Krievijas propagandas ceļš: no kreisajiem pie labējiem
Andis Kudors, latvijasdrosiba.lv15.10.2024.
Komentāri (0)
Ja 20. gadsimtā Krievijas propaganda meklēja ceļu pie kreisi noskaņotajiem, tad 21. gs. – (galvenokārt) pie labējiem. 2009. gada janvārī Informatīvi analītiskā centra mājaslapā tika publicēts Andreja Proņina raksts „Jauni veidi, kā ietekmēt Rietumus”. Proņins rakstīja, ka Krievijai ir jāatdarina PSRS, kurai divdesmitā gadsimta 40. un 50. gados izdevās sašķelt Rietumu intelektuāļus, daļa no tiem sāka simpatizēt Padomju Savienībai un komunisma ideoloģijai. Lai to izdarītu mūsdienās, Krievijas intelektuāļiem esot jāizstrādā jauns kulturāli sociāls sabiedrības attīstības modelis, kas izraisīs ASV intelektuāļu simpātijas un nostādīs viņus pret savu valdību – tā sprieda Proņins.
Vienu gadu nodzīvojot Vašingtonā, redzēju, ka kreiso ideju postošās sekas joprojām ir redzamas intelektuāļu daļas prātos. Idejas ir transformējušās, bet ne izzudušas. Vienlaikus ieskatījos arī plašajā sabiedrības strāvojumā, kur dominē kristīgi konservatīvās vērtības (kas man tuvas), un diemžēl konstatēju, ka daļa konservatīvo amerikāņu Ukrainas jautājumā nostājušies Vladimira Putina pozīcijās. Ja 20. gadsimtā Krievijas propaganda meklēja ceļu pie kreisi noskaņotajiem, tad 21. gs. – (galvenokārt) pie labējiem.
Cīņa par prātiem ASV
Šā gada septembra sākumā ASV Tieslietu departaments paziņoja, ka apsūdz Krievijas mediju uzņēmuma RT (agrāk – Russia Today) divus darbiniekus Konstantīnu Kalašņikovu un Jeļenu Afanasjevu par to, ka viņi izveidojuši shēmu, lai slēptā veidā finansētu un producētu sociālo tīklu platformās ievietojamus video materiālus, kuru mērķis – izplatot Krievijas propagandas vēstījumus, šķelt sabiedrību un ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas.
Kalašņikovs un Afanasjeva tiek apsūdzēti par to, ka viņi nodrošinājuši gandrīz 10 miljonus dolāru kādai Tenesī štatā reģistrētai firmai, kas nolīgusi labējo uzskatu “influencerus”, kuri atbilstoši norādēm veidojuši video materiālus, kas sociālo tīklu YouTube, TikTok, Instagram and X platformās sasnieguši miljoniem lielu auditoriju. ASV mediji izsecinājuši, ka šī kompānija ir “Tenet Media”. Kā tiek secināts ASV, RT organizēto ietekmes kampaņu no citām atšķir tas, ka tās ietvaros izplatītā informācija spēja iesaistīt tādu auditoriju, kuras locekļi kļuva par ietekmes kampaņas īstenotājiem, pašiem to neapzinoties.
Vērienīgi
Pēc 2022. gada februāra plašā Krievija iebrukuma Ukrainā daudzi amerikāņu kabeļtelevīzijas izplatītāji pārtrauca raidīt kanālu “RT America”. Sadarbība ar “Tenet Media” ļāva Kremlim daļēji atrisināt problēmu un piekļūt ASV auditorijai. “Tenet Media” apmaksātajiem sešiem galvenajiem “influenceriem” YouTube platformā ir vairāk nekā 7 miljoni abonentu un vairāk nekā 7 miljoni sekotāju vietnē X.
Apsūdzība liecina, ka daļa sabiedriskās domas ietekmētāju par savu darbu saņēmuši lielisku samaksu. Viena “influencera” līgumā bija iekļauta 400 000 USD ikmēneša maksa, 100 000 USD parakstīšanas bonuss un papildu piemaksa par sniegumu. Viens no viņiem – politikas komentētājs Benijs Džonsons veidoja video klipus “Tenet Media” un vienā no tiem intervēja Ēriku Trampu, bijušā prezidenta Donalda Trampa dēlu 2024. gada republikāņu Nacionālā konventa laikā Milvoki.
Pēc ASV Tieslietu departamenta apsūdzībām Džonsons teica, ka nav zinājis par “Tenet Media” saitēm ar Krieviju. Ģenerālprokurors Meriks Gārlends teica: “Uzņēmums nekad nav atklājis “influenceriem” un viņu sekotāju miljoniem savas saistības ar RT un Krievijas valdību.”
