Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu iesaistīšanu.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē lasāms, ka Latvija pieteikusi kandidatūru Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) 2025. gada vēlēšanās dalībai 2026.–2027. gadā. DP ir par starptautisko mieru un drošību atbildīgā ANO struktūra, tās lēmumi ir saistoši visām ANO dalībvalstīm un tajā darbojoties piecas pastāvīgās dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, ASV, Francija, Krievija, Ķīna) un desmit dalībvalstis, kuras ievēl uz diviem gadiem. [1]

Tomēr bez aktīvas darbības dalība ANO un tās DP nerada starptautisko mieru un drošību. Katra no DP pastāvīgajām dalībvalstīm var bloķēt jebkuru lēmumu pieņemšanu, ko arī pašlaik piemēro Krievijas Federācija, kura vismaz kopš 2008. gada augusta veic dažādas intensitātes agresīvas un teroristiskas darbības pret kaimiņvalstīm Gruziju un Ukrainu, kopš 2022. gada 24. februāra – pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

ANO un tās DP nespēj pildīt savas funkcijas starptautiskā miera nodrošināšanā pret to, jo aktīvas un efektīvas darbības šajā ziņā liedz tā pati Krievijas Federācija ar ANO DP pastāvīgās dalībvalsts tiesībām. Tā turklāt rotācijas kārtībā periodiski reizi 15 mēnešos uz vienu mēnesi ir ANO DP padomes prezidējošā valsts ar sava ārlietu ministra klātbūtni, ko vērojām arī šī gada jūlijā un kas ieplānots 2025. gada oktobrī [2], tātad pēc tam vienu reizi arī Latvijas cerētās dalības DP laikā 2026.–2027. gadā, orientējoši 2027. gada janvārī.

Ir tiesību zinātnieki, kas uzskata par efektīvu Krievijas Federācijas nogurdināšanas taktiku “gaņģos” ar starptautiskās tiesvedības un sankciju lērumu, ar mērķi izsmelt tās resursus. Nenoliedzot speciālistu tiesības dažādi profesionāli pašapmierināties, tomēr svarīgāks ir visu iespējamo līdzekļu izmantošana vislabākajā veidā, kur juridisks relatīvisms un kazuistika nav visefektīvākais risinājums. Pretējā puse pret to izmanto perversu propagandu ar Krievijas Federācijas ārlietu ministra Lavrova, pārstāvja Nebenzjas un citu paustiem apzinātiem un nekaunīgiem pretrunīgiem meliem, piemēram, vienlaikus gan par to, ka krievu imperiālistu agresijas Ukrainā nav un visi postījumi ir izdomāti, gan ka cietusī valsts pati sevi apšauda, gan ka uzbrukums ir bijis, bet tas ir pamatots preventīvi pret kaujas odu audzēšanu Ukrainā un citiem murgainiem motīviem.

À la guerre comme à la guerre, tomēr mēs atzīstam patiesības vērtību, tāpēc nesacentīsimies ar ienaidnieku apmelošanā, nodevībā un liekulībā. Savs laiks ir šaušanai, savs laiks argumentācijas mežģīņu aušanai, tāpēc pilnvērtīgi jāizmanto esošie tiesiskie mehānismi, kas šajā gadījumā būtu nepieļaut Krievijas atrašanos ANO DP.

Atšķirībā no Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē minētā, ANO Statūtu 23. panta 1. punkta tekstā oficiālajās valodās [3] DP pastāvīgās dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, ASV, Francija un Ķīnas Republika [4], kā arī PSRS, nevis Krievijas Federācija, kura kā DP pastāvīgā dalībvalsts tika faktiski kooptēta PSRS vietā kopš 1992. gada 31. janvāra pēc 1991. gada 24. decembrī iesniegtās vēstules ANO ģenerālsekretāram no Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina par to ar lūgumu, kuru atbalstīja 11 agrākās PSRS dalībvalstis ar 1991. gada 21. decembra deklarāciju, neiebilda esošās ANO dalībvalstis un kā pamatošanai pat tiesību zinātnieki piesauc tikai ieradumu un ieilgumu. [5]

Var secināt, ka juridiski Krievijas Federācijas kooptēšana par ANO DP pastāvīgo dalībvalsti PSRS vietā nav notikusi tiesiski, jo nav (vai nav zināms, ka būtu) izmantots pieejamais juridiski korektais instruments sine qua non attiecībā uz Krievijas Federācijas pastāvīgās dalībvalsts statusu ANO DP – grozījumi ANO Statūtos.

