Lai apstrīdētu valsts īstenoto airBaltic pārņemšanu, cīnās par BAS maksātnespēju
PIETIEK23.02.2012.
Komentāri (4)
Iesaki rakstu: 
Izmisīgā cīņa par lidsabiedrības airBaltic bijušā īpašnieka, SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas atzīšanu, visticamāk, norit, lai rastu pamatu apstrīdēt valsts pērn pēc Latvijas krājbankas kraha īstenoto BAS piederošo airBaltic daļu pārņemšanas darījumu. Tā sarunā ar Pietiek atzina vairāki maksātnespējas administratori, kuri gan, ņemot vērā „airBaltic tēmas” jūtīgumu, nevēlējas izteikties publiski.
Kā zināms, pērn novembra beigās valsts Satiksmes ministrijas personā iegādājās Latvijas krājbankai piederošo ķīlu - 47,2% airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 lati. Līdz ar to SM īpašumā nonāca iepriekš BAS piederējušie 47,2% airBaltic akciju un valsts kļuva par 99,8% airBaltic īpašnieku. Ar BAS maksātnespējas pieteikumiem līdz šim tiesā vērsušās divas firmas, kuras abas, iespējams, saistītas ar ekspremjera, caurkritušā oligarha Andra Šķēles interesēm.
Vairāki administratori, atbildot uz Pietiek jautājumu, kāpēc nepieciešama BAS maksātnespēja, norādīja: galvenais mērķis maksātnespējas atzīšanai ir valsts pārņemtās lidsabiedrības akcijas. BAS atzīšana par maksātnespējīgu esot vienīgais veids, kā bijušie BAS īpašnieki un lielākie kreditori tiesā var apstrīdēt valsts īstenoto 47,2% airBaltic akciju pārņemšanu. „BAS īpašniekiem, kas ir arī lielākie kreditori, nav cita veida, kā apstrīdēt airBaltic akciju pārņemšanu. Ja ar tiesas lēmumu BAS tiks atzīta par maksātnespējīgu, tad galvenais noteicējs šajā uzņēmumā būs administrators, kurš arī varēs vērsties pret valsts īstenotu airBaltic akciju pārņemšanu,” norādīja viens no pazīstamiem administratoriem. Kamēr tas neesot noticis, BAS īpašniekiem, kuriem valsts īstenotā airBaltic daļu pārņemšana bijusi ļoti neizdevīga, neesot citu iespēju, kā apstrīdēt akciju pārņemšanu.
Daži advokāti vērtē, ka BAS īpašnieku intereses varot saprast, jo „valsts īstenotā airBaltic pārņemšana esot juridiski strīdīgs jautājums”.
Ar BAS maksātnespējas pieteikumu janvāra sākumā, norādot uz 3600 latu parādu, tiesā vērsās SIA Veriko, aiz kura, kā Pietiek jau rakstīja, iespējams, tiek slēptas Šķēles intereses airBaltic. Neilgi pēc tam, kad tiesa Veriko prasību par BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīja, ar jaunu BAS maksātnespējas pieprasījumu tiesā vērsās uzņēmums Finanšu restrukturizācijas risinājumi (FRR), kurš savulaik piederēja ar Šķēles biznesa interesēm saistītajam uzņēmumam INPO 7. Par FRR iesniegto BAS maksātnespējas pieprasījumu Rīgas Centra rajona tiesa lems 1.martā.
Publiski Šķēle līdz šim noliedzis tiešu saistību ar ieguldījumiem BAS un airBaltic. Arī atbildēt uz Pietiek jautājumiem par saikni ar lidsabiedrību viņš izvairījies. Tomēr ēnu par Šķēles iespējamo saistību ar BAS tas nav gaisinājis. Turklāt tieši ar iespējamām pastarpinātām Šķēles interesēm BAS, kas nodrošināja ietekmi airBaltic, tiek saistītas runas, ka Šķēle līdz ar Latvijas krājbankas krahu un valsts īstenoto BAS piederošo 47,2% airBaltic daļu pārņemšanu pazaudējis vairāk nekā 10 miljonus latu.
Oficiālie BAS īpašnieki uz pusēm bija Bertolts Fliks un ar bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova interesēm saistītā ārzonas firma Taurus Asset Management Fund Limited. Februāra sākumā BAS savā īpašumā pārņēma Latvijas krājbanka meitasuzņēmums Atlantijas biroji.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
