Iesaki rakstu: 
Krievijas galvaspilsētā Maskavā lidostā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu ir arestēts uzņēmējs Aleksandrs Gusakovs, kuram piederošā SIA Park Hotel Ķemeri šā gada februārī kļuva par nelaimīgās Ķemeru sanatorijas jauno īpašnieku.
Kā ziņo aģentūra TASS, iekšlietu darbinieki Gusakovu aizturējuši lidostā, kad viņš gatavojies pamest Krieviju, lai gan jau figurēja kriminālprocesā un bija parakstījies par neizbraukšanu no valsts.
Gusakovs ir aizdomās turamais kriminālprocesā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu, ko veikusi viņam piederošā tūrisma nozares kompāniju grupa. Pēc aizturēšanas viņš ar tiesas lēmumu apcietināts uz diviem mēnešiem.
Interesanti, ka kredīta summa, kura izkrāpšanu inkriminē Gusakovam, diezgan precīzi sakrīt ar viņa uzņēmuma pirms pāris nedēļām nosaukto summu - 20 miljoniem eiro, ko bijis plānots ieguldīt viņa iegādātajā sanatorijā.
Nelaimīgā Ķemeru sanatorija, kura jau daudzus gadus netiek pie īsta saimnieka, Gusakovam piederošās SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā oficiāli nonāca šā gada februārī.
Tad tiesa apstiprināja cesijas darījumu starp sanatorijas oficiālo pircēju SIA Arhiidea un Park Hotel Ķemeri. Pirms tam, pagājušā gada rudenī Park Hotel Ķemeri bija apliecinājusi gatavību iegādāties sanatoriju, taču nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu un uzņēmums zaudēja iemaksāto drošības naudu.
Šā gada septembrī Park Hotel Ķemeri valdes loceklis, diezgan skandalozais nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs Andrejs Danengiršs aģentūrai LETA bija paziņojis, ka Gusakova Krievijas viesnīcu tīkls Heliopark Hotels & Resorts, ieguldot ap 20 miljonus eiro, Ķemeru sanatorijā veidos pieczvaigžņu viesnīcu ar 123 numuriem
Heliopark grupā, kā liecina publiski pieejamā informācija, ir vairāk nekā desmit viesnīcu Krievijā un arī Vācijā.
Zīmīgi, ka šā gada sākumā, kad kļuva zināms par Gusakovu kā jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku, Saeimas deputāts Jānis Ādamsons ierosināja pārbaudīt sanatorijas potenciālā īpašnieka attiecības ar likumu, taču Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas pašvaldība atteicās to darīt, jo šis esot darījums starp divām privātpersonām. Pašvaldība neesot tiesīga patvaļīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai bez likuma deleģējuma pētītu privātpersonu personu datus.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
