Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki lasītāji jautā – kur kādreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atrada tik paklausīgus darbiniekus kā bijušo viņas kancelejas vadītāja vietnieku Juri Ruško, kura oficiālie paskaidrojumi KNAB tagad izrādījušies iznīcinoši eksprezidentes „pulksteņa lietā”? Atbildi uz to sniedz šis fragments no pirms dažiem gadiem iznākušās grāmatas Va(i)ras virtuve.

Visas Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras sākuma runas no sērijas „demokrātija ir respekts pret indivīdu, cieņa pret viņa tiesībām” (V. Vīķe-Freiberga avīzei Kurzemnieks 1999. gada jūnijā) tiešām izrādījās tikai runas: prezidente pusgada laikā acīmredzami lieliski apguva kārtīgas valsts galvas spēju smaidīt maziem gariņiem sev apkārt pat tad, kad burtiski vienlaikus tika dots rīkojums kādu no šiem gariņiem iespējami ātri izvadīt aiz pils durvīm un nekad vairs nelaist iekšā.

Jau šajā laikā kancelejas darbiniekiem pietiekami skaidri kļuva nerakstītie uzvedības noteikumi, kuri gadu gaitā būtiski nemainījās, tikai kļuva aizvien striktāki un striktāki. To nebija daudz, un tie nebija sarežģīti: esiet bijīgi, esiet klusi, atbildiet, kad jums ko prasa, bet pats galvenais – ziniet savu vietu. „„Zīmējusies” priekšplānā, kaut gan būtu bijis jāturas prezidentes „ēnā”” – šis Centra rajona tiesas sprieduma fragmentiņš attiecībā uz kancelejas darbinieces Māras Lagzdiņas nodarījumu bija gana skaidrs biedinājums visiem „nesaprātīgajiem”.

Citu tik „nesaprātīgo” vairs arī nebija. Pat mazākais svītas gariņš aptvēra to, ko M. Bondars vēl tagad pilnīgi nopietni, pat neaptverot sacītā divdomību, raksturo ar vārdiem: „Zināt, kā ir ar sauli? Mums visiem patīk, ka spīd saule, bet, jo tuvāk saulei, jo karstāk.”

M. Bondars gan bija tikai viens no īpaši pietuvinātajiem ļaudīm: kancelejā bija vēl vairāki cilvēki, kurus „saule” bija izvēlējusies viena pati, pēc sev vien zināmiem apsvērumiem. Pirmkārt jau viņas dēls Kārlis Freibergs, kurš bija pieņemts darbā par preses sekretāres palīgu, un vedekla Linda Freiberga, kas oficiāli skaitījās „strādniece”, bet reāli rūpējās par sava vīra vecāku apģērbu – var teikt, ka veica galma ģērbējas pienākumus (prezidentūras sākumos V. Vīķe-Freiberga publiski izteica domu, ka arī viņas meitai varbūt „atrastos kas darāms prezidenta kancelejā” un ka viņai varētu piedāvāt „Jūrmalas rezidences administratores vai kādu citu vietu, par ko mēs vēl varētu parunāt”, taču šī ideja tā arī neīstenojās).

Taču ne mazais radinieku pulciņš, ne „savu vietu” skaidri zinošo ierindas darbinieku desmiti klimatu kancelejā, protams, nenoteica. (2002. gadā kancelejā strādāja jau 84 darbinieki – gandrīz divreiz vairāk nekā Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā. Ap 2004. gadu Valsts prezidenta kancelejā parādījās pat „galma mākslinieka” postenis, ko ieņēma Miervaldis Polis: ar viņu, izsakoties Iepirkumu uzraudzības biroja paskaidrojuma vārdiem, tika dibinātas darba tiesiskās attiecības, - faktiski tāpēc, lai kanceleja izvairītos no nepieciešamības rīkot iepirkumu par V. Vīķes-Freibergas oficiālā portreta uzgleznošanu.)

Izšķirošā loma bija uz pirkstiem skaitāmām uzticamības personām, kuras turklāt katra bija pieņemta no pilnīgi citām aprindām. Kā jau kārtīgā galmā, uzreiz aiz „fasādes figūras” M. Bondara, protams, vajadzēja būt arī „pelēkajam rūķim” – lietu nokārtotājam, un šo posteni ieņēma pašas prezidentes sameklētais Juris Ruško – pietiekami īpatna un V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā nozīmīga figūra, lai tai pievērstos tuvāk.

