Krievijas skaļie paziņojumi par tās militāro varenību patiesībā ir vien tukši salmi
Kasīklis25.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir teiciens – kam spēks, tam vara. Daudzi cilvēki vēlas kļūt spēcīgāki tikai tamdēļ, lai citi no viņiem baidītos. Citi savukārt trenējas, lai pasargātu sevi un citus. Vai pavisam vienkārši – lai būtu veselīgāki. Kaut kādas līdzības ar iepriekš minēto var savilkt valstu vēlmēs bruņoties. Saprast var visus, bet, ja tā saucamā “varenība” pašos pamatos ir apmāns?
Krievija cenšas visu laiku sevi pozicionēt kā spēcīgu un varenu valsti. Tamdēļ, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tiek sūtīti signāli starptautiskajai sabiedrībai, ka Krievijai ir moderns bruņojums, turklāt pietiekamā daudzumā. Bez tā visa – notiek jauna bruņojuma izstrāde un izmēģinājumi. Paskatīsimies dažus Kremļa paziņojumus.
„Rietumu kara apgabalā līdz gada beigām tiks izvietoti 20 jauni armijas formējumi ar 2000 militārās tehnikas vienībām bruņojumā. Kas tie būs – tanki, bruņumašīnas vai lielgabali – netiek precizēts.[1]”
„Krievija otrdien Astrahaņas apgabala Kapustinjaras raķešu poligonā veiksmīgi izmēģinājusi zenītraķešu sistēmu S-500, trāpot ātram ballistiskam mērķim, pavēstīja Aizsardzības ministrija. Kā apgalvo Krievija, S-500 darbības rādiuss ir
„Krievija veikusi virsskaņas spārnotās raķetes "Cirkon" izmēģinājumu. No kuģa "Admiral Gorshkov" Baltajā jūrā izšautā raķete trāpīja sauszemes mērķī Barenca jūras krastā, kas atradās vairāk nekā
Krievijas ambiciozie plāni bruņojuma iegādē 2021.gadā ir grandiozi. Neuzskaitīšu, ikkatrs pats to var izlasīt.[4]
Vēlmes ir viena lieta, intelektuālais potenciāls - otra, finansējums un materiālu pieejamība – vēl cita. Tieši materiālu pieejamība ir tā, kura visvairāk traucē Krievijas ambīciju piepildījumam. Tiesa, neizskatās, ka tuvākajā laikā kaut kas šajā jautājumā mainīsies, jo starptautiskās sankcijas ir atstājušas būtisku ietekmi. Papildus – naftas produktu cenu svārstības un Covid-19 atstājis ļoti būtisku ietekmi uz finanšu līdzekļu pieejamību.
Līdz ar to pašlaik un tuvākajā nākotnē Krievijas militāro muskuļu izrādīšanai vairāk ir demonstratīvs raksturs, nekā tā demonstrē valsts patiesās spējas ilgtermiņā aktīvi iesaistīties jebkādā globālā militārā sadursmē, kur tās pretinieki nav nelielas valstis. Kamdēļ tāds secinājums? Pavisam vienkārši, sāksim ar personālsastāvu.
Protams, ka Krievijas armijā ir profesionālas vienības, kuras tad arī ir vislabāk sagatavotas, tomēr lielāko daļu kontingenta veido obligātā militārā dienesta karavīri. Nākamā vērā ņemamā nacionālā īpatnība nāk no padomju laikiem – savākt visu to, kas nav piesiets. Savā ziņā ar zādzībām Krievijas armijā nodarbojas visi, sākot no ierindnieka un beidzot ar virspavēlnieku. Tas viss noved pie haosa. Savukārt armija, kurā valda haoss, pārāk kaujasspējīga nevarētu būt.
Līdz ar to nav šaubu, ka Krievija spēj izstrādāt atsevišķus prototipus, tiesa, ar Rietumu tehnoloģiju palīdzību. Savukārt to pieņemšana apbruņojumā nereti aizkavējas uz ļoti ilgu laiku. Pat tad, kad pieņemts, tas nenozīmē, ka armija visu spēs iegādāties un ražotāji saražot.
Tādējādi Krievijas bravūrīgie paziņojumi par jauniem ieročiem izraisa smīnu.
Kāds teiks, ka es kļūdos; pieņemsim, bet, tādā gadījumā - kamdēļ vēl pērn Krievijas aizsardzības ministrs runā par tanku T-72 modernizāciju (šīs modifikācijas tanku sāka ražots 1973.gadā), ja jau viņi ir tik veiksmīgi izstrādājuši un bruņojumā pieņēmuši plaši izreklamētu un izslavētu tanku “Armata”?
Līdz ar to Kremlis var plātīties, kā tik gribas, bet realitāte ir vienkārša – Krievijas armija kopumā nekur tālāk par PSRS laikiem nav tikusi.
[1] Pie Latvijas robežas veidojas militārs sabiezējums - Neatkarīgā (nra.lv)
[2] Krievija veikusi zenītraķešu sistēmas S-500 izmēģinājumu - Pasaulē - nra.lv
[4]https://sputniknewslv.com/20210104/Trieciena-arsenals-Kadus-jaunumus-Krievijas-armija-saems-2021-gada-14962980.html
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