Autentisku ietekmētāju (“influenceru”) pirkšana ir daudz labāks līdzekļu izlietojums nekā viltotu personu profilu radīšana sociālajās platformās. Vairāki konservatīvie “influenceri” pēc skandāla sākšanās paziņoja, ka redz sevi kā upurus, jo nav zinājuši, ka aiz šī projekta stāv Kremlis.
Kas ir “Tenet Media”?
2022. gada 19. janvārī Laurena Čena kopā ar savu vīru Liamu Donovanu nodibināja uzņēmumu “Tenet Media”. 2023. gada janvārī Čena uzsāka sadarbību ar RT, un nolīga konservatīvos politisko norišu komentētājus, lai ietekmētu ASV sabiedrisko domu. Čena nāca klajā ar antisemītiskiem uzskatiem Izraēlas un Hamās kara kontekstā un kritizēja ASV atbalstu Ukrainai. Palestīnas jautājumā šāda nostāja ir netipiska konservatīvajai Amerikas daļai, kas parasti ir Izraēlas pusē.
Čena cita starpā ironiski ieteica Republikāņu politiķei, bijušajai ASV vēstniecei ANO Nikijai Heilijai pārcelties uz Ukrainu un kandidēt uz tās prezidenta amatu. Vēl vairāk – Čena aicināja skatīt ISIS terorisma aktu Crocus City Hall (Maskavā) kā ukraiņu roku darbu. Savukārt Čenu uz to aicināja RT Kremļa plānu virzītāja Jeļena Afanasjeva. Nav brīnums, ka RT bija gatavi maksāt tik lielas summas, jo runasvīriem (un sievām) ir spēks rokās; ko tie nospriež, tas paliek…
Hibrīdkara īstenotājs – Konstantīns Malofejevs
Cits piemērs šaipus okeānam, kur parādās Kremļa vēlme uzrunāt konservatīvo un tradicionālo vērtību atbalstītājus, ir miljardiera Konstantīna Malofejeva darbība. Uzskatīts par “pareizticīgo oligarhu”, jau vairākus gadus viņš dažādos veidos virza idejas Krievijas impēriskās pagātnes atjaunošanai.
Malofejevam pieder “Tsargarad” mediju tīkls, kas savulaik bija noderīgs “Novorossijas” projekta popularizēšanā. Tāpat šis mediju tīkls ir platforma, no kuras tiek popularizētas odiozā Aleksandra Dugina neoeirāzisma idejas. Malofejevam ir liegta iebraukšana Melnkalnē, kura par NATO dalībvalsti kļuva 2017. gadā. 2016. gadā krievu uzņēmējs iesaistījās mēģinājumos organizēt valsts apvērsumu Melnkalnē, lai nepieļautu šīs valsts pievienošanos NATO.
Konstantīnam Malofejevam jau ir pieredze citas valsts teritorijas sagrābšanā ar hibrīdkara metodēm. Ukrainas Iekšlietu ministrijas Galvenā izmeklēšanas pārvalde 2014. gada 22. jūlijā uzsāka kriminālprocesu pret Malofejevu saistībā ar aizdomām par paramilitāru grupējumu izveidi Ukrainā. Krievu pareizticīgās baznīcas (KPB) mecenāts Malofejevs finansēja “Austrumu gudro dāvanu” atvešanu uz Kijivu un Krimu 2014. gada 30. janvārī. Šī nebija vienkārša KPB publiskā diplomātija, jo līdz ar mācītājiem, politiķiem un baznīcas relikvijām Krimā ieradās Igors Girkins (Strelkovs), kurš kļuva par Krievijas agresijas īstenotāju Ukrainā.
Malofejevs vada Krievijas monarhistu kustību “Divgalvainais ērglis” un ir bijis cieši saistīts ar KPB aktivitātēm. 2020. gada vasarā viņš prezentēja savu trīs sējumu “vēsturisku grāmatu” Sarkanā laukuma grāmatu svētkos Maskavā – pasākumā, ko kopš 2015. gada sponsorē fonds, kuru vada Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins.
Grāmatas prezentācijā Malofejevam tika jautāts, kam vajadzētu būt jaunajam Krievijas monarham un nākamās valdošās dinastijas dibinātājam. Uz ko Maskavas patriarhāta draugs atbildēja: “Es noteikti domāju, ka cienīgākais kandidāts kļūt par mūsdienu Krievijas imperatoru ir Vladimirs Vladimirovičs Putins.” Priekškars aizveras.
Kā Kremlis nonāca līdz idejai galveno uzmanību pievērst konservatīvajiem?
