Lāčplēša garu palīdzēs uzturēt bruņumašīna uz postamenta Ādažos
Aigars Prūsis04.12.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Lasot ļaužu prasības pēc nekavējošās rīcības, bija grūti nedomāt, ka tuvojas noslēgumam ceturtais Krievijas un Ukrainas kara gads, kurā vislielākos zaudējumus viens otram pretinieki nodara ar droniem un artilēriju...
Tikmēr Somija ar Poliju vaimonoloģijas vietā rīkojas citādi, - lai vairotu atturēšanas spējas, netālu no Krievijas robežām sarīkoja vērienīgas reaktīvo artilēristu mācības. Šāda veida spējas attīsta arī Igaunija, tāpēc bez iepriekš pasūtītajiem "Himars" igauņi nolēmuši savu aizsardzību papildināt ar korejiešu ražojuma reaktīvajām iekārtām. Tā teikt, Narvu lieciet mierā, ja ne, otrpus upei būs karsti burtiski.
Lai demoralizētu un radītu ekonomiskos zaudējumus, Krievija aizvien aktīvāk bojā Ukrainas enerģētisko infrastruktūru un apšauda civilos mērķus. Ne tikai Krievijas agresija, bet arī ukraiņu drosme un spējas agresoram sāpīgi atbildēt dziļi paša teritorijā, pasaulei aizvien biežāk liek aizdomāties par pretgaisa aizsardzības nozīmi. Mums šajā ziņā paveicies, retinātā kalnu gaisa dēļ Latvijā raķetes ielidot nevar, bet droni, pat ielidojot bez naidīgiem nodomiem, apmaldās virs Latgales mežiem un labprātīgi nokrīt pļavās.
Pasaulē 90% visu piegāžu notiek pa jūras ceļiem. To sapratuši arī Lietuvā, tāpēc savas vienīgās ostas drošībai lietuvieši Klaipēdā izveidoja jūras kājnieku bataljonu. Taču mums kā vienmēr paveicies, ostas ir drošībā, varam aktīvi diskutēt par to pārvaldību, kamēr Jūras spēki ir gatavībā naftas savākšanai.
Galvenie Eiropas loģistikas ceļi pa sauszemi ir automaģistrāles, burtiski tikko Lietuva pabeidza būvēt ātrgaitas ceļa savienojumu ar Poliju. Atklāšanā lietuviešu prezidents ar lepnumu uzsvēra, ka no Viļņas līdz Lisabonai tagad var nokļūt, nenobraucot no maģistrāles.
Lai gan tā jau nav, ka Latvijā par piegādes drošību klusē, Mārupē pie lidostas joprojām tiek būvēta milzīga "Rail Baltica" dzelzceļa stacija, kas reiz tika iecerēta kā ļoti ērts savienojums ar Rīgas vēsturisko centru. Lai arī miljoniem NVS tūristu ērtībām ieplānotais milzis visticamāk netiks pabeigts, nedarīt arī nevarot. Bažām, vai nebūs kā ar Daugavas pāļiem, nav pamata. Nē, te viss ir citādāk, vienkārši materiāli jau bija pasūtīti. Eiropa mūs sapratīs, jo tiem dzelzceļš arī nav gatavs militārajai mobilitātei.
Protams, ne jau tikai sliedes krievs var izmantot. Bažas par Stambulas konvencijas atcelšanu piezagās arī armijai. Izrādās, ka, izstājoties no konvencijas, pieļausim, ka mūsu valstī pieļausim arī šāda veida ieroču pielietošanu (3). Diemžēl no krievu izvarotājiem pasargājošais virsnieku iedvesmošanai paredzētais zobenu iepirkums sabiedrības sašutuma izpalika. dēļ Tomēr ir arī labā ziņa, izrādās, krājumos tomēr spožie asmeņi ar pušķīšiem vēl ir palikuši (2).
Ja ar to nepietiks, Lāčplēša garu palīdzēs uzturēt bruņumašīna uz postamenta Ādažos. Nevajag domāt, ka ar reālu karu tam nav pilnīgi nekāda sakara - uzstādīšanu ietekmēja būvniecības izmaksu sadārdzinājums un piegāžu sarežģījumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā (4).
3* - https://1188.lv/zinas/nbs-pulkvede-blodone-sveicina-lidaku-varbut-vajag-izlasit-konvenciju/57225
Pārpublicēts no X.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
