Kučinskis Drošības policijai izvērtēt portālu "lūdzis", jo "iestājoties par brīvu plašsaziņas līdzekļu darbību"
PIETIEK19.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidents Māris Kučinskis Drošības policijai pieprasījis vietējās izcelsmes interneta portāla Infotop darbību „izvērtēt” tikai tāpēc, ka viņš „iestājies un iestāsies par neatkarīgu un brīvu plašsaziņas līdzekļu darbību Latvijā un augstu novērtē mediju nozīmi demokrātijas stiprināšanā”, - šāds ir premjera oficiālais skaidrojums, kas tapis pēc divu nedēļu ilgām pārdomām par šo jautājumu.
Kad 30. martā kļuva skaidrs, ka Latvijas Ārlietu ministrijas mēģinājums bez skaidra likumiskā pamata slēgt Krievijas propagandas portāla Sputnik Latvijas „filiāli” ir cietis neveiksmi, Kučinskis telekanālā LNT paziņoja, ka Sputnik neesot vienīgais „šāda veida kanāls ar orientāciju uz Latvijas iedzīvotājiem” un ka, piemēram, arī portālā Infotop esot lasāmi „ne mazāk tendenciozi raksti”.
Pēc tam izrādījās, ka šiem Kučinska izteikumiem ir sekojuši arī darbi – Ministru prezidents ir pieprasījis (premjera preses sekretārs to dēvē par „ierosinājumu”) portāla darbību „izvērtēt” Drošības policijai. Taču, šai informācijai nonākot atklātībā, Kučinskis nespēja sniegt nekādus pamatojumus savai rīcībai
Nu, pēc divu nedēļu ilgām pārdomām Kučinskis ar sava preses sekretāra starpniecību Pietiek paziņoja, ka viņš vienkārši esot publiski „paudis savu pozīciju”, ka, „iespējams, infotop atrodamajā saturā varētu būt līdzīga satura informācija, kāda bija atrodama sputniknews”.
Šī pozīcija tad arī likusi premjeram rīkoties, lai „pārliecinātos, vai šajā vietnē, iespējams, ir atrodama šāda informācija”, un vienīgā rīcība, kas ienākusi valdības vadītājam prātā, bijusi – „lūgt Drošības policiju izvērtēt un veikt ekspertīzi, vai infotop vietnē nav informācija, kura, iespējams, ir raksturojama kā naida kurināšana, aicināšana uz vardarbību un citām darbībām, kuras Latvijā ir aizliegtas ar likumu”.
No Kučinska skaidrojuma izriet – šādi viņš rīkojies tikai un vienīgi tāpēc, ka „vienmēr ir iestājies un iestāsies par neatkarīgu un brīvu plašsaziņas līdzekļu darbību Latvijā un augstu novērtē mediju nozīmi demokrātijas stiprināšanā.
„Ministru prezidents savā komentārā attiecībā uz interneta vietnes sputnik darbības pārtraukšanu neminēja, ka ir uzdevis Drošības policijai bloķēt interneta vietni infotop. Savā komentārā Māris Kučinskis norādīja, ka vēl bez sputnik vietnes ir arī citas kā piemēru minot infotop,” vēl papildus skaidro Kučinska preses sekretārs.
Tiesa, uz jautājumu, vai premjers ir regulārs minētā portāla lasītājs, ja reiz saskatījis tajā kādus pārkāpumus, Kučinskis nespēja vai nevēlējās atbildēt arī pēc divu nedēļu ilgām pārdomām.
Spriežot pēc oficiālās reģistrācijas datiem, portālam Infotop nav nekādas redzamas saistības ar kādām ārvalstu personām, - gan domēna lietotāja, gan kontaktpersona ir kāda Ilze Mukāne. Tas divās valodās – latviešu un krievu – publicē diezgan plašu informācijas klāstu, kā arī viedokļus, kas var arī nešķist patīkami virknei varas pārstāvju.
Kā zināms, pašlaik Latvijas Krimināllikumā tiek plānots steidzamības kārtībā veikt virkni grozījumu, ko sagatavojuši specdienestu vadības pārstāvji un ar kuriem, aizbildinoties ar hibrīdkara apstākļiem, plānots pat par aicinājumu mainīt valsts iekārtu sodīt ar piecu gadu cietumsodu.
Pietiek, kura serveri atrodas Islandē, jau iepriekš ir saskāries ar Latvijas drošības iestāžu pārstāvju nepatiku, - jau vismaz trīs reizes Latvijas drošībnieki ir neveiksmīgi vērsušies pie Islandes varas iestādēm ar „tiesiskās palīdzības lūgumiem”.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
