”
Tāpat Ojārs Skudra izmanto Kremļa propagandas iemīļoto paņēmienu — Rietumu vainošanu par to, ko patiesībā dara Krievija, vienlaikus izmantojot vārdu "nacionālisms" kā lamuvārdu: „"ANO pastāvēšanas vēsturē varam atrast tādas ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu darbības, kas neatbilst tēzei par to, ka tās bez ANO akcepta nedrīkstētu sākt militāras darbības pret citām valstīm. Piemēram, Francija diezgan ilgi karoja Alžīrijā. Franču nacionālisti uzskatīja Alžīriju par Francijas teritoriju [...] Raugoties no tāda viedokļa, Krievijas uzbrukums Ukrainai nav pietiekams arguments," sacīja Skudra.”
Komunistiskās propagandas instruktors arī ķēries pie pilnīgiem meliem attiecībā uz komunistisko Ķīnu. LETA atreferē: "Domas par to, ka kādai valstij varētu atņemt vietu ANO Drošības padomē, ir problemātiskas, jo ANO Drošības padomes sastāvs tika izveidots līdz ar ANO dibināšanu. Skudras ieskatā, vienīgais arguments, kas runā par labu idejai reformēt ANO Drošības padomi, ir tas, ka tās sastāvs kopš dibināšanas brīža nav bijis nemainīgs. Viņš norādīja, ka kādu laiku ANO Drošības padomē nebija pārstāvēta Ķīna, kas pēcāk atguva savu likumīgo vietu un pārstāvniecību."
Patiesībā Ķīnu sākotnēji ANO Drošības padomē pārstāvēja demokrātiskā Ķīnas valdība (Ķīnas Republika), ko mūsdienās pazīstam vienkārši kā Taivānu. Komunistiskā Ķīna (ĶTR) piesavinājās šo vietu ANO tikai ar Ojāra Skudras tolaik pārstāvētās PSKP padomju varas ārpolitisko atbalstu.
Līdz ar to Kremļa propagandistiem ar sava vecā instruktora Ojāra Skudras palīdzību šodien beidzot izdevies Latvijas mediju vidē iebarot savus vajadzīgos naratīvus par "ierobežoto militāro operāciju", teroristu "republiku atzīšanu" un "palīdzības sniegšanu tām", kā arī nespēju izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes.
"Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties"
"Nepieciešams atgādināt vairākas domas, kuras biedrs Gromiko izteica sarunā ar padomju politiskajiem komentētājiem"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
