Krievijas uzsāktais karš Ukrainā iezīmē fundamentālas pārmaiņas pasaules politikā un ierastajā lietu kārtībā
Verners Gabranovs18.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā iezīmē fundamentālas pārmaiņas pasaules politikā un ierastajā lietu kārtībā. Krievijas karš pret Ukrainas brīvību un eiropeiskajām vērtībām konsolidējis civilizētās pasaules sabiedrību, un esošie politiķi nespēj apkalpot pieprasījumu, kas tam ir rādītājs.
Ukrainas asinīs un pilsētu drupās dzimst jauna Eiropa. Ar atjaunotu morāli un vērtībām. Bankrotē populistiskie un jēlie politiķi, kuru pielaidība novedusi pie traģiskām sekām. Morāli bankrotē Krievijas uzpirktie un/vai iebaidītie Eiropas politiķi un ekspolitiķi. Tas, ka Maskavas agresora nauda smird, kļuvis skaidrs visā pasaulē.
NATO pēc Ukrainas uzvaras, iespējams, vairs nebūs nozīmīgākais militārais bloks. Spēcīgāks būs tas, kuru izveidos karā rūdītā Ukraina ar sabiedrotajiem. Paredzamas reformas ANO, kas sevi parāda kā efektīvi funkcionēt nespējīga organizācija.
Virzība uz energoresursu diversifikāciju iegūs jaunu ātrumu un jaudu, lai tie nākotnē nevarētu tikt izmantoti šantāžai un izspiešanai. Ķīna, redzot Putina Krievijas fiasko kara laukā un ekonomikā, arvien vairāk distancēsies no čekistu pārvaldītās federācijas un izlems par labu savai ekonomiskajai izaugsmei un tirdzniecībai ar Rietumiem.
Par intelektuālās, un Eiropeiskās Krievijas galvaspilsētu atkal - kā Kijevas Krievzemes laikā - kļūs Kijiva, Maskaviju atstājot ordai - reliģiski tendētajiem lielkrievu šovinisma/fašisma sektantiem. Krievijā neizbēgami sāksies centrbēdzes procesi, kas mainīs šīs valsts robežas. Un krievus gaida kolektīvās nožēlas un kara zaudējumu atmaksas desmitgades...
Toties Ukrainas atjaunošanas darbā iesaistīsies visa civilizētā pasaule, pārskatāmā nākotnē radot tur sprādzienveidīgu ekonomisko, zinātnisko, tūrisma un tehnisko attīstību. Vācija, atbrīvojusies no trešā reiha ēnas un teju 80 gadus ilgušā nožēlas perioda, nomainīs līdzšinējo sociāldemokrātu piekopto politiku pret aktīvāku un morāli stingrāku nostāju pasaulē.
Francijai priekšā pārdomu laiks, kad jāizdod kopotie raksti 5 sējumos par Makrona un Putina bezjēdzīgajām sarunām un jāsaprot, kas vispār šodien ir Francija. Itālijai un mums visiem vairāk jāstrādā.
Iespējams, ka šis laiks arī liks pārskatīt ultrademokrātijas lietderību un atbilstību sabiedrību vairākuma interesēm. Tas, ka katra minoritāte cenšas uzspiest sevi vairākumam, nokausē demokrātiju kā tādu. Eiropas izkurtējušajā ēkā gaidāms remonts...
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.