Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interesants pavērsiens noticis Pietiek jau vairākkārt aprakstītajā bijušās AS Parex banka - tagadējās AS Reverta tiesvedībā Krievijā. Pēc tam, kad Reverta bija vērsusies Krievijas Omskas apgabala iekšlietu daļā ar iesniegumu par "nozieguma izdarīšanu", ko veikušas dokumentu ekspertes, citi eksperti konstatējuši, ka uz paša Revertas iesnieguma atrodamais uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Kristofera Gviljama paraksts ir viltots.

Pietiek jau informēja - kā izriet no dokumenta, kas datēts ar pagājušā gada 15. novembri, Reverta bija pieprasījusi pārbaudīt triju Krievijas tiesu ekspertīzes darbinieču rīcību, kuru darbībās esot saskatāmas nozieguma pazīmes. Gviljama parakstītajā dokumentā norādīts, ka minētās trīs darbinieces esot devušas tīši nepatiesu slēdzienu par pārbaudāmajiem dokumentiem.

Trīs ekspertīzes darbinieces, kā norādīts iesniegumā, ko it kā bija parakstījis Gviljams, noteikti nebūtu varējušas viņu veiktajā ekspertīzē pieļaut tik daudzas un dažādas rupjas kļūdas. Pie šāda secinājuma Reverta esot nonākusi, šo ekspertīzes slēdzienu nododot citu - pašas Revertas izvēlētu ekspertu izpētei.

Taču nu lietai piesaistīti vēl citi eksperti, kuri savukārt nākuši klajā ar negaidītu atzinumu - izrādās, saskaņā ar viņu slēdzienu viltots ir arī paša Gviljama paraksts uz šī pagājušā gada 15. novembra iesnieguma.

Pietiek rīcībā nonākušajā, ar šā gada 24. janvāri datētajā ekspertu slēdzienā, kas tapis pēc tiesvedībā iesaistītās SIA Severņeftj pasūtījuma un ko šodien publiskojam, atzīts:

"Parakstu Kristofera Gviljama vārdā, kura attēls novietots iesnieguma kopijā par nozieguma veikšanu, ko paredz Krievijas Kriminālkodeksa 307. panta 1. daļa, no 15.11.2012 rindiņā "Valdes priekšsēdētājs, prezidents, r.r. AS Reverta Kristofers Gviljams (Christopher Gwilliam), astotajā lappusē ir izdarījis nevis Kristofers Gviljams, bet cits cilvēks."

Kā Pietiek jau informēja, Gviljama iesniegums, kā minējuši Revertai tuvi avoti, norāda, ka uzņēmums, saprotot savas sliktās izredzes vairāk nekā 100 miljonus dolāru vērtās lietas izskatīšanā civiltiesiskā ceļā, mēģina lietu virzībā ko mainīt, apstrīdot tajā esošos pierādījumus.

Pietiek jau informējis, Reverta pašlaik neveiksmīgi cīnās par vismaz daļu no vairāk nekā 111 miljoniem ASV dolāru – kredīta, ko Parex banka savulaik izsniegusi Krievijas uzņēmumam Severorgsintez.

Severorgsintez sakarā ar tā likvidācijas komisijas priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka tā kreditoru saistības ievērojami pārsniedz īpašumu vērtību, ir atzīts par bankrotējušu, un kopumā Severorgsintez parādi pārsniedz 3,52 miljardus rubļu (61,7 miljonus latu), bet reizē ar bijušo Parex banku kreditoru sarakstā ir vēl deviņi Krievijas uzņēmumi.

Krievijas laikraksts Moskovskij Komsomoļec nesen aprakstīja šīs tiesvedības aspektus – apzinājušies neiespējamību atgūt kredītu no paša Severorgsintez, „Latvijas baņķieri faktiski sākuši paši „nozīmēt” cilvēkus par galvotājiem un pieprasīt no viņiem naudu”.

Tā, piemēram, par galvotāju „nozīmēts” uzņēmuma Severņeftj ģenerāldirektors Žans Hudoinatovs, kurš gan nekādus galvojuma līgumus neesot parakstījis: Tieslietu ministrijas ekspertīze atzinusi, ka lietā atrodamais Hudoinatova paraksts ir viltots un tātad Latvijas uzņēmuma pretenzijas – nepamatotas.

„Nesanāca vienreiz – sanāks otrreiz,” – kā ironiski norādīja Moskovskij Komosomoļec, tā acīmredzot nodomājuši „mūsu Baltijas kaimiņi” un uzņēmuma Energo-Holding regresa prasībā nolēmuši par kredīta galvotāju uzskatīt Mihailu Avsjaņņikovu. Taču tas nav bijis ar mieru un vērsies tiesā ar pretprasību.

Kā zināms, mēģinot uzlabot Krievijas mediju viedokli par tās biznesu un mērķiem, Reverta nule grupu lielās kaimiņvalsts mediju pārstāvju bija uzaicinājusi divu dienu izglītojošā izklaides braucienā uz Rīgu.

Pati Reverta nekādus komentārus šai sakarā nav vēlējusies sniegt.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...