Kremlis gatavo Trojas buļbu Baltijas valstīm: projekts „Vitebskas tautas republika”
Augusts Augustiņš14.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arvien biežāk prokremliskajos medijos izskan ideja par Vitebskas tautas republikas izveidošanu Baltkrievijas ziemeļu daļā. Turklāt tiek apgalvots, ka tas ir Kijevas „huntas” projekts. Par šo ideju pēdējā laikā aktīvi runā Kremļa noderīgie idioti un troļļu fabrikas, ir atrodamas vairākas publikācijas, kurās tiek pausti pirmie vēstījumi šai sakarā.
Interesanti ir tas, ka Telegram kanālā ar nosaukumu „Vitebskas tautas republika” (Витебская Народная Республика) tiek rakstīts, ka doma par šāda republikas dibināšanu ir parādījusies jau 2017. gadā, ko apstiprina Vitebskas Oktobra rajona tiesas 2017. gada 5. oktobra lēmums par to, ka sociālās vietnes VK lapa ar nosaukumu „Vitebskas tautas republika” (Витебская Народная Республика) tiek iekļauta republikas ekstrēmistu reģistrā.
Par šo Kremļa velnišķīgo plānu ir jau rakstījuši un ziņojuši vairāki žurnālisti, to skaitā Tamāra Petrenko. Par ko tad šī analītiskā žurnāliste raksta?Viņa norāda, ka Kremļa specdienesti darbojas saskaņā ar instrukciju, kas nošpikota no Ādolfa Hitlera grāmatas Mein Kampf, neskatoties uz to, ka šis darbs ir aizliegts Krievijas Federācijā – to nosaka likums par „pretdarbošanos ekstrēmismam”. Izskatās, ka Kremlis lielos vilcienos cenšas dzīvē realizēt tieši šo tēzi no Hitlera grāmatas, „jo briesmīgāki meli, jo ticamāki”.
Hitlers rakstīja, „Parastie cilvēki visdrīzāk noticēs lieliem nekā maziem meliem. Tas atbilst viņu primitīvajai dvēselei. Viņi zina, ka paši spēj radīt sīkus melus, bet, ja runa ir par lielu mežonīgu melu radīšanu, tad tie apmulst. Tie pat nav spējīgi iedomāties lielus melus. Lūk, tāpēc masas nespēj noticēt, ka vēl kāds cits ir uz to spējīgs. Turklāt pat tad, kad viņiem kāds paskaidros, ka tiek melots lielos apmēros, viņi vienalga par to šaubīsies un uzskatīs, ka kaut kāda patiesības daļa tajos melos ir.
Tāpēc arī melu virtuozi un veselas partijas dzīvo un pastāv tikai uz melu rēķina. Meļi perfekti saprot šo masu psihozes īpatnību. Ja melo, tad melo tā kārtīgi, jo tikai tad kaut kas no taviem meliem paliks pāri.”
Pēc šāda principa darbojas arī Maskava. Tā izplata prātam neaptveramus melus gan pasaulē, gan pašā Krievijā. Par pēdējiem spilgtākajiem Kremļa meliem varam uzskatīt Putina rakstu par vēsturi „Lielās uzvaras 75. gadadiena: kopīgā atbildība vēstures un nākotnes priekšā”, kurā viņš attaisno Hitlera un Staļina noziegumus pret cilvēci.
Pierādījumi nav tālu jāmeklē, atcerēsimies kaut vai neseno Krievijas konstitūcijas grozīšanu. 2001. gadā Putins teica, ka „...konstitūcijas mainīšana ir taisnākais ceļš uz varas krīzi, valstiskuma graušanu un starpvalstu konfliktiem”. Šo viņš turpināja atkārtot gan 2003., gan 2005. un 2007. gadā, bet pēkšņi 2013. gadā viņš sāka dziedāt citu dziesmu, kas beidzās šogad ar Krievijas konstitūcijas bez maz vai pārrakstīšanu.
Vēl viens piemērs, kas attiecas uz pēdējo dienu notikumiem Baltkrievijā. Izskatās, ka Maskava aktīvi cenšas saasināt situāciju Baltkrievijā, informācijas telpa tiek pārpludināta ar viltus ziņām par to, ka it kā ukraiņi ir tie, kas rīko nekārtības Baltkrievijā. Kremļa mediji melo pilnā sparā, mēģinot iestāstīt, ka nevis Krievija, bet gan Ukraina ir Baltkrievijā iesūtījusi krievu privātās militārās kompānijas „Vagner” kaujiniekus, kurus Lukašenko specvienības aizturēja netālu no Minskas jūlija beigās. Kremļa troļļi sociālajos medijos aktīvi kurina naidu, publicējot un pārpublicējot piekauto protestētāju bildes. Par to, kas notiek komentāru sadaļās, nemaz nerunāšu.
