Kurp tiek virzīta Latvija?

Izskatās, Latvijā notiek milzu pārmaiņas - un ne uz labo pusi. Šķiet, politiskajai elitei ļoti nepatīk, ka atklāj tās nekopto un nobružāto fasādi, kas nav redzama ikdienā TV ekrānos, un kura parāda šīs politiskās elites izkurtējušo dabu, cinismu, nihilismu, augstprātību, varaskāri un nesodāmības apziņu. Latvijā nav daudz patiesi neatkarīgu un drosmīgu žurnālistu, kuri ir gatavi runāt atklāti un kuri nebaidās par savu ādu, nebīstoties, ka politmafija tos nospiedīs kā skudras, kas maisās pa ceļam.

Īstenībā stāsts nav par Domburu, jo, ja vajadzēs, viņš pats sevi pratīs aizstāvēt. Stāsts ir par virzienu, kurp tiek virzīta Latvija. Un šis virziens ir ceļš uz totālu kontroli un pakļaušanu. Visas Latvijas sabiedrības pakļaušanu melīgai un savtīgai propagandai, lai neliela politiķu grupiņa saglabātu neierobežotu varu un ietekmi. Kopš LNT kļuva par MTG grupas īpašumu, māc bažas, ka šo vienīgo kaut cik objektīvo mediju pakļaus visaptverošie politmafijas taustekļi, līdz ar ko Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs daudz iespēju gūt nesagrozītu un objektīvu informāciju par politikas aizkulisēm.

Māc bažas, ka Dombura studijas slēgšana var būt izplānotas akcijas, kas saucas - tautas totāla nozombēšana, viens no pēdējiem soļiem. Jo visi citi mediji - pat sabiedriskie, tiek jau kontrolēti un vadīti. Gluži kā padomju laikos, kad kompartija bija galvenā noteicēja par masu mediju saturu. Nav tālu līdz brīdim, kad režīmam nepakļāvīgos, kas nebūs mierā ar notiekošajām nelietībām varas kuluāros, sāks vajāt un pārmācīt. Ja kāds domā, ka tas nav iespējams, tad viņš rūgti maldās, par ko liecina tādas demokrātijas citadeles kā ASV, rīcība CIP cietumos. Retais vien domā, ka visi spīdzinātie bija teroristi. Protams, nav dzirdēts, ka Latvijā notiktu tik briesmīgas lietas, bet tendence ir skaidri redzama.

Lai sagrābtu un noturētu varu, tiek sadarītas ļoti daudz nelietības. Tiek pirktas gan vēlētāju balsis, gan melots pirms vēlēšanām, bet, lai iekļūtu Saeimā, cilvēki tiek bīdīti kā šaha figūriņas - novākti no ceļa, ja traucē. Aizsūtīti brīvprātīgi piespiedu kārtā uz Honkongu, kuras otrais nosaukums ir Kuldīga. Ar cilvēku apziņu tiek manipulēts ne sliktāk kā kaimiņvalstī Krievijā, politizēti tiek pat mūzikas šovi, cilvēki kļūst paranoiski aizdomīgi, gāna gan svešos, gan savējos - pat mūziķus un sportistus, vērpjot ap tiem neiedomājas sazvērestības teorijas, apsūdzot tos nodevībā.

Veci tantuki un citi vieglāk ietekmējami personāži, ir padarīti par nervu kamoliem, kas nevar naktīs mierīgi gulēt, jo domā, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, rīt ap brokastlaiku Putins personīgi klauvēs pie viņu namdurvīm, lai izrēķinātos ar katru no tiem. Protams, situācija pasaulē ir nopietna, un mums blakus ir bīstams agresors Krievija, bet padarīt lielu daļu tautas par bailēs trīcošu recekli var vien valsts ienaidnieki vai galīgi nejēgas. Turklāt tas tiek darīts viena mērķa labad - lai noturētos pie varas un nezaudētu to, kas rezultātā dod gan materiālus labumus, gan ietekmi.

Turklāt politmafija, kura pārstāv šaura personu loka intereses, saprot, ka vara tā vien slīd laukā no tās kārajiem taustekļiem, ka arvien vairāk ļaudis saprot, ka vilks avis ādā tos grib saplosīt, ka latviešu tauta tiek vesta pretī tumšam bezdibenim, kurā iekrītot, tā vairs nekad nespēs atdzimt. It kā vēl nebūtu gana ar naida kurināšanu, panikas sēšanu, oponentu apmelošanu un kontroli ne tikai pār mediju telpu, bet arī pār drošības iestādēm, tiek kultivēta arī doma, ka seksuāli netradicionāli orientētie tiek diskriminēti, ka tiem ir jādod vairāk varas un tiesību, jo citādi tie pametīs Latviju, tā graujot mūsu ekonomiku.

