Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

10.maijā Čehijas masu mediji (laikraksts „Seznam Pravdy”1 un telekanāls „CT1”2) paziņoja, ka viņu rīcībā ir nonākusi informācija, ka Krievijas pilsonis, kurš iepriekš bija ieradies valstī ar mērķi noindēt divas čehu amatpersonas, ir Kremļa maigās varas instrumenta Rossotrudņičestvo vadītājs Andrejs Končakovs.

Iepriekš Čehijas plašsaziņas līdzekļos tika nopludināta informācija3, ka šī gada 14.martā kāds Krievijas spiegs esot ielidojis Prāgā un, izmantojot diplomāta statusu, netraucēti pāri robežai savā čemodānā pārvedis ricīnu. Vēlāk minētā persona, kas tagad ir identificēta kā A.Končakovs, ar diplomātisko automašīnu tikusi eskortēta uz Krievijas vēstniecības telpām Prāgā.

Minētā informācija bija zināma Čehijas specdienestiem, taču, baidoties izraisīt diplomātisku skandālu ar Maskavu, A.Končakova čemodāns lidostā netika pārbaudīts.

Tā vietā Čehijas drošībnieki nolēma piešķirt personīgo apsardzi iespējamajiem atentāta upuriem – Prāgas mēram Ždenekam Hribam (Zdeněk Hřib) un Prāgas 6.rajona vadītājam Ondrejam Kolaram (Ondřej Kolář)4. Šie politiķi bija tieši atbildīgi par Sarkanās armijas maršala Ivana Koņeva pieminekļa nojaukšanu, kas izsauca neredzētas dusmas no Maskavas puses.

A.Končakovs Čehijas plašsaziņas līdzekļos vairākkārt ir ticis saistīts ar darbu Krievijas specdienestu labā5. Šīs aizdomas, visticamāk, ir pamatotas, jo tādas organizācijas kā Rossotrudņičestvo vēsturiski allaž ir kalpojušas Krievijas spiegu un ietekmes aģentu vajadzībām.

Interesanti, ka šī nav vienīgā reize, kad Krievijas spiegi, izmantojot diplomātisko piesegu, ir centušies noindēt ārvalstu pilsoņus. Jāatgādina, ka janvārī Bulgārija pieprasīja kriminālatbildību no trim Krievijas spiegiem par 2015.gadā notikušo atentātu pret vietējo ieroču rūpnieku Emiljanu Gebrevu (Emilian Gebrev)6. Vēlāk tika noskaidrots, ka šie spiegi bija saistīti ar Krievijas Militārās izlūkošanas (GRU) elites vienību 291557. Šīs vienības pārstāvji iepriekš ir bijuši saistīti gan ar apvērsuma organizēšanu Melnkalnē8, gan bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa indēšanu 2018.gadā9.

Pēdējo gadu tendences liecina, ka Krievijas specdienesti ir kļuvuši aizvien agresīvāki un bezkaunīgāki. Ja agrāk ar fizisku izrēķināšanos no Kremļa puses varēja rēķināties tikai Krievijas pilsoņi, tad tagad par to jāsāk uztraukties arī citu valstu pilsoņiem.

Tomēr pats absurdākais šajā afērā ir tas, ka, neskatoties uz vairākkārtējiem gadījumiem, kad Krievijas spiegi ir kliedzoši iejaukušies Eiropas valstu iekšējās lietās, šo valstu valdības turpina uzturēt relatīvi normālas attiecības ar oficiālo Maskavu un par katru cenu izvairās no jebkādiem diplomātiskiem saspīlējumiem.

Izņēmums nav arī Čehija, kuras prezidents Milošs Zēmans (Miloš Zeman), pēc tam kad Krievijas spiegs centās noindēt viņa valsts galvaspilsētas mēru, ar lepnumu publiski paziņoja, ka ir apsolījis Vladimiram Putinam ierasties, lai klātienē vērotu uz šī gada septembri pārcelto Uzvaras dienas parādi Maskavā.

1 https://www.seznamzpravy.cz/clanek/mluvili-jsme-se-spionem-kvuli-nemuz-maji-cesti-politici-policejni-ochranu-104606

2 https://www.ceskatelevize.cz/porady/10117034229-168-hodin/220452801100510/

3 https://www.respekt.cz/tydenik/2020/18/muz-s-ricinem

4 https://www.theguardian.com/world/2020/apr/27/prague-mayor-under-police-protection-amid-reports-russian-plot-zdenek-hrib

5 https://www.rferl.org/a/media-out-russian-in-alleged-plot-to-poison-czech-officials-with-ricin/30606089.html

6 https://www.nytimes.com/2020/01/23/world/europe/bulgaria-russian-agents-poison.html

7 https://www.nytimes.com/2019/10/08/world/europe/unit-29155-russia-gru.html

8 https://www.nytimes.com/2016/11/26/world/europe/finger-pointed-at-russians-in-alleged-coup-plot-in-montenegro.html

9 https://www.nytimes.com/2016/11/26/world/europe/finger-pointed-at-russians-in-alleged-coup-plot-in-montenegro.html

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...