Kultūras ministrija: simtgades piederības zīme izstrādāta, tikai vēl kaut kā nav sanācis reģistrēt
PIETIEK05.12.2016.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad uzņēmuma Baltijas suvenīri vadītāja Santa Naudiņa publikācijā Pietiek norādīja uz Daces Melbārdes (attēlā) vadītās Kultūras ministrijas neizdarībām un īpatnajām darbībām ap Latvijas simtgades simboliku, Pietiek ir saņēmis arī ministrijas skaidrojumu. Publicējam to pilnībā, saglabājot skaidrojuma oriģinālrakstību:
„Latvijas Valsts simtgades svinībām izstrādāta piederības zīme, un tā ir Latvijas valsts simtgades svinību atpazīstamības simbols.
Piederības zīmes izmantošanā ir nodalāmi nekomerciāli un komerciāli mērķi. Vēršoties Latvijas valsts simtgades birojā, piederības zīmes izmantošana nekomerciāliem mērķiem un ar valsts simtgades mērķiem saistītām norisēm, zīmes izmantošana netiek atteikta. Šobrīd piederības zīme jau tiek plaši izmantota Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros notiekošo norišu un pasākumu komunikācijā un ir pieejama valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī sociālajiem partneriem.
Savukārt attiecībā uz piederības zīmes izmantošanu komerciāliem mērķiem, piederības zīmes aizsardzības jautājumi tiek risināti to reģistrējot kā preču zīmi, lai visiem uzņēmējiem, kas to vēlas izmantot preču vai pakalpojumu tirdzniecībā tiktu nodrošināti vienādi nosacījumi. Preču zīmes reģistrēšana un šīs zīmes lietošanas koordinēšana ir vispārpieņemta prakse, kas izmantota kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisē 2014.gadā, tā Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē. Tas ļauj aizsargāt gan piederības zīmi, gan veidot vienādus tās izmantošanas nosacījumus. Līdz preču zīmes reģistrēšanas procesa pabeigšanai, jau šobrīd piederības zīme tiek aizsargāta saskaņā ar Autortiesību likuma nosacījumiem.
Pēc preču zīmes reģistrācijas pabeigšanas piederības zīmes kā preču zīmes lietošana komerciāliem mērķiem būs atļauta daļēji vai pilnībā Latvijā ražotiem produktiem, produktiem, kas var tikt uzstatīti par unikāliem Latvijai, stāsta par Latvijas vēsturi, sasniegumiem, cilvēkiem un norisēm. Uzņēmumiem, kas plāno lietot simtgades piederības zīmi, uzmanības centrā jāliek produkta vai preces saturs, kā arī sasaiste ar simtgades svinību mērķiem. Plānots, ka par licenzēšanu iegūtie līdzekļi tiks pilnībā novirzīti simtgades pasākumu finansējumam. Savukārt līdz preču zīmes reģistrācijas procesa pabeigšanai, uzņēmēji, kas to vēlas izmantot komerciāliem mērķiem, tiek aicināti iesniegt iesniegumu Latvijas valsts simtgades birojā, norādot plānotās preces vai pakalpojumus un skices, kas saistītas ar zīmes izmantošanu, lai varētu pārliecināties par korektu simtgades zīmes lietojumu atbilstoši vizuālās identitātes vadlīnijām.
Latvijas valsts simtgades birojs norāda, ka uzņēmēji ir aicināti savā darbībā integrēt valsts simtgades svinību tēmu, gatavoties svinībām ar īpašiem simtgadei veltītām norisēm un ir gandarīts, ka ir jūtama uzņēmēju interese iesaistīties simtgades svinību norisēs, gan stāstot sava uzņēmuma attīstības stāstu, gan palīdzot realizēties simtgades svinību ietvarā aizsāktām iecerēm. Piemērs uzņēmēju aktīvai iesaistei simtgades svinību norisēs bija 4.maijā iedibinātā tradīcija svinēt Latvijas PAR dienu jeb Baltā galdauta svētkus, kad uzņēmumi organizēja svētkus savos kolektīvos, piedāvāja produktus un pakalpojumus Baltā galdauta svētkiem, tostarp baltus galdautus un cienastus galda klāšanai.
Latvijas valsts simtgades birojs aicina uzņēmējus saklausīt Latvijas simtgades stāstu, izmantot to savā komunikācijā un uzņēmējdarbībā un norāda, ka Latvijas valsts simtgade ir iespēja uzņēmumiem valsts simtgades prožektora gaismā izcelt savu nišu, piederību Latvijai un līdzdalību svētkos. Latvijas valsts simtgades biroja durvis plaši atvērtas sadarbībai ar dažādu nozaru uzņēmējiem visos ar svētku norisi saistītajos jautājumos.
Latvijas valsts simtgades svētki nav konkrēts pasākums ar logotipu, tas ir plašs mēroga notikums. Simtgades zīme pati par sevi nepievieno vērtību produktiem vai notikumiem, vērtība ir cilvēkos un viņu darbos – zīme palīdz tos apvienot zem viena karoga.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
