Iesaki rakstu: 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Bet jūs nekur neredzēsiet krievijā mūsu leģionāru kapus. Tie visi nopostīti. Jo viņi neciena ne savu cilvēku dzīves, ne arī svešu. Mēs Brīvības ceļa muzeja ieejas pakāpienus izveidojām no propagandas pieminekļa Madlienas centrā, kurš slavināja krievijas karaspēku par Madlienas ieņemšanu.
Kad manu vectēvu ievainoja pie Bauskaa 1944.gadā, viņu aizveda uz Rīgu uz hospitāli, kur viņš nomira un tika apglabāts 2.Meža kapos. 1954. vai 1956.gadā krievi ar buldozeriem nolīdzināja šos kapus, mēģinot viņu nogalināt otrreiz. „Latvijas sabiedriskā medija” raidījums Kultūršoks piesaistīja tieši tādu ekspertu Mārtiņu Kaprānu, kurš nodeva un neaizstāvēja leģionāru piemiņas vietu Beļģijā. Kāda sagadīšanās, bet varbūt ne!
Par krievijas karavīra formu [Ogres muzeja ekspozīcijā]. Nezinu, vai viņš dzīvs vai miris, vai ievainots, vai gūstā. Bet, ja es to nezinu, kā Kultūršoks kaut ko par to var zināt? Kultūršoks balstās uz psihiski nelīdzsvarota cilvēka domām, kurš ir aprakstījis, kā man būtu jānomirst un ka manu ķermeni viņš piebāztu ar fekālijām un izstādītu šajā muzejā. Cik ētiski ir izmantot šādus cilvēkus savā propagandā Kultūršokam?
Pievienoju ekrānšāviņu draudiem, kādus esmu saņēmis šodien. Man nav bail no krievijas ordas, man žēl, ka savas tautas nodevēji veido vienādus propagandas raidījumus ar krieviju.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
