Iesaki rakstu: 
Rudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Izņēmums nav arī šis gads, kad valdība, neielaižoties garās diskusijās ar vietvarām, ir pieņēmusi lēmumu, kuru droši var salīdzināt ar ķeblīša izsišanu no kāju apakšas – daudzas nelielas pašvaldības var nonākt uz bankrota sliekšņa. Arī lielajās pilsētās situācija nav daudz labāka. Raugoties uz nākamā gada budžetu, optimismam nav pamata.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem diskusijas ar valdību bijušas īpaši smagas, jo nasta, ko plāno uzlikt uz pašvaldību pleciem, ir teju nepanesama. Ir skaidrs, ka mediķiem algas ir jāpalielina, taču to nedrīkst darīt uz citu iedzīvotāju grupu ar nelieliem ienākumiem rēķina.
Ar ievērojamu pretestību pašvaldības piekrita Finanšu ministrijas iecerei nākamgad samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā. Pašlaik vietvaru budžetos ienāk 80% no tajās iekasēta IIN, bet atlikušie 20% – valsts budžetā. Nākamgad valdība ir iecerējusi valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 91 miljons eiro.
Ņemot vērā, ka nākamgad pašvaldību izdevumi būtiski palielināsies, tās nonāks neapskaužamā situācijā, jo naudas trūkuma dēļ tām būs ļoti grūti segt ar labklājību saistītos izdevumus, nemaz nerunājot par tiem tēriņiem, ko uzliek cīņa ar Covid-19 pandēmiju.
Pirmkārt, pašvaldībām nākamgad ir jāpilda Satversmes tiesas spriedums par dzīvokļa pabalsta un par pabalsta garantēta minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai pieaugumu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Otrkārt, pašvaldībām pieaugs izdevumi pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu minimālās darba samaksas paaugstināšanai. Ceļot skolotāju algas, nedrīkst nepaaugstināt arī bērnudārzu pedagogu algas. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem jau šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst ap 150 pedagogu. Pašvaldības nevar atļauties necelt algas bērnudārzos strādājošajiem, jo pretējā gadījumā personāla trūkuma dēļ var nākties slēgt kādu bērnudārzu.
Treškārt, pieņemot lēmumu minimālo algu palielināt līdz 500 eiro, uz pašvaldību pleciem gulstas tēriņi, kas saistīti ar algas palielināšanu tiem darbiniekiem, kas saņem minimālo algu. Tas nozīmē, ka balansa saglabāšanai jāpalielina algas arī pārējiem darbiniekiem, lai viņi nenonāktu situācijā, ka minimālās algas saņēmējs saņem tādu pašu algu kā tie darbinieki, kas līdz šim bija labāk atalgoti.
Daudzās pašvaldībās sociālo darbinieku un kultūras iestāžu darbinieku algas nav lielas. Saprotot, ka pēc minimālās algas celšanas viņu darba samaksa nebūs daudz lielāka, piemēram, par apkopējas algu, viņi, visticamāk, pieņemtu lēmumu mainīt darba vietu.
Kā pašvaldībām segt pamatbudžeta ienākumu samazinājumu? Ir skaidrs, ka būs mazāk naudas investīciju projektiem, proti, ielu remontiem, skolām un bērnudārziem. Daudzās pašvaldībās būs mazāk naudas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām. Visticamāk, daudzviet nāksies atteikties no brīvpusdienām skolēniem, nemaz nerunājot par kultūras, sporta un aktīvās atpūtas pasākumu finansēšanu.
Es labi saprotu, ka valdībai ir jāpilda savi solījumi. Taču nav godīgi to darīt uz pašvaldību rēķina, pat īsti neizdiskutējot pārmaiņas. Nevēlamies arī paļauties uz valdības vadītāja solījumu nākamgad ienākumu samazinājumu kompensēt no ES finanšu līdzekļiem, kamēr nav izstrādāts kompensācijas mehānisms.
Tā vietā pašvaldības ir aicinājušas Saeimu valsts budžetā paredzēt papildu mērķdotāciju 9,2 miljonu eiro apmērā tieši tām pašvaldībām, kurām nākamgad pēc ieņēmumu izlīdzināšanas samazinājums būs lielāks par 4%. Tādējādi tiktu atbalstītas tās pašvaldības, kurām ieņēmumu samazinājums būs vislielākais. Pretējā gadījumā cietēji būs iedzīvotāji, īpaši tie, kas dzīvo nelielās pašvaldībās. Un tad rodas jautājums – kurš pēdējais izslēgs tajās gaismu?
* Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