„Kad „viņa” sāka darboties, ļoti ātri bija skaidrs, ka ar Mārtiņu [Bondaru] būs par maz. Viņam gan bija zināma valsts darba pieredze premjera birojā, arī medijiem smukulītis patika, un arī kā „kafijas pienesējs” augstajai personai viņš bija ideāls. Viņam bija tāds pseidogodīguma zīmogs sejā – ar tādu viņš „viņai” varēja iestāstīt daudz ko. Bet bija vajadzīgs vēl viens, kas der reālajai dzīvei. Galu galā kancelejai vajadzēja saimnieciski dzīvot, vajadzēja maksāt, iepirkt, un tā tālāk. Tam visam Bondars galīgi nederēja – tāpat kā viņš pēc tam neizrādījās derīgs arī kā Krājbankas prezidents. Viņš nebija praktiķis. Bet vajadzēja praktiķi – vislabāk ar „orgānu” pieredzi, kurš spēj atrisināt visdažādākās praktiskās problēmas. Un tāds arī parādījās – pats viņš kaut kur apgalvoja, ka viņu esot sameklējis „viņas” vīrs Imants, taču pats Imants Freibergs tā nedomāja,” atminas savulaik ar kanceleju saistītais cilvēks.

Šāds „praktiķis” tad arī tika atrasts. Ātri gan noskaidrojās, ka publiskajā telpā Juri Ruško laist labāk nevajag (atminēsimies kaut vai viņa izpļāpāšanos Centra rajona tiesā par to, kā M. Lagzdiņa nepiedodamā kārtā „zīmējusies” priekšplānā un nav pratusies turēties prezidentes „ēnā”) un ka arī smalkākos jurisprudences jautājumos viņš ir spējīgs pieļaut dārgi maksājošas kļūdas: piemēram, M. Lagzdiņas tiesu prāvu materiālos atrodamas ziņas par viņas darba un algas nodokļa grāmatiņām, kuras nosūtot J. Ruško nezināmu iemeslu dēļ kā sūtītāja adresi bija norādījis nevis Valsts prezidenta kancelejas koordinātes, bet gan savu privāto dzīvokli Rīgā, Miesnieku ielā.

Tomēr „rūķim” bija citi – lietu nokārtošanas talanti. Tieši J. Ruško bija tas, kas klajā nāca ar atziņu par prezidenta kanceleju kā uzņēmumu ar saviem komercnoslēpumiem, kura ar Jāņa Maizīša vadītās LR prokuratūras svētību nākamajos gados ļāva V. Vīķei-Freibergai neatskaitīties sabiedrībai par saviem reālajiem izdevumiem. Tieši uz viņu lielā mērā balstījās šīs „melnās kastes” finanšu plūsmas: saskaņā ar kancelejas nolikumu tieši tās vadītāja vietnieks „vada un organizē Kancelejas administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbu”, „nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadali, uzskaiti un kontroli”, turklāt tieši viņa tiešā pakļautībā ir kancelejas „naudīgākās” - Lietvedības, Finanšu uzskaites, Saimniecības un Informāciju tehnoloģiju nodaļa.

Un „rūķim” bija arī citas spējas – vienu no tā atminas tā pati M. Lagzdiņa: „Tas bija interesants – figūra. Tas tiesā tā izrunājās, nu, tas tipiņš. Tam bija arī visas tās fiksās idejas, ka vajag sūtīt to manu darba grāmatiņu, ka vajag pateikt, ka neko nezina, ka es te neesmu strād... Viņš bija tas, kas gāja tieši uz tiesas sēdēm, un, zin’, kā viņš teica – ka es tur esot pieteikusies brīvprātīgajos. Ka es esmu brīvprātīgā, ka es tur neesmu par algu pieņemta darbā, ka es vienkārši, nu, kā brīvprātīgā. Tiesa teica - nu, kā, Panorāmā rādīja, ka viņa tur bija, vadīja visu to konferenci, kā tad viņa tā – brīvprātīgā?

