Iesaki rakstu: 
Nu ko, dārgie draugi, cirks turpinās, bet resnās „Saskaņas” un „GKR” mordas un nobarotie kakli arvien vairāk tupejut un nagļejut! Redzot, cik cītīgi Bemhens, pametot Latvijas cietumu slimnīcu Olainē, iepako mazo nekam nevajadzīgo ledusskapīti advokāta autiņā, man tapa skaidrs, cik patiesībā zemiski ir savā būtībā visi šie tipiņi, kuriem pēdējā laikā neļauj mierīgi gulēt KNAB „aktīvisti”.
Arī Nils Ušakovs ar neko daudz neatšķiras no šī kampēju baru, ko it īpaši varam redzēt pēdējā laikā, piemēram, Nils uzskata, ka viņu mēģina gāzt latvieši, jo viņš ir krievs, tādejādi velkot paralēles ar LKS biedru un Kremļa propagandas mediju bazūnēto etnisko saspīlējumu Latvijā/Rīgā.
Nils mums mēģina iestāstīt, ka atbildība par bedrēm Rīgas ielās ir jāuzņemas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ikdienā dodas uz Rīgu savās darīšanās un tāpēc bojā „tikai” rīdziniekiem domātās ielas, bet paša Ušakova sirdsapziņa ir tīra. Nils, šaitans tāds, mēģina iestāstīt, ka ielām naudas nepietika, jo skolas, bērnudārzi, sporta halles un sazin kas vēl ir ticis kārtots un būvēts visu šo laiku. Citiem vārdiem sakot, muld uz velna paraušanu, jo Jēkabs viņam ne tikai min uz astes, bet arī to kārtīgi to svilina!
Izskatās, ka arī propagandas lauciņā Nils ir kļuvis tāds paviršs, jo nav jau īsti, ko likt pretī sagrautajai Rīgas infrastruktūrai, ja nu vienīgi pasaciņas par skaistajiem bērnudārziem un skolām, it sevišķi par to vienu latviešu skolu Čiekurkalnā, kuru plāno vērt ciet kaut kad tuvākā nākotnē, bet arī šiem stāstiem vairs īsti netic neviens, ja nu vienīgi viena otra pensijas vecuma tantiņa kaut kur Imantā vai Zolitūdē. Iespējams, ka pavasarī ap 9.maiju mūs sagaida kāds grandiozs koncerts kaut kur Lucavsalā vai Uzvaras parkā.
Man dabīgi rodas jautājums, kāpēc (?) ir tik grūti, gandrīz neiespējami „legāli” tikt vaļā no šiem korumpantiem - un ne jau tikai Rīgā vien. Nu labi, var jau būt, ka reizi četros gados par viņiem vienmēr nobalso viens otrs tūkstotis bļinčikus pārēdušos vatņiku, daži simti cerību pilni letiņu pāķu, kāds ducis nodzērušos lauķu un vēl divi/trīs desmiti bomžu, kas pārdevuši savas balsis par pāris eirām, un vēl viss „Rīgas satiksmes” personāls.
Acīmredzot kaut kas nav kārtībā ar sistēmu, kuru kāds ar gudru ziņu jau bija sācis veidot tūlīt uzreiz pēc PSRS sabrukšanas. Man liekas, ka PSRS sabrukuma rezultātā Latvijā saradās simtiem un tūkstošiem politisko un ideoloģisko bāreņu, kuri tika atrauti no komunisma krūts nipeļa, piemēram, eksprezidents Andris Bērziņš, Kurzemes itālis Aivars Lembergs, tulpjkopis dačņiks Andris Šķēle, LPSR Alens Delons – Anatolijs Gorbunovs, bundzinieks Ivars Godmanis, sportists Ainārs Šlesers, bārmeņi Kārlis Leiškalns un Raimonds Gerkens, lupatu un petrolejas tirgoņi Valērijs Kargins, Aleksandrs Lavents un Kirovs Lipmans, un vēl daudzas jo daudzas sarkano laiku atraugas, to skaitā čekas maisu bubuļi!
Tas, kas pašlaik notiek Rīgā, ir šīs neredzamās, bet tikai jaušamās sistēmas sekas. Vai šoreiz „labajiem spēkiem” izdosies? Nezinu, visticamāk, ka nē, bet cerība mirst pēdējā. Iespējams, lai kaut kas beidzot mainītos, Rīgā laikam būtu jāsabrūk kādam tiltam, bet arī tas, visticamākais, neko nedotu, jo Latvijas vidējais iedzīvotājs – tupais homos vulgaris moralis joprojām turpina iepirkties Maximā.
Atgriežoties pie Vaņkas Vstaņkas smaguma centra jautājuma, jāsaka, ka šeit viss notiek tāpat kā reiz kolaboracionisma un kangaru ziedu laikos Latvijā pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. To pašu varēja labi redzēt nesenajā Ušakova atbalsta protesta laikā pie Rīgas Domes, kur uz improvizētajām kartupeļu kastēm kāpa un odas Nilam dziedāja gan krievu, gan latviešu mēlē ne tikai krievi, bet arī latvieši, piemēram, Sandris Bergmanis, kuru klātesošie vatņiki visticamāk nesaprata, jo viņš runāja tikai latviski, bet viņu kompensēja izbijusī LKS aktīviste Margarita Dragile, jo runāja tikai krieviski.
Tāpēc, Nil, tavi vaidi par vēršanos pret tevi, jo tu esi krievs, ir nevietā. Tu esi korumpants, un te nav runa par to, kurš te ir krievs vai latvietis, jo „Saskaņā” un „Saskaņas” atbalsta Amerika vadītajā korumpēto karsējmeiteņu klubiņā „GKR” netrūkst latviešu kolaboracionistu, kuri līdz šim ir pasargājuši Ušakovu no mēra amata zaudēšanas.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