Jau pašlaik pieejams tiesiskais līdzeklis un iespējama aktīva darbība ļautu Latvijai pienācīgi sagatavot kandidēšanu dalībai ANO DP nolūkā veicināt starptautisko mieru un drošību, nevis tikai atsēdēt savu laiku ANO un pat tās DP. Atbilstoši ANO Statūtu 11. un 18.pantam, lai veicinātu ANO noteiktās tiesiskās kārtības ievērošanu un iesaistīšanos starptautiskā miera uzturēšanā, Latvija var ierosināt ANO Ģenerālajai asamblejai saskaņā ar ANO Statūtu 108. pantu grozīt šo statūtu 23. panta 1. punktu, izslēdzot no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu uzskaitījuma PSRS, kura vairs neeksistē. Lai gan par to nav strīda, par PSRS izbeigšanos var uzreiz iesniegt arī pierādījumus.

Tieši šādi, ar grozījumiem ANO Statūtu 23. panta 1. punktā, nevis vienkārši vēstules veidā, tiesiski būtu risināma PSRS aizstāšana ANO DP [6]Ex iniuria ius non oritur, tādēļ līdz šādai ANO Statūtu grozīšanai procesuāli tiesiski noteiktajā kārtībā ASV un citām ANO organizāciju mītnes valstīm būtu pamats Krievijas Federācijas pārstāvjus ne tikai nākotnē izķert un sodīt vainojamos nodarījumos, bet jau tagad tos neielaist ANO struktūru ēkās un nepielaist darbā.

Ja šajā procesā kāda cita valsts tomēr ierosinātu ANO Statūtu 23. panta 1. punktā PSRS vietā ierakstīt Krievijas Federāciju, kas pēc tam tiktu apstiprināts ANO Statūtu 108. panta kārtībā (praktiski maz ticams, kādēļ var vēl neaiztikt Ķīnas Republikas nosaukumu [7]), tad sliktāk nekļūtu, tiktu tikai juridiski nostiprināta esošā faktiskā situācija, toties Latvija varētu necensties kandidēt uz DP, līdz ar citām saprātīgām valstīm pamatoti nolemt ANO Tautu Savienības liktenim, mainot starptautiskās drošības arhitektūru, izstāties no ANO un veidot citu, sakarīgu valstu struktūru.

[1] https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-kandidatura-ano-drosibas-padome-2026-2027?utm_source=web&utm_medium=site-un&utm_campaign=un-sc

[2] https://main.un.org/securitycouncil/en/content/presidency

[3] Skat., piemēram, https://www.un.org/en/about-us/un-charter/full-text

[4] Vietnē likumi.lv gan Valsts valodas centrs to nez kāpēc iztulkojis kā “Ķīnas Tautas Republika”.

[5] https://www.justsecurity.org/80395/united-nations-response-options-to-russias-aggression-opportunities-and-rabbit-holes/

[6] Šeit netiek apskatīti hipotētiski gadījumi, piemēram, kas būtu jādara, ja Krievijas Federācija vai jebkura cita valsts no 1991./1992. gada līdz šodienai būtu lūgusi to uzņemt ANO, bet procesuāli tas nebūtu izdevies, kad gan varētu ņemt vērā ieražas un ieilgumu. ANO Statūtos uzskaitītas tikai Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis (23. panta 1. punktā), kuras mainot, ir jāgroza arī ANO Statūti.

[7] Ar Ķīnu situācija ir atšķirīga, jo ANO Statūtu pieņemšanas laikā bija tikai viena – Ķīnas Republika.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

3

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

FotoViens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Lasīt visu...

12

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

FotoIzgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Lasīt visu...

21

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

FotoPieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...