Tā normāli, vai ne, - meitene aiziet no darba [Saeimā] un paliek par brīvprātīgo? (Smejas.) Aiziet no laba amata. Tā jautri izklausās. Tas bija interesanti redzēt, kā lieli cilvēki, pieauguši, ļoti atbildīgos amatos, ļoti nopietni melo. Tiesā, kas skaitās mūsu augstākā vara... Dod bezmaz vai zvērestu, ka teikšu tikai taisnību, bet stāv un drausmīgi melo. Un viens no tiem bija Ruško, kurš, manuprāt, drausmīgi meloja...”

(Jāpiebilst, ka jau pēc J. Ruško aiziešanas no kancelejas ar vairāk nekā 56 tūkstošu latu kompensāciju kabatā jaunais kancelejas vadītājs Eduards Stiprais Latvijas Avīzei negribīgi atzina kaut ko diezgan līdzīgu: „Ar bijušo Valsts prezidenta kancelejas direktora vietnieku Juri Ruško, kurš atbildēja par saimnieciskajiem jautājumiem, mums bijušas daudzas diskusijas. Bet ar Ruško kungu ir viena problēma: ne vienmēr tas, ko viņš saka, atbilst faktiskajai situācijai… (..) Uz daudziem jautājumiem atbildes arī esam saņēmuši. Bet tas nāca ar grūtībām.”)

M. Lagzdiņa gan sakās ne kripatas nezinām par to, kur tad vajadzības gadījumā ar krāšņu izdomu apveltītajam kambarsulainim „kājas aug”, un arī J. Ruško oficiālā biogrāfija nekādi nedod atbildi uz jautājumu, kādā tad veidā bijušajam inženierim izdevās kļūt par otro, bet varbūt arī pirmo cilvēku valsts galvas kancelejā: tā un tā, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, strādājis par Ekonomikas policijas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieku operatīvajā darbā, tad pabijis Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, bet V. Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja vietnieka krēslā pārcēlies no pieticīgā Latvijas Spēļu biznesa asociācijas azartspēļu konsultanta amata.

Jau nedaudz izteiksmīgāka ir viņa padomjlaiku oficiālo reģistru biogrāfija: Juris Ruško Franča dēls, dzimis 1957. gada 21. novembrī Rīgas rajona Siguldas ciema Dzelzmačās, sociālā izcelšanās – no kalpotāju ģimenes. 1976. gadā Siguldas pirmo vidusskolu beidzis ar priekšzīmīgu uzvedību ar vienīgajiem trijniekiem fizikā un rasēšanā. Vidusskolas raksturojuma spilgtākie citāti: „Attieksmē pret biedriem kluss, pieklājīgs, atsaucīgs. Dažreiz noslēgts sevī, patmīlīgs. (..) Fizisko darbu strādā labprāt. Sabiedriski politiskos jautājumos orientējas labi. Ir izteicis vēlēšanos izglītību turpināt militārā skolā.”

Karaskolas vietā J. Ruško tomēr iestājās Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātes dienas nodaļā, specialitātē „automobiļi un autosaimniecība” un iestājpārbaudījuma sacerējumā „Jaunatnei tici, Dzimtene mana!” cita starpā apliecināja: „Es gribētu vispirms pierādīt to, ka mūsu Dzimtene var droši ticēt un paļauties uz jauno maiņu ar Nikolaja Ostrovska un viņa literārā varoņa – Pāvela Korčāgina dzīvi. (..) Es biju ļoti priecīgs par to, ka arī mans paraksts ir zem Helsinku miera konferences aicinājuma. (..) Lai varētu veiksmīgi nosargāt mūsu zemes varenību, ir nemitīgi jākāpina tās ekonomiskais potenciāls. (..) Savu darbu es gribu beigt ar Pāvela Korčāgina vārdiem: „Es gribu, lai katrs jaunais strādnieks censtos būt varonīgs cīnītājs, jo nav lielākas laimes dzīvē kā laime būt strādnieku šķiras, komunistiskās partijas dēlam.””

