Iesaki rakstu: 
Pagājušā gadā izveidojām kustību sieviešu ekonomiskai iespējošanai "Novatore" ar konkrētu mērķi – panākt, lai vairāk sieviešu ieņem vadības līmeņa amatus un arī pelna vairāk. Mēs to saucam par sieviešu ekonomisko iespējošanu.
Kāds varētu teikt: vai tiešām Latvijā ir ko darīt šajā jomā? Jā, ir. No "Top 500" Latvijas uzņēmumiem tikai 20% jeb 250 valdes locekļi ir sievietes1, un diemžēl tendence ir negatīva. Arī atalgojumā joprojām atpaliekam – Latvijā vidēji sievietes pelna par 22% mazāk2, kas nozīmē, ka faktiski divus mēnešus gadā tiek strādāts par brīvu.
Tā ir lielā bilde. Vai tā mūs apmierina? Nē. Tā tiešām ir neizmantota iespēja gan sievietēm, gan uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.
Dažādi pētījumi norāda, ka sievietes augstākā līmeņa vadībā īsteno savu profesionālo potenciālu, aug un attīstās, kā arī kļūst finansiāli labāk nodrošinātas. Savukārt uzņēmumi, kuru vadībā ir dažādība, kļūst inovatīvāki un labāk pelnoši. Pēc "McKinsey" rādītājiem, pat ar 25% lielāku iespējamību pārsniegt nozares vidējos peļņas rādītājus.3
Ieguvēji būtu visi, ja mums būtu vairāk sieviešu kompāniju vadībā un viņas pelnītu vairāk.
Pozitīvo pārmaiņu iekustināšana ir komplekss un sistēmisks jautājums. Esmu daudz to pētījusi. Vispirms jau ir jāiedrošina pašas sievietes. Te var noderēt dažādas profesionālās izaugsmes, mentoringa, savstarpējā atbalsta un tīklošanas programmas. Arī mēs, "Novatore", pagājušā gada rudenī uzsākām "Mission: Executive" programmu – īpašu apmācību ciklu sievietēm, kur Latvijā veiksmīgas biznesa sievietes dalās ar saviem pieredzes stāstiem. Atsaucība bija tik milzīga, ka programmu turpinām.
Arī sistēmiski – pašās organizācijās ir jāievieš dažādības pieeja un stratēģijas. Gan tas, kā mēs atlasām darbiniekus, gan tas, kā veidojam komandas, virzām pa karjeras kāpnēm, gan arī ikdienā – ieklausāmies, cienām un mērķtiecīgi iesaistām izaugsmes un inovāciju procesos. Dažādības pieeja biznesa vadībā vairs nav tikai luksusa lieta. Principā tas ir biznesa attīstības jautājums.
Un, protams, arī publiskajā dienaskārtībā daudz aktīvāk ir jāvirza sieviešu ekonomiskās iespējošanas jautājums. Jau tagad gan "Nasdaq", gan daudzi investīciju fondi neuzsāk sarunas par investīcijām, ja ap galdu sēž tikai vīrieši. Tas ir "sarkanais karogs", kas signalizē, ka biznesa organizācija nav ilgtspējīga. Dažādība ir vērtība, un tā ir jāpopularizē sabiedrībā – "Novatore" aicina sākt ar sievietēm, bet turpat jau arī parasti ir vecumu, tautību, LGBT un citas iekļaujošas un uz attīstību vērstas vērtības.
Ko es secināju pēc "Novatore" "Mission: Executive" pirmā sasaukuma
Rudenī tikāmies ar vairāk nekā 150 sievietēm mūsu pirmajā "Mission: Executive" sasaukumā, daudzas no tām arī personīgi mentorēju.
Tas nebija arī liels pārsteigums, bet tomēr tik daudzas sievietes ir nepārliecinātas par savām spējām kļūt par augsta līmeņa vadītājām. Par to liecina arī augsta līmeņa atlašu kompāniju dati, piemēram, uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu amatiem kandidē dramatiski maz sieviešu. Ko darīt? Vispirms jau pašām sievietēm ir jāvēlas šo ambiciozie mērķi – kļūt par vadītāju un pelnīt vairāk. Un kādēļ ne? Kad tad vēl, ja ne tagad!
Bet viss sākas mūsu galvā. Nav jābūt vienai. Tādēļ sievietēm ir jārada ap sevi atbalsta sistēmas iedrošinājumam – pieredzes apmaiņa un atklātas sarunas ar augsta līmeņa profesionālēm, mentorings iedrošinājumam, kā arī, un tas ir īpaši svarīgi, – tīklošanās ar profesionālēm ar skaidru karjeras izaugsmes kultūru.
Un, atgriežoties pie jautājuma par karjeru un naudu, – tas noteikti nav pašmērķis. Lielais mērķis ir sava profesionālā un personiskā potenciāla īstenošana un pozitīvas ietekmes radīšana plašāk sabiedrībā.
1 Lursoft: https://blog.lursoft.lv/2020/02/12/sievietes-latvijas-biznesa-no-maziem-uznemumiem-lidz-lideriem/.
2 https://lvportals.lv/dienaskartiba/329601-sievietes-videji-pelna-par-22-mazak-neka-viriesi-2021.
3 Diversity Wins, McKinsey & Company, 2020 McKinsey & Company, 2020: https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/featured%20insights/diversity%20and%20inclusion/diversity%20wins%20how%20inclusion%20matters/diversity-wins-how-inclusion-matters-vf.pdf.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