Ja Eiropa būtu konservatīva, nevis liberāla, tad esmu pārliecināts, ka Putins kā kara leģitimēšanas stāstu izmantotu vēsti, ka Krievija ir par brīvību un tā ir liberāla valsts atšķirībā no atpakaļ rāpojošās, konservatīvās Eiropas… Kā piemērs no vēstures tiktu ņemta lappuse par Novgorodas Veči – tā laika parlamenta paveidu. Vladimirs Solovjovs tad stāstītu, ka, redz, cik labi, ka krievi 90. gados atteicās no komunisma (kas atnāca no ļaunās Eiropas), un redz’ kā tas labi ietekmēja visu pasauli…
Nu lūk, galvenais iemesls tradicionālo vērtību kultivēšanā Krievijas publiskajā diplomātijā ir Rietumiem pretēja viedokļa paušana, lai noskaņotu krievu prātus negatīvi pret Eiropu un ASV kā tādu. Ja kultivēsiet ideju, ka likuma vara un tiesu neatkarība ir slikta lieta, tad daudz atbalstītāju neatradīsiet. Tāpēc jāmeklē cita koordināšu sistēma, kur Maskava varētu piemērīt līderības kurpes. Par tādu koordināšu sistēmu tika izvēlēta tradicionālo vs. progresīvo ideju sacensība, kur Maskavas patriarhātam ir atbalsta un rupora loma.
Vēl papildus divi naratīvi tika atzīti par labiem: Krievija kā PSRS – uzvarētājas Otrajā pasaules karā (viņi to sauc citādi) – mantiniece un pēctece. Un trešais – antiamerikānisms (A. Dugina neoeirāzisma idejas).
Visi trīs sektori ir pilni ar meliem. Maskavas patriarhāts ir kļuvis toksisks kristīgajā pasaulē Krievijas agresijas atbalstīšanas dēļ. Ar valsts apsardzi apkārt ceļojošais patriarhs Kirils stāstīja izdomājumus, ka karš Donbasā ir pilsoņu karš. Stāsts par Otro pasaules karu Krievijas vēstures propagandistu izpildījumā arī ir pilns ar meliem, puspatiesībām un noklusējumiem. Un, visbeidzot, antiamerikānisms neiztur kritiku, jo Putins 2001. gadā vēlējās, ka Krievija iestājas NATO, bet tad apvainojās. Ja kaut kas no vērībām arī Krievijas varas vīrus interesē, tad tā ir nauda, vara un impērija. Krievijā valda varaskāri un mantkārīgi hedonisti, nevis patiesi pareizticīgie, kuri ir kļuvuši par režīma ķīlniekiem. Te gan jāpiebilst, ka liela daļa Krievijas pareizticīgo atbalsta Putinu un viņa noziedzīgās avantūras.
Kur bailes, tur agresija
No kā tad Putins & Co nobijās krāsaino revolūciju laikā 2003. un 2004. gadā? No tādas pašas revolūcijas Krievijā. Demokrātiskas pārmaiņas liktu Putinam un viņa draugiem rotēt no varas Olimpa un dot vietu citiem. Tas nozīmētu zaudēt iespēju netraucēti zagt. Iekšējā gāzes tirgus liberalizācija novestu pie konkurējošiem varas centriem valsts iekšienē un tātad apdraudētu Putina un viņa uzticības loka (miljardieri un silovki) status quo.
Tāpēc Mihailam Hodorkovskim, kurš bija sakrājis potenciālu konkurēt ar Kremli, bija jāiet cietumā, kamēr viņa kompānija tika sadalīta. Savukārt Vladimiram Gusinskim bija jāpārdod NTV mediju holdings kompānijai Gazprom un pašam jāpamet valsts. Pārējie bija jāpārliecina ar propagandas un steka palīdzību.
Konstantīna Kosačeva sarūgtinājums
Krievijas politiķis (kādu laiku arī tautiešu politiku kūrējošās aģentūras “Rossotruničestvo” vadītājs) Konstantīns Kosačevs 2004. gadā sarūgtināti izteicās, ka Krievijai nav organizējošās ideoloģijas. NVS dalībvalstis saņemot ekonomiskos labumus no Krievijas, bet vienalga raugoties uz Eiropu. Eiropas Savienība nākot ar demokratizācijas ideju, bet Krievijai nekā spilgta un vienojoša nav.
Pēc Kosačeva izteikumiem sākās tas process ideoloģisku koncepciju attīstīšanā, kura kulminācija bija Vladimira Putina runa Kremļa zāle 2014. gada 18. martā tikko pēc Ukrainas teritorijas zādzības. Vadonis skaidroja, ka “krievu pasaule” apvienojas un Krima “atgriežas mājās”, jo pareizticīgajiem pussala esot svēta vieta. Ceļš līdz tādam paziņojumam, kurā bija gan “krievu pasaule”, gan pareizticības pieminēšana, tika bruģēts jau labu laiku.