Izskatās, ka Kremlim ir vajadzīgas asinis Baltkrievijā. Diez kāpēc? Ko tas perina, ko Putins šoreiz ir ieplānojis darīt? Bez visa šī sviesta sociālajos medijos prokremliskie elementi un noderīgie idioti pēdējo dažu dienu laikā ir sākuši izplatīt vēstījumus par to, ka Ukraina ir ieplānojusi izveidot Baltkrievijas teritorijā Vitebskas tautas republiku. Interesanti ir tas, ka šīs izdomātās tautas republikas karogs ir ļoti līdzīgs Kadirova Čečenijas karogam, - ka tik pēc kāda laiciņa Vitebskas apkaimē neparādās kāds bariņš Kaukāza izcelsmes laipno zaļo vīriņu.
Šobrīd notiek intensīva informatīvās telpas sagatavošana kaut kam ļoti interesantam. Jau 11. augustā Kremļa vēstnesis Moskovskij Komsomolec (Московский Комсомолец) bija publicējis attiecīgo vēstījumu rakstā ar apakšvirsrakstu – Ideju par Vitebskas tautas republikas dibināšanu Valsts domes deputāti uzskata par provokāciju.
Šajā rakstā Krievijas Valsts domes NVS lietu un attiecību ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Konstantīns Zatuļins runā par to, ka Baltkrievijā varētu atkārtoties tas pats, kas notika Austrumukrainā 2014. gadā. Viņš norāda, ka Vitebskas tautas republika un viss, kas ar to saistīts, ir provokācija, bet ne Krievijas, bet kādu citu spēku – varbūt pat paša Aleksandra Lukašenko vai citu valstu.
Viņš pieļauj, ka Krievija varētu iesaistīties Baltkrievijas krīzes risināšanā, pielietojot militāru spēku. „Uz šiem jautājumiem nedrīkst atbildēt ar jā vai nē. Ja Krievija rīkosies neapdomīgi, tad var tikt izprovocēts Lukašenko uz militāra spēka pielietošanu, vai arī uzreiz sāksies klaigāšana, ka Krievija ir visas šīs ziepes pati arī savārījusi. Tāpēc pirms kaut ko tādu darīt, kārtīgi jāpadomā.”
Es šaubos, ka Vitebskas tautas republikas jautājums ir tā nejauši no kaut kurienes tāpat vien uzradies. Apskatoties kartē, redzam, ka Maskavai šis zemes pleķis varētu būt ļoti vērtīgs. Vitebskas apgabals atrodas Baltkrievijas ziemeļos cieši blakus ne tikai Krievijai, bet arī Latvijai un Lietuvai. Potenciāli šeit varētu izveidot ideālu placdarmu, no kura veikt militāru uzbrukumu Baltijai „x” stundā.
Putins nekad nav slēpis savas teritoriālās pretenzijas attiecībā uz visām postpadomju valstīm un ne tikai, tiek pat dziedātas dziesmiņas un rakstīta dzeja par Aļaskas atgūšanu. Turklāt Putinam šai saulē nav atlicis daudz laika, lai piepildītu savas asinskārās ambīcijas, fonā sen jau dzirdami kapu zvani, zemes klēpis to aicināt aicina!
Smieklīgākais ir tas, ka Kremlis vaino Ukrainu šādu provokāciju veikšanā pret Baltkrieviju, neliekoties ne zinis par paša radītajām Luhanskas un Doņeckas tautas republikām Austrumukrainā. Acīmredzot Kremļa specdienesti uzskata šo hibrīdkara taktiku par visai veiksmīgu. Kāpēc lai šoreiz to nepielietotu arī Baltkrievijā. Turklāt atcerēsimies, ka pēc jaunās Kremļa konstitūcijas pieņemšanas Krievija drīkst pievākt citu valstu zemes, pārdēvējot tās par federālajām teritorijām. Kā teikt, papīri ir sakārtoti.
