Kriminālprocess sākts, „Meroni cilvēki” turpinot naudas izpumpēšanu
PIETIEK11.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka jau februārī sākts kriminālprocess par, iespējams, pretlikumīgu naudas „izpumpēšanu” no AS Latvijas Naftas tranzīts, Ventspils tranzītkara ietvaros jau iepriekš ievērību guvušas personas, kas tiek uzskatītas par „Meroni cilvēkiem”, turpina veikt „noziedzīgas darbības, kuru mērķis ir turpināt naudas līdzekļu piesavināšanos”, - tas izriet no Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldei adresēta iesnieguma, kas nonācis Pietiek rīcībā.
Šā gada 2. februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde jau sākusi kriminālprocesu par to, ka no AS Latvijas Naftas tranzīts banku kontiem laika posmā no 2010. gada februāra līdz 2012. gada janvārim pārskaitīti naudas līdzekļi apmēram pusmiljona eiro apmērā. Savukārt divas nedēļas vēlāk policijā saņemts ar Latvijas Naftas tranzītu saistītās AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Alekseja Ovoda iesniegums „par Alvja Hāzes, Jāņa Hāzes un Diānas Juknas nelikumīgām darbībām attiecībā pret AS Latvijas Naftas tranzīts un AS Ventbunkers, piesavinoties naudas līdzekļus vairāk kā 4 miljoni EUR apmērā, pārskaitot uz SIA Airtech bankas kontiem”.
Taču, kā izrādās, iesniegumos minēto personu – kuras regulāri tiek pieminētas saistībā ar jau gadiem ilgstošo cīņu par ietekmi būtiskākajos Ventspils tranzītnozares uzņēmumos un tiek uzskatītas par cilvēkiem, kas atrodas gan pret Ventspils mēra Aivara Lemberga, gan pret viņa oponentu interesēm nostājušamies Šveices advokāta Rūdolfa Meroni ietekmē, - darbības saistībā ar Latvijas Naftas tranzīta finanšu līdzekļiem nav pārtrauktas, kaut arī pēc kārtējā notikumu pavērsiena šie cilvēki vairs nav uzņēmuma amatpersonas.
„Neskatoties uz to, dotajā brīdī AS Latvijas Naftas tranzīts valdes loceklis ir A. Ovods, iepriekšējā valde turpina veikt noziedzīgas darbības, kuru mērķis ir turpināt naudas līdzekļu piesavināšanos. Proti, Alvis Hāze un Jānis Hāze veic darbības, lai ar viltu pārstāvēt AS Latvijas Naftas tranzīts akcionāru sapulcēs, neskatoties uz to, ka paraksta un pārstāvības tiesību AS Ventbunkers vārdā viņiem nebija. Minēto faktu apliecina kriminālprocesa materiāliem pievienotie akcionāru sapulces protokoli,” norādīts policijai adresētā Alekseja Ovoda iesniegumā.
Turklāt, kā izriet no iesnieguma, tajā minētajām personām pašlaik vēl neskaidrā veidā pat izdevies veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. „Sistēmā ir veiktas izmaiņas par personām, kurām ir tiesības sabiedrību pārstāvēt. Lieki piebilst, ka lēmumi par tiesību piešķiršanu A. Hāzem un J. Hāzem netika pieņemti. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šī personas turpina izdarīt noziedzīgas darbības, lai noziedzīgā ceļā veiktu izmaiņas kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas un būtu iespēja turpināt piesavināties kapitālsabiedrībai piederošus finanšu līdzekļus,” teikts Ovoda iesniegumā.
Norādot uz šīm darbībām, Ovods aicinājis policiju „uzlikt arestu trešajām personām piederošām Latvijas Naftas tranzīta akcijām, liedzot tās izmantot veicot izmaiņas kapitālsabiedrības izpildinstitūcijās, jo tas veicinās kriminālprocesa mērķu sasniegšanu”. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam lūgts sniegt ziņas, kā vispār bijis iespējams tas, ka no šā gada 2. marta tiesības lietot elektronisko deklarēšanas sistēmu Latvijas Naftas tranzīta vārdā piešķirtas kādai 1983. gadā dzimušai Oksanai Trufanovai, kā arī „sniegt informāciju, uz kāda tiesiskā pamata tika pieņemts iesniegums no trešās personās un veiktas izmaiņas EDS un NMDR sistēmā, ja kopš 23.01.2012 vienīgais sabiedrības valdes loceklis ir Aleksejs Ovods”.
Kā jau informēts, šī konflikta ietvaros nesnauž arī pretējā puse: pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, ar iesniegumu KNAB vērsušies ar Meroni saistīti Ventbunkera pārstāvji, paužot aizdomas, ka Ovods varētu būt īstenojis Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores uzpirkšanu, lai panāktu kriminālprocesa ierosināšanu un aizlieguma uzlikšanu veikt izmaiņas LNT padomē un valdē. Noprotams, ka Meroni pārstāvēto Ventbunkera amatpersonu iesniegums KNAB par inspektores iespējamo uzpirkšanu balstīts uz faktu, ka miljonus vērtais Latvijas Naftas tranzīts nekad nav bijis reģistrēts vai darbojies Jūrmalā un nekad nav arī veicis darījumus, kuri jebkādā veidā būtu saistīti ar Jūrmalu.
Jau rakstīts, ka tā sauktie Lemberga oponenti, kas tagad atkal vienojušies ar Ventspils mēru, pagājušā gada nogalē pārņēma varu pār Ventspils ostas centrālo uzņēmumu Ventbunkers. Līdz tam Ventbunkers bija Šveices advokāta Meroni kontrolē. Latvijas Naftas tranzīts ir naftas produktu tranzīta uzņēmuma AS Ventbunkers meitasfirma, kuras kontos Lihtenšteinas bankā atrodas ap 29 miljoni dolāru un kura ir otra lielākā AS Ventspils nafta īpašniece.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
