“Krimas jautājums pārāk sarežģīts? Koričevas klusēšana un "Suverēnā vara" spēlē politisko pokeru Ropažos”
Pietiek lasītājs26.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ropažu novadā, kur priekšvēlēšanu gaisotne kļūst karstāka ar katru dienu, viens no galvenajiem kandidātiem par krievvalodīgo balsīm – Marija Koričeva no partijas Suverēnā vara – pēkšņi nonāk pikantā situācijā. Viss ir ļoti vienkārši – viņa nespēj atbildēt uz jautājumu, kas kopš 2014. gada skan kā lakmusa tests politiskajai mugurkaula stingrībai: kam pieder Krima?
Komentētāji sociālajos tīklos uzdod šo vienkāršo jautājumu, bet atbilde neseko. Vai nu grūti atcerēties, vai arī – bažas par to, ko padomās “partneri”. Tāpēc Marija sāk ironizēt un uzbrūkt patriotiski noskaņotam komentētajam, apsaukājot to par alkoholiķi un piedevējot tām kaut kādas "hakucibācijas". Viņa apgalvo, ka nevarot atrast Krimu Ropažu novada kartē, tāpēc atbildēt nav vajadzības.
Un par “partneriem” te tiešām ir ko padomāt. Suverēnā vara, šķiet, atradusi kopīgu valodu ar labi zināmo partiju LKS (agrāk pazīstamu kā PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, tautā vēl labāk atpazīstamu kā ZAPČEL). Jā, tie paši, kuru pārstāvji nereti mulsina ar savām atklāti prokremliskajām nostājām, it īpaši pazīstamais Andrejs Pagors. Bet tas netraucē startēt vēlēšanās kopā, draudzīgi plecu pie pleca vairākos novados.
Un, lai padarītu lietas vēl pikantākas, – Ropažu novadā Koričeva un Suverēnā vara startē kopā ar latviešu partiju Jaunlatvieši. Stratēģija? Visticamāk – pavisam vienkārša: caur latviskajām balsīm palīdzēt Suverēnajai varai pārkāpt 5% barjeru. Koričeva, kas acīmredzami nespēj atbildēt, kam pieder Krima, cer uz latviešu vēlētāju uzticību. Ironiski? Nedaudz. Absurdi? Drīzāk.
Tā vietā, lai skaidri izteikt pozīciju jautājumos, kas skar valsts drošību un starptautisko likumību, kandidāte izvēlas klusēt. Bet klusēšana politikā bieži vien izsaka vairāk nekā jebkurš skaļš sauklis.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