Rodas pārliecība, ka "zilo" brālība ir okupējusi valdību un paziņo visiem - uzvara ir mūsu, kas nav ar mums, tas ir pret mums. Notiek masīva smadzeņu skalošana, lai pārliecinātu Latvijas sabiedrību, ka Eiropā tā ir pieņemts, ka mēs nevaram darīt un domāt citādāk, ja nedosim homoseksuāliem pāriem tādas pašas tiesības kā pārējiem - tradicionāli orientētiem, tad mūs gaida briesmīgs liktenis. Psiholoģiskais terors un melīga propaganda gāžas straumēm pār mūsu tautas apziņu, kropļojot un degradējot to, padarot lielu sabiedrības daļu par absolūtiem idiotiem, kas kā alvas zaldātiņi vienā solī soļo tiem norādītā virzienā. Solis pa labi, solis pa kreisi - neesi mūsējais. Nesoļo vienā ritmā ar visiem, tātad neesi ideoloģiski pareizi noskaņots - kaitnieks tā sacīt.

Smird pēc padomijas, smird pēc kaut kā jau redzēta, sajusta. Smird pēc totalitārisma. Smird pēc autoritārisma. Smird pēc fašisma, lai cik tas briesmīgi neizklausītos. Brīvā un neatkarīgā Latvijā. Vai tam var noticēt? Pakļāvīgo un gļēvo mūsu valstī ir vairāk, nekā to, kuri cenšas pretoties nelietīgai sistēmai. To arī izmanto tie, kuri atrodas pie varas. Un, ja pie varas nokļūst meļi un nelieši, kas cenšas maskēties aiz demokrātu maskas, tad neesam daudz labākā situācijā, kā tie kurus čekisti savulaik sagrūda lopu vagonos. Jo nerodas pārliecība, ka pat dzīvības tiešu apdraudējuma gadījumā, daudzi pretotos savām bendēm! Emigranti klusējot, emigrē, pensionāri klusējot, ļauj par sevi ņirgāties, skolotāji nevar un nevar saņemties kārtīgai protesta akcijai, smagi slimie neprotestē, ja tiem netiek sniegta adekvāta medicīniskā palīdzība.

Vai mēs drīkstam nosodīt vienkāršos Krievijas iedzīvotājus par to, ka tie tik ļoti viegli paļaujas Putina melu propagandai, ja paši esam ietekmējami un manipulējami?! Tie, kuri sacīs, ka esam gudrāki, melos. Nē, nemelos, viņi tā domās, jo ir manipulējami un ietekmējami, ko arī izmanto mūsu politiķi. Tikai aklais var neredzēt, ka veiksmes stāsta vietā, esam attapušies pie sasistas siles. Redzam, bet ticam meliem. pirmsvēlēšanu diskusijās piesauktā stabilitāte, ir mīts, jo Latvijā valda stabila stagnācija. Un tur kur stagnācija, tur izaugsmes nav. Un tur kur nav izaugsmes, ir atpalicība, bedrains ceļš uz valsts krahu. Lai novērstu uzmanību no valstī akūti svarīgajām tēmām, kas netiek iztirzātas, lai savu neizdarību un nemākulību nomaskētu, tiek meklēts ārējais ienaidnieks (gluži kā Krievijā). Turklāt tas nav tālu jāmeklē, tas ir tepat blakus. Putins ir kā glābiņš tiem, kuri nespēj Latviju vest pretī reālai ekonomiskai izaugsmei, jo ir tik vienkārši visu novelt uz viņu.

Daudzi teiks - muļķības, paranoja, murgi. Tas būtu tas labākais variants Latvijai un mūsu tautai. Bet vairums neredz acīmredzamo, jo tiem nav laika to saskatīt, cilvēki ir aizņemti ar savām ikdienas rūpēm - darbu un ģimeni. Un labi, ka tā. Taču var pienākt brīdis, kad kāds pieklauvēs pie jūsu durvīm un jautās, kāpēc tās nokrāsotas ne tajos krāsu toņos? Un skarbi vīri melnās maskās jūs saņems ciet un arestēs tāpēc, ka durvis nav pareizās krāsās, kas norāda, ka esat valsts ienaidnieks, tā teikt, bīstams elements, kurš jāizolē no sabiedrības, bet drošības labad varbūt pat jāiznīcina.

Neticami? Bet tikpat neticami ir, ka persona, kura nav ievēlēta Saeimā, tur nekaunīgā veidā iekļūst, pielietojot visnotaļ amorālus paņēmienus. Vēsi. Bez sirdsapziņas pārmetumiem. Uzspļaujot demokrātijas pamatprincipiem un ignorējot vēlētāju gribu. Mierīgi. Vai šāda persona, kuras morāle ir zem katras kritikas, un kuras eskorts savulaik pārkāpa satiksmes noteikumus, apdraudot līdzcilvēku dzīvība, drīkst atrasties valstiski atbildīgā amatā? Nav problēmu - Latvijā var. Var atrasties amatā, kurš prasa no cilvēka būt godprātīgam un ar absolūti tīru reputāciju. Lai gan tik augsta amatpersona nekautrējās nekaunīgi melot žurnālistiem?! Daži pat jūsmo, saka - bravo! Tāds ir Rietumu virziens, redziet! Viss ir OK! Kurp ejam un kur nokļūsim? Vai tik gļēvai sabiedrībai ir nākotne? Vai tā ir Latvija par kuru sapņojām? Brīva un neatkarīga.

Pārpublicēts no Delfi.lv komentāru sadaļas

Novērtē šo rakstu: