Iesaki rakstu: 
Kā liecina EUvsDisinfo apkopotā informācija, Kremļa melu aģentūras par COVID-19 pandēmiju un par Rietumu radītajām vakcīnām aktīvi izplata maldinošu informāciju ar mērķi popularizēt savu garadarbu – Sputnik V un, protams, diskreditēt Rietumus. Tas mani vairs nepārsteidz!
Vairāki Putina režīma adeptu vidū „popularitāti” guvuši pretrunīgie vēstījumi pauž, ka KF radītā vakcīna var glābt miljoniem dzīvību, bet Rietumu rusofobijas politika ir gatava riskēt ar tām, ignorējot Sputnik V tikai, lai ieriebtu Krievijai, bet citi pauž tieši pretējo, ka saistībā ar dārgajām vakcīnu izgatavošanas izmaksām Eiropa tagad lūdzas, lai KF glābj Eiropas pilsoņus no COVID-19 un dalās ar saviem vakcīnu krājumiem, kuru patiesībā nemaz nav.
Taču nekas no apgalvotā nav patiesība – gluži pretēji, krievu un britu zinātnieki apvienojās, lai izmēģinātu Oxford-AstraZeneca un Sputnik V vakcīnu kombināciju un pārliecinātos, vai var uzlabot aizsardzību pret Covid-19. Izmēģinājuma rezultāti parādīja konsekventi spēcīgu aizsargājošu efektu visās dalībnieku vecuma grupās, kas nozīmē, ka Sputnik V vakcīna šķiet droša un efektīva.
Nav jau runa par Sputnik V efektivitāti, bet gan par Kremļa ģeopolitiskajām ambīcijām un veidu, kā tiek pasniegts Sputnik V, vēl jo vairāk zinot, ka pašā Krievijā diez ko labi neiet ar nabaga krievu vakcinēšanu. Pats Kremlis oficiāli ir atzinis, ka gada laikā Krievijā no Covid-19 miruši vairāk kā 400 000 cilvēku!
Savukārt par ES lūgšanos KF nav informācijas, visticamāk, ka šādi vēstījumi tiek izplatīti, lai popularizētu Sputnik V vietējā tirgū, jo, kā vēsta socioloģiskās aptaujas "Levadas centrs" rezultāti, 62% krievu nav gatavi vakcinēties ar Sputnik V. Salīdzinājumam – vēl 2020. gada decembrī tikai 30% respondentu teica, ka ir gatavi vakcinēties ar Sputnik V, bet 58% krievu nebija gatavi vakcinēties ar vietējo vakcīnu. Kas nozīmē to, ka vakcīnas popularitāte strauji sarūk. Šeit jāsaka, ka Kremlis ar savām sazvērestības teorijām un propagandu ir pārliecinājis savu tautu, ka vakcīna ir inde vai kontroles mehānisms, un ka tāda Covid-19 nemaz nav.
Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem vismazākais atbalstītāju skaits vakcinācijai ar Sputnik V izrādījās jauniešu vidū. Tikai 19% krievu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir gatavi vakcinēties, 22% vecumā no 25–39 gadiem. Savukārt gados vecāki cilvēki, jūtami vairāk atbalsta vietējo ražojumu.
Protams, tas nav šķērslis KF dezinformēšanas aktivitātēm, jo Kremļa melu aģentūras spēj izmantot jebkādu informāciju savu mērķu labā. Lai veiksmīgi paspilgtinātu savus ziņojumus par Rietumu negatīvo attieksmi, tiek izmantots pat fakts, ka ASV iekļāva Krieviju sankciju sarakstā par konkrētu pētniecības iestāžu iesaistīšanos bioloģisko un ķīmisko ieroču izstrādē.
Sankcijās iekļautās iestādes, pētniecības institūti ir arī tie, kas ir piedalījušies Sputnik V izstrādē, līdz ar to notiek spekulācijas ar doto informāciju, un tiek izplatīti vēstījumi, ka sankciju dēļ tās ES dalībvalstis (Ungārija, Čehija, Slovēnija), kuras vēlas iepirkt krievu vakcīnu, to legāli nemaz nevar darīt. Šī arī gluži nav taisnība, jo ES valstis pašas var izlemt, ar ko špricēties. Kā tad lai izskaidro to, ka Ungārija ir jau saņēmusi no Kremļa Sputnik V vakcīnas.
