Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros
Tiesībsarga birojs15.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Nav noslēpums, ka, sākoties otrajam Covid-19 vilnim, sociālās aprūpes centros dzīvības zaudējuši vairāki desmiti cilvēku, kas liecina par to, ka valstī nav efektīvi izstrādāta sociālās aizsardzības politika, kā arī netiek organizēta un koordinēta tās īstenošana.
Tiesībsargs norāda, ka Labklājības ministrijas uzdevums ir kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti, taču arī pašvaldības ir atbildīgas par personu tiesību nodrošināšanu savās dibinātajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Pašvaldībām ir pienākums nekavējoties reaģēt un meklēt atbilstošus risinājumus gadījumos, kad saviem spēkiem vairs situāciju nespēj pārvaldīt. Savukārt valsts pienākums šādos gadījumos ir bez kavēšanās iesaistīties un rast atbilstošāko risinājumu cilvēku tiesību nodrošināšanai.
Uzskatu, ka Labklājības ministrija nav veikusi visas nepieciešamās darbības, lai nepieļautu masveida klientu un darbinieku saslimšanu un nāves gadījumus no Covid-19 izraisītās infekcijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās," norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Vienlaikus nākas secināt, ka arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas savlaicīgi nevēršas pēc atbalsta un pat noliedz savu nespēju nodrošināt klientiem pienācīgu aprūpi, kas noved pie nekontrolētas infekcijas izplatīšanās un arī pie daudzu klientu nāves gadījumiem.
2021.gada 14.janvārī tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem Labklājības ministrijas darbā attiecībā uz pienākumu kontrolēt sociālo pakalpojumu kvalitāti visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
Vienlaikus tiesībsargs aicina Latvijas Pašvaldību savienību regulāri apkopot un sniegt valdībai aktuālo informāciju par grūtībām ar kādām saskaras pašvaldības, nodrošinot ilgstošo aprūpi institūcijās, lai rastu risinājumu kritiskās situācijas novēršanai sociālās aprūpes nozarē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
