„Krievu kopiena Rīgā” paklusām ieperinās latvieša Anda dzīvoklī, Uzņēmumu reģistrs tikai norāda uz likumu nepilnībām
PIETIEK20.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neviens normatīvais akts Latvijā neaizliedz biedrībām oficiāli uzrādīt adresi, ar ko tām nav nekāda sakara, - par to pārliecinājies rīdzinieks Andis K., kurš atklājis, ka viņa dzīvoklī paklusām ieperinājusies organizācija „Krievu kopiena Rīgā”. Turklāt izrādījies, ka Uzņēmumu reģistrs neko šai sakarā darīt nevar, - tas ierosina vērsties Valsts ieņēmumu dienestā vai prokuratūrā.
Konstatējot, ka, viņam nezinot „Krievu kopiena Rīgā” savu adresi reģistrējusi viņa dzīvoklī, Andis vērsās ar iesniegumu Uzņēmumu reģistrā, norādot, ka biedrība šajā adresē neatrodas, un lūdzot anulēt ierakstu par juridisko adresi.
Lai gan Andis neprasīja izbeigt biedrības darbību un lai gan Uzņēmumu reģistram būtu visvienkāršāk sazināties ar biedrības amatpersonām un aicināt labot iespējamo kļūdu, iestāde ir izvēlējusies citu variantu, - tā paziņoja, ka Andis K. var vērsties jebkur citur, tikai ne Uzņēmumu reģistrā.
Publicējam pilnā apmērā šo Uzņēmumu reģistra vēstuli, kurā skaidri norādīts – biedrības faktiski var par savu juridisko adresi uzrādīt jebkuru adresi, kas ienāk prātā, jo reģistrējoties tām nav jāiesniedz attiecīgo telpu īpašnieka piekrišanas apliecinājums:
„Rīgā 15.02.2019 Nr. 2-5n/2419 Uz 31.01.2019.
Par biedrību "Krievu kopiena Rīgā"
2019.gada 7.februārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk - Reģistrs) saņemts Anda K. 2019.gada 31.janvāra iesniegums, kurā norādīts, ka biedrība "Krievu kopiena Rīgā", vienotais reģistrācijas Nr. 40008275452. (turpmāk - Biedrība) neatrodas tās biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītajā juridiskajā adresē: Rīga. Dzirnavu iela …
Informējam, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 57.pants noteic biedrības darbības izbeigšanu ar tiesas nolēmumu. Saskaņā ar grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likuma 57.pantā, kas stājās spēkā 2017.gada 6.decembrī, citustarp ir noteikts, ka pieteikumu tiesā var iesniegt prokurors vai Valsts ieņēmumu dienests, ja biedrība pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai prokurora rakstveida brīdinājuma vai prokurora iesnieguma saņemšanas attiecīgajā brīdinājumā vai prokurora iesniegumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus. Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne īsāks par 15 dienām un ne garāks par trim mēnešiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām vērsties Valsts ieņēmumu dienestā vai Latvijas Republikas Prokuratūrā par Biedrības neatrašanos tās biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītajā juridiskajā adresē: Rīga. Dzirnavu iela
Papildus informējam, ka Biedrību un nodibinājumu likumā nav noteikts, ka biedrībām Reģistrā jāiesniedz nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegta piekrišana biedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 17.panta pirmo daļu ieraksts biedrību un nodibinājumu reģistrā tiek izdarīts uz biedrības pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Tādējādi Reģistram nav tiesisks pamats pēc savas iniciatīvas vai uz iesnieguma pamata ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā ziņas par Biedrības juridiskās adreses maiņu.
Vienlaikus norādām, ka. ja Jums ir aizdomas par kādas personas pretlikumīgu rīcību. Jums ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā vai ari citās tiesībaizsardzības iestādēs bez Reģistra starpniecības.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