1981. gadā nākamais Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks ar vērtējumu „apmierinoši” nokārtojis valsts eksāmenu zinātniskajā komunismā, aizstāvējis diplomdarbu „Cēsu rajona Ļeņina kolhoza mašīnu parka racionālās izmantošanas projekts”, bet, augstskolu beidzot, saņēmis kvalifikāciju „lauksaimniecības inženieris-mehāniķis” un sācis strādāt padomju saimniecībā Salacgrīva par galveno inženieri ar 200 rubļu mēnešalgu.

Kā padomju saimniecības inženieris nonāca Ekonomikas policijā? Kam gan citam to pajautāt, ja ne bijušajam Ekonomikas un Drošības policiju vadības pārstāvim, tagadējam zvērinātajam advokātam Didzim Šmitiņam.

- Ar ko Juris ir izpelnījies tādu jūsu ievērību?

- Ne vienmēr Lauksaimniecības universitātes studenti kļūst par operatīviem darbiniekiem un tad par Valsts prezidenta kancelejas direktora vietniekiem.

- Dzīvē jau lielā mērā viss ir nejauši.

- Bet kā?

- Dzīvē ir tā, ka kaut kādā brīdī tu iepazīsties ar kaut kādiem cilvēkiem. Un tad notiek, ka vai nu tevi uzaicina, vai tevi ieliek, vai tevi izbīda. Redzi, tas jau bija laiks, kad – tas bija tāds laiks, nu, tie deviņdesmito gadu sākumi, kad, saproti, varēja notikt visur visneiedomājamākās lietas. (Smejas.)

- Viņš jums bija padotais – kur?

- Mēs strādājām kopā Ekonomikas policijā. Man liekas, viņš kaut kāda tur deviņdesmit ceturtā gada rudenī varēja sākt strādāt Ekonomikas policijā. Man liekas, ka viņš bija inspektors. Tad daudzi nesaprata, vai tāda Ekonomikas policija vispār ir vajadzīga, ko viņi darīs. Nu, jā, un tā Juris parādījās tajā, man liekas, ka deviņdesmit ceturtajā, es biju izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks kaut kādu brīdi, tad arī reformas gāja paralēli. Nu, jā, bija, bija tāds inspektors Juris Ruško.

- Talantīgs? Ģeniāls inspektors?

- Nu, es nezinu, viņu ņēma darbā tagad jau nelaiķis, arī interesants cilvēks savā būtībā, Ēriks Strautnieks. Viņš bija viens no kandidātiem uz Satversmes aizsardzības biroja direktora amatu.

- Bet kāpēc bija jāņem no Lauksaimniecības akadēmijas?

- Nu, nu, nu...

- Un pēc tam uz azartspēlēm...

Nē, uz azartspēlēm jau mērķtiecīgi mēs viņu virzījām faktiski.

Kāpēc tieši uz azartspēļu lauciņu?

- Vajadzēja to visu sistēmu kārtot, un viens no organizācijas virzieniem ir saucamais virzienu sadalījums, nu, kaut kāda specializācija. Tajā laikā azartspēles bija absolūti, nu, neregulēts lauciņš. Un tad, nu, tad ielika to Ruško iekšā tajā sadaļā, izveidoja tādu grupu speciāli cīņai pret noziegumiem azartspēļu biznesā. Es pat īpaši nevienam tur neprasīju, man liekas, patīk vai nepatīk, vienkārši – nu, tu darīsi to, nu, tu tāpat sēdi un neko nedari. Juris nebija vienīgais tajā lauciņā, bet, iespējams, viņš bija grupas vadītājs un kļuva par nodaļas priekšnieku kaut kādā brīdī, nu, tajā lauciņā. Nu, tur tā vide bija ļoti tāda interesanta vispār. Nu, jā, un tad viņš tur sāka strādāt, tā viņš tur bakstījās kaut kādu laiku.

- Viņš ar aģentiem strādāja?

- Nu, jebkurš tāds kriminālizmeklēšanas inspektors strādā ar aģentūru.

- Un kā viņam bija ar godprātību?                 