Protams, Krievijas medijos informācija par sankcijām, kas saistītas ar ķīmisko un bioloģisko ieroču izgatavošanu, tiek noklusēta un pat slēpta, tā vietā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova savos paziņojumos izvērš tikai to daļu, kurā viņa saka, ka viņai gribētos redzēt, kā ASV paskaidros saviem pilsoņiem šo mēģinājumu sodīt cilvēkus, kuri strādā – un veiksmīgi strādā pie zāļu radīšanas pret slimību, kas jau ir nogalinājusi vairāk nekā 180 000 ASV pilsoņu. Protams, attiecīgās sankcijas sarežģī situāciju, taču tajā pašā laikā sankcijas vairāk attiecas uz militārās jomas importu un eksportu, nevis zāļu izstrādi. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, Eiropas valstis aktīvi sadarbojas ar KF, lai paaugstinātu vakcīnu efektivitāti un pasargātu sabiedrību no bīstamā vīrusa. Līdz ar to nekādām problēmām ar vakcīnas iepirkšanu nevajadzētu būt – izņemot to, ka KF nav sakārtojusi visas formalitātes.
Taču ne jau sankcijas vai Rietumu rusofobija ir vainojamas pie tā, ka pašu cilvēki baidās vakcinēties ar SputnikV. Atgriežoties pie Levadas centra socioloģiskā pētījuma, starp iemesliem, kāpēc krievi baidās vakcinēties ar „savu” vakcīnu, ir bailes no iespējamām blaknēm. Un bailes tikai turpina pieaugt, norādot uz pilnīgu vakcinēšanās kampaņas neveiksmi Krievijā. Respondenti atzinuši, ka pirms potēšanās viņi vēlas sagaidīt klīnisko pētījumu beigas, neskatoties uz to, ka zāles tika reģistrētas jau 2020. gada augustā. Un viņu bažas ir pamatotas, jo klīnisko pētījumu I-II posmā piedalījās tikai 76 brīvprātīgie, kas ir gaužām mazs skaits, lai novērtētu produkta efektivitāti vai drošumu. Nu nekas, tagad tiks eksperimentēts ar ungāriem!
Turklāt cilvēkiem ir pamats neuzticēties, jo nav pieejams kontrindikāciju saraksts. Kā vēsta sociālie tīkli, Krievijas iestādes Sputnik V kontrindikāciju sarakstu publicējušas uz ļoti neilgu brīdi, bet pēc tam to no publiskās piekļuves izslēgušas. Līdzīgi kā ar informāciju par Krievijas Aizsardzības ministrijas 48. Centrālo pētījumu institūtu, pret kuru vērstas sankcijas. Līdz ar to cilvēkiem trūkst ļoti būtiskas informācijas par Sputnik V lietošanu un to, kuriem nekādā gadījumā nevajadzētu lietot šo vakcīnu vai vismaz izvērtēt savu veselības stāvokli.
Saskaņā ar atsevišķiem faktiem Rietumu vakcīnas ir lētākas nekā Sputnik V. Protams, arī šajā gadījumā sociālajā vidē klejo vairākas versijas. Daži laikraksti, kas runā par KF un Indijas attiecībām, aktīvi ziņo par to, ka Sputnik V ir ļoti lētas un izdevīgas vakcīnas salīdzinājumā ar citām. Turklāt tiek ļoti uzsvērts, ka Indija ir nozīmīgs KF partneris. Savukārt citos medijos tiek ziņots, ka Sputnik V atsevišķās valstīs ir nesamērojami dārgāks par Rietumu vakcīnām. Lūk, arī cilvēku bailes un šaubas! Iespējams, ka lētākais piedāvājums Indijai saistīts ar vēlmi reklamēties, lai pēc tam no Rietumiem vai kādām citām valstīm izspiestu vēl vairāk naudas. Iespējams, tieši tāpēc Krievijā nav pieejams kontrindikāciju saraksts, lai vairāk cilvēki vakcinētos – pilnīgā vienaldzībā par to veselību.
Izskatās, ka arī šoreiz Kremlim īpaši nerūp savas vai citas tautas veselība vai labklājība, bet gan uzlikto sankciju mīkstināšana vai pat atcelšana un vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk, izmantojot cilvēku bailes. Šāda taktika jau nav nekas jauns – atcerēsimies teroru un informācijas trūkumu, kāds valdīja PSRS laikos, lai turētu cilvēkus īsā pavadiņā, ļaujot politiskajai elitei „peldēt kā nierēm taukos”, bet parastajiem cilvēkiem liekot ciest un piespiežot pielūgt „vadoni”.
AVOTI:
https://euvsdisinfo.eu/report/the-west-ignores-sputnik-v-and-does-not-allow-others-to-use-it
https://iz.ru/1130653/2021-02-28/chekhiia-dopustila-ispolzovanie-sputnika-v-bez-odobreniia-es
https://www.youtube.com/watch?v=cvT484t2nes
https://www.bbc.com/news/health-55273907
https://www.ema.europa.eu/en/news/clarification-sputnik-v-vaccine-eu-approval-process
https://tass.ru/politika/9313647
https://www.delfi.lv/news/arzemes/ungarija-sanem-6000-krievu-sputnik-v-vakcinas.d?id=52795447
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
