Iesaki rakstu: 
Jaunā 2021. gada pirmā nedēļa ir noslēgusies. Caurmērā Austrumu frontē viss bez izmaiņām. Pie mums, cik valdība ātri sašķobījās, tik ātri iztaisnojās, izmantojot varenu plāksteri. Savukārt Rietumu frontē kārtīgs jandāliņš. Runa ir par notikumiem Vašingtonā, kad Trampa "atbalstītāji" bija, ja būtu labāk koordinēti, gatavi arī veikt pat apvērsumu. Tas gan realitātē grūti iedomājams, bet Holivudas blokbasteri ne to vien ir paredzējuši, un Simpsonu scenāriju raksta citplanētieši no nākotnes.
Taču jokus pie malas, un te būtu jāpievēršas nevis virspusējai spriedelēšanai par džeku ar diviem beigtiem jenotiem pie galvas un mistiskiem ragiem, bet gan analīzei par to, kādus "trumpjus" Tramps un viņa atbalstītāji devuši starptautiskajiem Amerikas sāncenšiem – Krievijai, Ķīnai un citiem "demokrātiskiem" režīmiem. Te nu būtu vietā apskatīt Kremļa režīma amatpersonu reakcijas.
Piemēram, Marija Zaharova, Krievijas Ārlietu ministrijas galvenā preses persona, izteikusies: "Tā ir iekšējā ASV lieta. Taču mēs atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka ASV vēlēšanu sistēma ir arhaiska un neatbilst moderniem demokrātijas standartiem, radot iespēju neskaitāmiem pārkāpumiem, savukārt ASV plašsaziņas līdzekļi ir kļuvuši par politisko cīņu instrumentiem. Tas viss radījis augsni valsts sabiedrības sašķeltībai. Vēlam draudzīgajai amerikāņu tautai cieņpilni pārdzīvot šo savas valsts dramatisko vēstures posmu."
Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs: "Demokrātijas svinības ir beigušās. Tas patiešām ir noriets, un par to es ļauni nepriecājos. Amerika vairs nedrīkst bruģēt pasaulē kursu uz demokrātiju, jo tā ir zaudējusi jebkuras tiesības to darīt!"
Savukārt Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis: "ASV ir atgriezies krāsaino revolūciju bumerangs. Nekārtības Vašingtonā var novest pie valsts pārvaldes sistēmas krīzes. Savukārt ASV sabiedrība ir sašķelta divās daļās. Kaut arī demokrāti ir ne tikai guvuši pārspēku prezidenta vēlēšanās, bet arī iegūs vairākumu pārstāvju palātā, par politisko stabilitāti ASV nevar būt ne runas. Tā ir izbalansējusies, un par to liecina lielais skaits sabiedrības, kas nav apmierināta ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem."
Jāatzīst, ka šo un citu Krievijas amatpersonu izteikumi ir apzīmējami kā - sacīt sacīšanas pēc un iedot pareizos vēstījumus visiem Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, kas ir valsts netiešā kontrolē, lai visiem sabiedrības locekļiem atgādinātu, ka "pie mums kas tāds nekad nevarētu notikt, tas ir iespējams tikai sapuvušajos Rietumos!". Jāatzīst, ka Krievijas ziņu izdevumos notikumi Vašingtonā bija plašāk atspoguļoti nekā iekšējās problēmas, kas pandēmijas kontekstā ir samilzušas.
Protams, Zaharova minēja arhaisko vēlēšanu sistēmu, kur daudzi ASV eksperti un abu partiju pārstāvji piekristu, bet tā nav mainīta un, visdrīzāk, arī netiks mainīta, jo, mainot vienu vai otru elektorālā procesa aspektu, ieguvums beigu galā būtu neizšķirts.
Bet mēs nevaram runāt par demokrātijas norietu ASV, ja demokrātija Krievijā tika demontēta uzreiz pēc Putina nākšanas pie varas nu jau gandrīz pirms 22 gadiem! Tāpat nevar pieļaut pieņēmumu, ka it kā "daudzskaitlīgais" neapmierināto skaits, kas ieņēma Kapitolija ēku ASV, ir tik ļoti vērā ņemams, - tā nemaz nav puse ASV sabiedrības. Lieki Krievijai atgādināt par 2012. gada protestiem, kad vēlēšanas tika viltotas, un visas pārējās reizes, kad tās tika viltotas neceremonējoties.
Taču, ja jau Krievija un tās amatpersonas ir tik gudras demokrātijas principos, tad varbūt būtu vērts izvērtēt, vai uz ASV norieta fona Maskava nevarētu kļūt par jauno demokrātijas nesēju pasaulē, kas gan ir grūti iedomājams Krimas, Austrumukrainas, Baltkrievijas, Sīrijas un citu ar Kremli saistītu notikumu kontekstā.
Nav svarīgi, cik aizaudzis ar nezālēm ir kaimiņu dārzs, ja paša dārzā balandas ir izstiepušās jau līdz kaklam.
P.S. Silts aicinājums Raivim Dzintaram un citiem Nacionālās apvienības (NA) līderiem atgādināt saviem kvēlākajiem nacionāļiem, ka jūsmot par Trampu ir tas pats, kas jūsmot par Gobzemu. Ja vakar NA kvēlākais fans bija gatavs skriet un balsot par partiju un tās ideāliem, tad rītdien viņš būs gatavs dzert atmiņas ūdeni, uzstāties sektas dievkalpojumos un zvērēt mūžīgu uzticību Aldim.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