- Normāls, man liekas, viņš tāds godprātīgs cilvēks. Jebkurā gadījumā man nebija attiecībā pret viņu kaut kādi tur pārmetumi. Viņš tāds ļoti akurāts, kārtīgs

Un tad kaut kādā brīdī, ja nemaldos, Juris izdomāja, ka viņš nestrādās vairāk policijā, un, un aizies, aizies strādāt pie [Azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieces] Signes [Birnes]. Un tad viņa aktīvais darba posms Ekonomikas policijā arī beidzās. No otras puses, tajā laikā, saproti, mums bija izdevīgi, ka mūsu cilvēks strādā tajā azartspēļu inspekcijā, līdz ar to, teiksim, arī visi tie kontakti ir daudz .

- Bet ziniet, kas notika tālāk? Viņš aizgāja strādāt pie saviem uzraugāmajiem, viņš aizgāja strādāt par konsultantu uz azartspēļu biznesa asociāciju...

- Jā, viņš pēc tam kādā brīdī, ja nemaldos, ar Signi nespēja kaut ko sadalīt.

- Un tad viņš aizgāja vadīt kanceleju.

- Nu, jā, tad viņš kaut kādā veidā tika līdz Vairai, kad Vaira atbrauca uz Latviju

- Bet tas nav jocīgi?

- Tas nav jocīgi, tas, es saku, nav jocīgi, tas ir pilnīgi dabiski un normāli, ka cilvēki īstajā brīdī... Atcerieties to, ka mēs visi esam tajā milzīgajā spēlē bandinieki. Ne Šmitiņš ir galvenais, ne Ruško ir galvenais, ne Kamaldiņš ir galvenais, ne Babris ir galvenais, un visi tie, kurus es pazīstu...

- Nu, bet kāpēc Ruško?

- Nu, tāpēc, ka tā vajadzēja, nu.

- Tas nav nedaudz absurdi?

- Tas nav absurds. Izpildīgs, kārtīgs, godīgs cilvēks, - tiek piedāvāts viņam jauns amats, nu.

- Bet kas varēja savest kaut kādu, atvainojiet, azartspēļu policistiņu ar Valsts prezidenti?

- Nu, bija cilvēki, kas to izdarīja.

- Kuri? Nu, no kuras vides?

- Man nebūs, ko memuāros rakstīt.

- Es neteikšu, ka jūs teicāt.

- Nē, es, es to zinu visu, bet es jums, es jums neteikšu, kas tie par cilvēkiem bija.

- Bet kurš man pateiks?

- Es domāju, ka neviens.

- Kāpēc? Bail?

- Jums jāatceras... Nē, nē, nē. Tā pasaule ir maza.

Jums jāapzinās ir viena lieta attiecībā par Vairu Vīķi-Freibergu. Ka tur viņai varēja piespēlēt da jeb ko. Bet viņa izvēlējās, ticiet man. Viņa izvēlējās sev apkārt tikai tos cilvēkus, kurus viņa gribēja. Viņa nebija vadāma. Nu, tas ir tāds operatīvs jēdziens, ja, kādu vadīt, kādam kādu pielikt, - viņa nebija vadāma.

- Bet kā tad viņa zināja - ko?

- Nu, bija cilvēki, kas viņai piedāvāja kandidatūras, pieņemsim, Šmitiņu viņa neizvēlējās. Šmitiņš viņai nepatika.

- Šmitiņš bija izvēlēto sarakstiņā?

- Jā, Šmitiņš bija pie viņas, Šmitiņš ar viņu runāja, norunāja pusotru vai divas stundas.

- Bet neiepatikās.

- Jā, neiepatikās, saproti, neiepatikās.

- Un viņa uzreiz teica - piedodiet, mister...

- Nē, viņa tā nepateica, viņa pēc tam caur vienu citu cilvēku pateica, ziniet, viss ir kārtībā, jūs esat normāls cilvēks, bet es jums neticu, jo man liekas, ka jūs pret mani sarunā nebijāt atklāts pilnībā.

- Un jūs nebijāt?

- Es nez... es neatceros, tas bija tik sen, klausies, ja.

- Nav jocīgi?

- Nav Šmitiņš te galvenais. Kas tad viņš ir, tik viņš arī ir, ja. Jautājums ir par to, ka es vēlreiz saku - Vaira Vīķe-Freiberga savu komandu izvēlējās pati, un tur varēja piespēlēt Šmitiņu, Bērziņu, Ruško, Kamaldiņu, Babri. Da vienalga, ko. Ja viņa negribēja, ja viņai tas cilvēks nepatika, viņa viņu neizvēlējās.

