Iesaki rakstu: 
Krievijas galvaspilsētā Maskavā lidostā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu ir arestēts uzņēmējs Aleksandrs Gusakovs, kuram piederošā SIA Park Hotel Ķemeri šā gada februārī kļuva par nelaimīgās Ķemeru sanatorijas jauno īpašnieku.
Kā ziņo aģentūra TASS, iekšlietu darbinieki Gusakovu aizturējuši lidostā, kad viņš gatavojies pamest Krieviju, lai gan jau figurēja kriminālprocesā un bija parakstījies par neizbraukšanu no valsts.
Gusakovs ir aizdomās turamais kriminālprocesā saistībā ar 26 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu, ko veikusi viņam piederošā tūrisma nozares kompāniju grupa. Pēc aizturēšanas viņš ar tiesas lēmumu apcietināts uz diviem mēnešiem.
Interesanti, ka kredīta summa, kura izkrāpšanu inkriminē Gusakovam, diezgan precīzi sakrīt ar viņa uzņēmuma pirms pāris nedēļām nosaukto summu - 20 miljoniem eiro, ko bijis plānots ieguldīt viņa iegādātajā sanatorijā.
Nelaimīgā Ķemeru sanatorija, kura jau daudzus gadus netiek pie īsta saimnieka, Gusakovam piederošās SIA Park Hotel Ķemeri īpašumā oficiāli nonāca šā gada februārī.
Tad tiesa apstiprināja cesijas darījumu starp sanatorijas oficiālo pircēju SIA Arhiidea un Park Hotel Ķemeri. Pirms tam, pagājušā gada rudenī Park Hotel Ķemeri bija apliecinājusi gatavību iegādāties sanatoriju, taču nesamaksāja par pirkumu, līdz ar to izsole tika atzīta par nenotikušu un uzņēmums zaudēja iemaksāto drošības naudu.
Šā gada septembrī Park Hotel Ķemeri valdes loceklis, diezgan skandalozais nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs Andrejs Danengiršs aģentūrai LETA bija paziņojis, ka Gusakova Krievijas viesnīcu tīkls Heliopark Hotels & Resorts, ieguldot ap 20 miljonus eiro, Ķemeru sanatorijā veidos pieczvaigžņu viesnīcu ar 123 numuriem
Heliopark grupā, kā liecina publiski pieejamā informācija, ir vairāk nekā desmit viesnīcu Krievijā un arī Vācijā.
Zīmīgi, ka šā gada sākumā, kad kļuva zināms par Gusakovu kā jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku, Saeimas deputāts Jānis Ādamsons ierosināja pārbaudīt sanatorijas potenciālā īpašnieka attiecības ar likumu, taču Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas pašvaldība atteicās to darīt, jo šis esot darījums starp divām privātpersonām. Pašvaldība neesot tiesīga patvaļīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai bez likuma deleģējuma pētītu privātpersonu personu datus.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.