Kuri „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji” apguva Pīlēnu ģimenes uzņēnuma „apzinātības treniņus”: pilns saraksts
PIETIEK06.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek 1. janvārī (vēlāk tēmu pārtvēra arī citi mediji) aprakstīja to, kā pazīstamā uzņēmēja Ulda Pīlēna (attēlā) ģimenes uzņēmums SIA Integrālās izglītības institūts I3 ticis pie īpatna valsts pasūtījuma – šī uzņēmuma līdzīpašnieks, bijušais mācītājs Juris Rubenis par 3630 eiro vada „apzinātības treniņus” personām, kas tiek dēvētas „Latvijas Valsts augstākā līmeņa vadītāji”, daudzi lasītāji ir interesējušies – kuras tad ir tās amatpersonas, kuras uz viņu rēķina ir apguvušas spēju „līdzsvarot darba dzīvi ar privāto dzīvi no iekšējā centra” un citas nozīmīgas prasmes. Ņemot vērā lasītāju interesi, publicējam pilnu sarakstu.
Apzinātības treniņi augstākā līmeņa vadītājiem: dalībnieku saraksts
1.grupa SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” (03.10. – 19.12.2018.)
2. grupa SIA “Totari” (04.10. – 06.12.2018.)
Nr. Vārds Uzvārds Iestāde
1. Andra Auziņa Valsts darba inspekcija
2. Daiga Avdejanova Datu valsts inspekcija
3. Ieva Ābelīte Patentu valde
4. Aiga Balode Nodarbinātības valsts aģentūra
5. Māris Baltiņš Valsts valodas centrs
6. Baiba Banga Maksātnespējas administrācija
7. Armands Binovskis Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra
8. Sandis Cakuls Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
9. Juris Dambis Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
10. Māris Demme Būvniecības valsts kontroles birojs
11. Indra Dreika Veselības inspekcija
12. Andris Dunskis Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
13. Renāte Fila-Roķe Valsts policija
14. Gunta Gabrāne Dabas aizsardzības pārvalde
15. Juris Gaiķis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
16. Inese Gailīte Valsts kanceleja
17. Egils Harasimjuks Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
18. Svens Henkuzens Zāļu valsts aģentūra
19. Aija Jaunzeme Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
20. Ilona Jurševska Sociālās integrācijas valsts aģentūra
21. Inga Koļegova Valsts vides dienests
22. Andis Krēsliņš Valsts meža dienests
23. Pārsla Rigonda Krieviņa Zemkopības ministrija
24. Ģirts Krūmiņš Lauku atbalsta dienests
25. Ieva Lībķena Valsts valodas centrs
26. Arnolds Lukšēvics Vides pārraudzības valsts birojs
27. Gunta Medne Valsts kase
28. Baiba Medvecka Valsts kanceleja
29. Alda Ozola Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
30. Sandra Ozoliņa Kultūras informācijas sistēmu centrs
31. Guna Paidere Uzņēmumu reģistrs
32. Dace Pelēkā Valsts ieņēmumu dienests
33. Vivita Pūliņa Sociālās integrācijas valsts aģentūra
34. Mārtiņš Rinčs Valsts reģionālās attīstības aģentūra
35. Ingūna Slaidiņa Latvijas Nacionālais arhīvs
36. Gundega Šulca Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
37. Elita Turka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
38. Dace Vilsone Kultūras ministrija
39. Vivita Vīksna Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
