Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc "Imantas pedofila" aizturēšanas publiski plaši izskanēja viedoklis, ka ilgstošās meklēšanas laikā sastādītais fotorobots patiesībā bijis brāķis un tikai maldinājis rīdziniekus, jo pilnīgi neesot bijis līdzīgs pēcāk notvertajam pedofilam. Pietiek rīcībā ir nonācis izvērsts Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža oficiālais skaidrojums, kādu tieši iemeslu dēļ "Imantas pedofila" fotoattēls neesot ne tikai publiskojams, bet pat uzrādāms personai, kas, iespējams, varētu ziņot par pedofila darbību:

"Valsts policija 2015.gada 17.septembrī saņēma iesniegumu ar lūgumu izsniegt personas, kura aizturētasaistībā ar sērijveida uzbrukumiem uz mazgadīgajām meitenēm Imantas mikrorajonā, Rīgā, fotoattēlu. Pieprasītas informācijas mērķis - atpazīt personu, kas, iespējams, veikusi noziedzīgus nodarījumus, un sniegt informāciju par šim nodarījumiem.

Valsts policija rakstveida procesā, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, izskatīja iesniedzēja iesniegumu, izvērtēja saņemto informāciju un paskaidro, ka šobrīd saistībā ar sērijveida uzbrukumiem uz mazgadīgajām meitenēm Imantas mikrorajonā, Rīgā, notiek pirmstiesas izmeklēšana. Minētie noziedzīgie nodarījumi ir klasificējami kā sevišķi smagi noziedzīgie nodarījumi. Minētajos kriminālprocesos nav galīgā nolēmuma.

Normatīvie akti regulē krimināllietas materiālu pieejamību (sk. Kriminālprocesa likuma 375.pantu un likuma „Par tiesu varu" 28.3 un 28.4 pantu). Minēto apstiprina arī Augstākās tiesas prakse (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-327 7.punktu).

No iepriekš minētā izriet, ka, vērtējot personas tiesības saņemt informāciju no pirmstiesas izmeklēšanā esoša kriminālprocesa materiāliem, nav piemērojami normatīvie akti, kas reglamentē informācijas saņemšanu, tostarp Informācijas atklātības likums. Citiem vārdiem, konkrētajā gadījumā, kriminālprocesos, kuros notiek pirmstiesas izmeklēšana un nav galīgā nolēmuma, personai, kurai šajā kriminālprocesā nav nekāda procesuāla statusa, ir tiesības prasīt iestādes rīcībā esošo informāciju saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) normatīvo regulējumu, nevis Informācijas atklātības likumu (sal. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 14.maija lēmuma lietā Nr.SKA-511/2010 8. un 11.punktu, 2013.gada 15.marta lēmuma lietā Nr.SKA-418/2013 10.punktu).

Līdz ar to prasījums par informācijas sniegšanu no kriminālprocesa materiāliem, kur notiek pirmstiesas izmeklēšana, nav skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Saskaņā ar KPL 1.pantu - KPL mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. No KPL prasībām izriet, ka KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus pēc Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas.

Šobrīd amatpersonai, kura veic izmeklēšanu minētajā kriminālprocesā ir pienākums savas kompetences ietvaros izmeklēt un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē.

Sakarā ar iesniedzēja lūgumu, par iespēju iepazīties ar personas fotoattēlu vai videoierakstu, respektīvi kriminālprocesa materiāliem, lai varētu atpazīt personu, kas iespējams veikusi noziedzīgus nodarījumus, Valsts policija paziņo, ka saskaņā ar KPL 375.pantu kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana kriminālprocesā iesaistītajai personai ar procesuālo statusu, proti, cietušajam, lieciniekam, personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu. Pirms objekta uzrādīšanas atpazīšanai personu nopratina par apstākļiem, kādos tā uztvērusi atpazīstamo objektu, par objekta īpašībām un pazīmēm, pēc kurām šī persona varētu to atpazīt.

Sakarā ar iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām, iesniedzējam nav tiesiskā pamata saņemt pieprasītu informāciju."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...