Skaidrs, ka ilgtermiņā Kremlis tēmē uz Ukrainu, Gruziju, Moldovu, Baltkrieviju un citām valstīm, kurās jau ir bijuši vai vēl tikai ienāks krievu karavīri. Tikmēr viss notiek pēc Kremļa plāna, proti, situācija Baltkrievijā paliek arvien karstāka ar katru stundu. Savukārt Vitebskas tautas republikas Telegram kanālā ir jau nopublicēts lūgums Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam sniegt palīdzību, „Mēs esam krievi, un mums ir nepieciešama palīdzība no Krievijas!”.
Es redzu, ka situācija Baltkrievijā attīstās pēc tā paša scenārija, ko Maskava izspēlēja Ukrainā 2014. gadā, protams, ka tajā ir iekļautas attiecīgās izmaiņas, bet tā būtība no tiem diži nemainās. Tas, ko veido Maskavas spalvainās rokas Baltkrievijā, nesola neko labu ne tikai baltkrieviem, bet arī Baltijas valstu iedzīvotājiem. Iespējams, Kremļa čekisti izmanto situāciju, lai pamēģinātu atkal radīt monstru – CCCP 2.0 uz citu tautu rēķina.
Ko Vitebskas tautas republika nozīmētu Latvijai un NATO?
Ja pie Latvijas robežām izveidotos teritoriāls subjekts, kas būtu līdzīgs „pašpasludinātajām” Luhanskas un Doņeckas tautas republikām Ukrainā, tad Latvija īstermiņā varētu sagaidīt ne tikai bēgļu plūsmu no Baltkrievijas, bet arī vienu otru artilērijas zalvi, un tā būtu tikai un vienīgi mūsu pašu problēma, jo NATO nevarētu piemērot 5. pantu, jo kas tad mums uzbruktu – teroristi no teritorijas, kas nebūtu īsti ne Baltkrievija, ne Krievija. Līdz ar to šādu militāro agresiju nevarētu klasificēt kā vienas valsts uzbrukumu otrai, tie būtu kārtējie teroristi, kuri cīnītos par Daugavpils un Rēzeknes krievvalodīgo brīvību un tiesībām pievienoties Vitebskas tautas republikai.
Turklāt mūsu pašu bezzobainā armija neko nedrīkstētu iesākt, jo tās darbības tiktu traktētas kā NATO dalībvalsts atklāta militāra intervence Baltkrievijā vai Krievijā. Realitātē var izveidoties tāda pati situācija kā ar Donbasu Ukrainā un Gruzijā ar Dienvidosetiju un Abhāziju, proti, visiem būs skaidrs, ka Vitebskas tautas republika ir Krievijas hibrīdkara projekts un ka tie ir Krievijas karavīri, kas no attiecīgās teritorijas traucē dzīvi Latvijā. Kā būs, to laiks rādīs.
Vēl tikai atgādināšu tiem, kuri ir piemirsuši vēsturi, kas ir bijusi Krievijas impērijas Vitebskas guberņa. Vitebskas guberņa (baltkrievu: Віцебская берня, krievu: Витебская губерния) bija Krievijas impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Guberņas centrs bija Vitebska (mūsdienu Baltkrievijā), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija Dinaburga (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu Latvijas Latgali un lielāko daļu Baltkrievijas Vitebskas apgabala, kā arī nedaudz Krievijas Pleskavas apgabala (Sebežas un Neveļas rajoni) un Smoļenskas apgabala (Veļižas rajons) teritorijas.
P.S. Putins vienmēr ir izdarījis to, ko neviens nekad nebija iedomājies un nekad nebija gaidījis. Viss, ko pagaidām „dara” NATO un ES šai sakarā, nav svarīgi, jo neviens no vecās Eiropas, tāpat kā līdz šim, negribēs līdz galam atzīt, ka Putina režīms ir ļaunuma ass, kur nu vēl pieteikt karu Krievijas Federācijai. Kā redzam, NATO un ES cīnās ar sekām, nevis ar cēloņiem. Ar Hitleru arī reiz visi flirtēja, bet Staļinam piedeva – ar sekām netiekam galā vēl šobaltdien!
Avoti:
https://vk.com/vitebsk_peoples_republic
http://mininform.gov.by/documents/respublikanskiy-spisok-ekstremistskikh-materialov/
http://kremlin.ru/events/president/news/63527
https://meduza.io/feature/2020/01/16/ni-pri-kakih-obstoyatelstvah-menyat-konstitutsiyu-ya-ne-nameren
https://general-ivanov1.livejournal.com/632736.html
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.