Ķuzis bez konkursa iecēlis vēl vienu sakaru virsnieku Eiropolā – „savu un Pētersones-Godmanes čomu”
PIETIEK15.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Neskatoties uz iekšlietu ministra norādījumu, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis šobrīd bez jelkāda konkursa ieceļ sakaru virsnieku Eiropolā - savu un Ilzes Pētersones-Godmanes čomu Dmitriju Cepli. Šim kungam darbs Eiropola beidzas, jo pagājis noteiktais termins, bet, lai viņam no Hāgas nebūtu jābrauc prom, steidzīgi tiek izveidota vakance - otrs sakaru virsnieks,” – šādu informāciju Pietieksaņēmis no kāda lasītāja. Savukārt Valsts policija skaidro – Cepļa amats neesot to starpā, uz kuru noteikti būtu bijis jārīko konkurss. Publicējam Valsts policijas skaidrojumu pilnā apmērā:
„Lai efektīvi nodrošinātu valsts politikas īstenošanu Valsts policijas darbības jomā un izpildītu Valsts policijas darbības stratēģijas 2014. - 2016.gadam 2.6. daļas 5.punktā doto uzdevumu un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 12.novembra sēdes protokola Nr.62, 2.§ 2.punktam, jau sākot ar 2015.gada 1.janvāri tika lemts par nepieciešamību ieviest amatu - sakaru virsnieks.
Amats tika ieviests ar Valsts policijas 2014.gada 29.decembra pavēli Nr.4685 "Par štatu organizatoriskajiem jautājumiem". Konstatējot arvien pieaugošo informācijas apmaiņu un darba apjomu, Valsts policija saskatīja, ka starptautiskās sadarbības uzlabošanai nepieciešams ieviest vēl viena sakaru virsnieka amatu darbībai Eiropolā - tas būtiski sekmētu Latvijas iespējas saņemt pilnvērtīgāku Eiropola analītisko un operatīvo atbalstu, kā arī sekmīgāk virzīt Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu intereses gan konkrētās izmeklēšanās, gan stratēģiskajā līmenī.
Papildus amata vietas izveides nepieciešamību iezīmē arī citu valstu prakse un pieredze - piemēram, gan Lietuvai, gan Igaunijai ir trīs sakaru virsnieki. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto un, lai nodrošinātu sakaru virsnieku darbību Eiropas policijas birojā (Eiropol), 2019.gada 30.augustā Valsts policijas padomes sēdē tika apstiprināts rīcības plāns un ar 2019.gada 1.oktobri nolemts ieviest vēl vienu sakaru virsnieka amatu Eiropol.
Ņemot vērā, ka, lai izpildītu amata prasības, tajā nepieciešams piesaistīt aktīvu un pieredzējušu darbinieku, kurš labi pārzina Eiropola darbības principus, iespējas un rīkus, kā arī ir praktiski ar tiem strādājis un ņemot vērā majora D.Cepļa iepriekšējo darba pieredzi Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja Eiropola nacionālās nodaļas vadītāja amatā, kā arī vairāku gadu pieredzi Eiropolā dažādos amatos, pieredzi dažādos starptautiskajos projektos, iegūto izglītību un papildu apmācības Eiropolā, labās angļu valodas zināšanas un amatpersonas personiskās īpašības, Valsts policijas ieskatā D.Ceplis ir piemērots kandidāts šim amatam.
Pašlaik D. Ceplis ieņem Eiropola Operatīvā Direktorāta Eiropas Narkotiku un Organizētās Noziedzības apkarošanas nodaļas Top Organizētās Grupējumu Apkarošanas Grupas vadītāja amatu.
Līdzšinējais Latvijas sakaru virsnieks Eiropolā ir Andrejs Matīss, kura amata termiņš pagarināts līdz 2021. gada 7. jūlijam. Darbinieks pilda tādas sakaru virsnieka funkcijas, kas vairāk tieši saistītas ar informācijas apmaiņu, veiksmīgai operatīvā darba funkciju nodrošināšanai starptautiskā līmenī. Savukārt papildus ieviestā mata funkcija vairāk saistīta ar stratēģiska līmeņa jautājumu virzīšanu un organizēšanu pilnvērtīgākas starptautiskās sadarbības un Eiropol sniegto iespēju īstenošanai.
Atbilstoši VP pavēlei Nr.6956, amats "sakaru virsnieks" ietilpst amatu grupā - virsnieks un atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 13.decembra noteikumiem Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" amats "sakaru virsnieks" klasificēts 6.saimē "Starpautiskā sadarbība" (V amata līmenis).
To ņemot vērā, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes sakaru virsnieks nav Iekšlietu ministrijas 2019.gada 29.augusta vadības uzdevuma Nr.1-33/2066 subjekts, līdz ar ko amats "sakaru virsnieks" nav kategorijā, uz kuru jārīko konkurss.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