- Nu, bet loģiski.

- Bet ir cilvēki tādi, kuri izvēlas tikai tāpēc, lai kāds apmierinātos. Nu, okei, lai neapvainotu Šķēli, es paņemšu pie sevis darbā, nu, es nezinu, Grūtupu, pieņemsim, vai to manu kolēģi Viktoru. Bet viņa tajā ziņā bija ļoti konsekventa. Un, ja viņa negribētu to Ruško, nav svarīgi, kurš Ruško ieteica, viņa Ruško nekad, nekad neņemtu tajā savā komandā.

Un viņa vērtēja no diviem kritērijiem cilvēkus. Pirmkārt, vai viņi viņai vispār patiks, ja, un otrs kritērijs viņai bija tāds, ka viņa izvēlējās tikai tos, kas pilnībā viņai atklājās. Absolūtās savas dzīves niansēs, da vienalga, kā. Viņai patika, nu, lai viņai ir apkārt cilvēki, par kuriem viņa zina visu. Un, ja Šmitiņš aizgāja un kaut ko, nu, teiksim, nosacīti neizstāstīja...

- Ka viņam tur bērns ir slims vai...

- Nu, tas ir tā ļoti primitīvi, bet apmēram kaut kas līdzīgs. Un tāpēc es saku – jautājums par to, kurš ieteica Ruško, paliek mazaktuāls. Viņai neviens neko nevarēja – cepuri nost viņas priekšā. Kā viņa izlēma, tā viņa arī darīja.

Es nezinu, kā bija viņas valdīšanas beigu posmā, jo es biju tālu no tā visa, bet sākumposmā es vairāk vai mazāk zināju, kas tur grozās, ap ko tur grozās un kā tur grozās, ja, visas tās attiecības. Nu, jā, un tā tas Juris tur strādāja, nekādu dižo politiku, teiksim, viņš tur nebīdīja, jebšu viņam neviens tādu politiku neatļāva bīdīt tur vispār. Kaut kādu sīku intrigu tajā kancelejā starp darbiniekiem, nu, tas varbūt atbilst, nu, tam vispārējam noskaņojumam, lai viens no otra baidās, ja, tas ir normāli, vai ne, un tamlīdzīgi. Atbildēja viņš par saimnieciskiem jautājumiem, kaut kādus konkursiņus viņš tur bakstīja, kādu labumu viņš no tā ieguva, godīgi sakot, es nezinu, ja, ar mani viņš savos labumos nedalījās, un es viņam arī to neprasīju...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

FotoOktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu.
Lasīt visu...

12

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

FotoBiedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD.
Lasīt visu...

21

Nenoslīkt pašu ambīcijās

FotoNu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir līdzīgi) tā iepriekš dažādu iemeslu dēļ ir palikusi ārpus “kadra”.
Lasīt visu...

21

Inteliģences pieci stūrakmeņi

Foto1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un politisko apziņu, valstisko gribu un valstisko spēku, revolucionāro potenciālu un sociālo iniciatīvu, sabiedrības intelektuālās prasības un sabiedrības morālās prasības, atpalicības simptonus un izaugsmes virsotnes nosaka inteliģence. Etnosa evolūcijas process ir atgriezenisks: kāda tauta, tāda tās inteliģence, – kāda inteliģence, tāda tauta. Ja tauta ir vārga, tad arī tās inteliģence ir vārga; ja inteliģence ir vārga, tad vārga ir arī tauta. Inteliģences veidošanās faktors ir tautas potenciāls un šī potenciāla kvalitāte. Tāda ir tradīcija attieksmē pret inteliģenci.
Lasīt visu...

21

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

FotoStāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa. Šobrīd ir tā, ka anonīmi bez reģistrācijas nav iespējams ierakstīt komentārus pie rakstiem par topošo valdību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...

Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Mazvērtības kompleksa ideoloģija

Latvieši ir tauta, kurai regulāri pārmet mazvērtības kompleksu. To dara gan paši latvieši, gan cittautieši, kuri dzīvo kopā ar latviešiem. Tagad jauns iegansts...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...