Vladislavs Surkovs pēc 2004. gada steidzās palīgā Kosačevam un skaidroja Krievijā tiks būvēta suverēnā demokrātija, kuras devīze varētu būt – nemāciet mūs dzīvot! “Suverēnās demokrātijas” jēdziens tika pastumts malā, bet pašas idejas tika iedzīvinātas Krievijas varas leģitimēšanā.
Putins 2005. gadā paziņoja, ka PSRS sabrukums ir lielākā 20. gs. ģeopolitiskā katastrofa, tātad kļūda tiks labota. Viens no konceptuāliem dokumentiem, kas iezīmēja būtiskas izmaiņas Krievijas ārpolitikā un tās argumentācijā, bija “2007. gada KF Ārpolitikas apskats”, kas pēc satura atgādina ārpolitikas koncepciju. Tajā ir pirmo reizi (konceptuālos KF dokumentos) tika minēta maigā vara.[1]
Tajā pašā apskatā pirmo reizi KF ārlietu resora oficiālos dokumentos parādījās arī vēstījums par to, ka pasaules kolektīvo līderību īstenojošajām valstīm ir jābūt pārstāvētām ģeogrāfiskā un civilizāciju nozīmē. Šāds skaidrojums, sākot ar 2008. gadu, tika iedzīvinats arī Krievijas Ārpolitikas koncepcijā, kas tiek atjaunota ik pēc dažiem gadiem.
Citiem vārdiem, Krievija pasludināja sevi par Austrumu - pareizticības civilizācijas vadošo valsti, kurai esot tiesības kontrolēt kaimiņus. Jo, redz, Semjuels Hantingtons skaidroja, ka civilizāciju sadursmes nebūs, ja uz to robežām “mazie” nevis paši risinās domstarpības ar citas civilizācijas valstīm, bet lūgs “lielos” runāt viņu vietā. Tas Krievijas varai ļoti patika, jo Minskai tad nav jārunā ar Viļņu, bet tās vietā tad Maskavai ir jārisina viss ar Briseli un Vašingtonu.
Hantingtons skaidroja, ka viens no atšķirīgu civilziāciju pamatelementiem ir reliģija, tāpēc Kremlis pasauca palīgā Krievu pareizticīgo baznīcu, lai tā īsteno reliģiju dialogu un palīdz būvēt “krievu pasauli” tur, kur ir pareizticīgie. Ukrainā nesanāca.
Ir viena liela problēma šajā Kremļa kosntrukcijā, proti, Krievija nav tik ticīga, kā to pasniedz krievu propagandisti. Vai zinājāt, ka Ukrainā ir lielāks pareizticīgo īpatsvars, nekā Krievijā? Ne velti KPB galva Kirils izskatīja iespēju pārcelt savu sēdekli uz Kijivu.
Nobeigumā
Mūsdienu Krievija izplata destrukciju, vairo šķelšanos, atbalsta teroristus. No krievu “lāča pakalpojuma” cieš arī ASV un Eiropas konservatīvie, kuru iespējas iestāties par dabisko ģimeni, demogrāfijas rādītāju uzlabošanu un imigrācijas ierobežošanu tiek apgrūtinātas Putina “palīdzības dēļ”. Kāds Krievijas hedonistiskajai t.s. elitei vispār sakars ar konservatīvismu? Piedēvējot Putinam un viņa sabiedrotajiem dabiskās ģimenes idejas autorību, fašistiskās Krievijas vadonim tiek piešķirts par daudz goda. Putina vadītā Krievija ir melu impērija, kas melo praktiski par visu.
Diemžēl daļa Eiropas un ASV konservatīvo ir uzķērušies uz Kremļa pasakām. Pie vainas ir arī kreisi noskaņoto eiropiešu un amerikāņu augstprātība un tolerances trūkums pret kristiešiem un konservatīvajiem. Pārprasta politkorektuma dēļ, daļa Eiropas ignorēja imigrācijas radītos izaicinājumus un atteicās tos risināt. Tad atnāca visu “apspiesto draugs un palīgs” Putins, kura propagandisti kultivēja reāli pastāvošas problēmas, kuras t.s. liberāļi gribēja paslaucīt zem paklāja. Ja vēlaties mazināt AFD politisko popularitāti Vācijā, tad nevis tikai rājieties uz viņiem, bet sāciet beidzot nopietni sargāt ES ārējās robežas!
[1] Obzor vneshnei politiki Rossiiskoi Federatsii, 27.03.2007., https://mid.ru/ru/foreign_policy/news/1676553/?lang=ru