Kur ukraiņu bēgļi gulēs jau naktī uz sestdienu? Atbildes nav
Mārtiņš Staķis30.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Biju gandarīts, uzzinot, ka sasaukta Saeimas koalīcijas sanāksme par kritisko situāciju ar bēgļu izmitināšanu. Jau piektdien VUGD būs ārpus Rīgas jāatrod mājas bēgļiem, kas tikko ieradušies Latvijā. Tas var būt neiespējami. Kāpēc un ko lēma koalīcija? Vairāk tvītu virknē.
Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā pirmreizējo izmitināšanu vakar lūdza 41 patvēruma meklētājs no Ukrainas. Vispirms tika apzinātas pašvaldības ārpus Rīgas. Vieta reģionos atradās 6 bēgļiem; pārējos 35 izmitināja Rīgā.
No 1.jūlija būsim spiesti piemaksāt par bēgļu uzturēšanos Rīgā no rīdzinieku naudas, jo samazināts valdības atbalsts. Rīga ir viena no retajām pašvaldībām, kas (1) joprojām bēgļus izmitina, un (2) kas par bēgļu izmitināšanu piemaksās, jo ar valsts budžeta atbalstu ir par maz.
MK apstiprinātā bēgļu uzņemšanas plāna kvotu esam izpildījuši un pārpildījuši. Īslaicīgi maksāsim par to bēgļu izmitināšanu, kuri Rīgā jau ir. Jaunajiem bēgļiem papildu atbalstu piedāvāt nevaram, viņi no 01.07. par izmitināšanu varēs saņemt valsts atbalstu ~3,50 eiro dienā.
Rīgā nav hosteļu, kas piedāvātu mājvietu par šādu summu – tā ir realitāte. Diemžēl viss liecina, ka arī reģionos jaunus bēgļus izmitināt nevar; atceramies – šodienas laikā reģionos tika atrastas tikai 6 vietas bēgļiem, kas vērsās Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem.
Tāpēc es biju gandarīts, uzzinot, ka vakar koalīcijas pārstāvji lems par Civilās aizsardzības Operatīvās vadības centra jau atbalstītajiem (!) priekšlikumiem, kas risinātu situāciju ar bēgļu izmitināšanu galvaspilsētā. Arī publiski visi deklarē, ka situāciju izprot.
Taču partiju sanāksme par bēgļu izmitināšanu beidzās ar neko. Izpratne bija dzirdama tikai no premjera partijas un iekšlietu ministra. Pie profesionāļu atbalstītajiem priekšlikumiem politiķi atgriezīsies nākamnedēļ. Bet kur ukraiņu bēgļi gulēs jau naktī uz sestdienu? Atbildes nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
