Lai apturētu eiro referendumu, opozīcijai piedāvāts kompromiss - 30 miljoni pensiju indeksācijai
PIETIEK13.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima vēl nav paguvusi nobalsot par valsts budžetu 2013. gadam, kurā pretēji pensionāru organizāciju un politiskās opozīcijas prasībām nav atvēlēti līdzekļi pensiju indeksācijai, kad parlamenta kuluāros jau notiek tirgošanās par šī budžeta grozīšanu nākamā gada vidū, lai pensiju indeksāciju vismaz daļēji veiktu.
Šādu piedāvājumu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) neformāli izteikusi Vienotība, kuras pārziņā ir arī Labklājības ministrija. Iespējamais līdzekļu apjoms, kuru neformālās sarunās piedāvāts pārdalīt nākamā gada budžeta grozījumos, ir 30 miljoni latu, no avotiem, kas iesaistīti šajās sarunās, noskaidroja Pietiek.
Šāds skaitlis ir cena, kuru premjera partija vismaz vārdos būtu gatava maksāt par kompromisa panākšanu ar ZZS, kas aktīvi kampaņo pret Latvijas pievienošanos eiro zonai un sola organizēt referendumu, lai tas tiktu izšķirts tautas nobalsošanā. Lai gan lauri par šādu lēmumu pienāktos valdībai, opozīcijā esošā ZZS, kura nemitīgi uztur tēmu par pensiju indeksācijas nepieciešamību, no šī lēmuma varētu gūt politiskas dividendes.
Tomēr jau pats fakts, ka informācija par kuluāru sarunām noplūdusi, liecina - daļa ZZS, iespējams, būtu atvērta sarunām par šādu kompromisu, tomēr citi šī politiskā spēka pārstāvji kampaņā pret eiro saskata lielākas iespējas gūt politiskās dividendes. No atsevišķu politiķu neoficiāliem izteikumiem arī nojaušams, ka zaļajiem zemniekiem nav pārliecības, ka Vienotība savu solījumu par pensiju indeksāciju 2013. gada vidū izpildīs.
Socioloģiskās firmas SKDS 2012. gada augusta aptauja liecina, ka pāreju uz eiro neatbalsta 59% Latvijas iedzīvotāju un tikai 3% iedzīvotāju pilnībā atbalsta eiro ieviešanu. Ja referendumā tiktu noraidīta Latvijas pievienošanās eiro zonai, tas izraisītu ne tikai ekonomiskas un politiskas sekas, bet būtu arī liels politisks zaudējums premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), kura iespējamā karjera Eiropas Savienības amatos tiek saistīta lielā mērā ar šī mājasdarba - par eiro ieviešanu - veiksmīgu izpildīšanu.
Lai gan Vienotība jau 2011. gada rudenī sarunās par jauno koalīciju solīja, ka pensiju indeksācija tiks apspriesta 2013. gada budžeta sakarā, nu šis jautājums atlikts vēl par gadu. Neoficiāli zināms, ka premjera partija ar optimismu raugās uz sociālā budžeta izpildi, kas 2013. gada vidū ļautu pārskatīt šo lēmumu un indeksēt vismaz daļu pensiju jeb tā dēvētās mazās pensijas.
Saeima 18. oktobrī noraidīja ZZS iesniegto likumprojektu "Par eiro ieviešanas termiņu", kas paredzēja, ka eiro ieviešanas termiņu noteiktu Saeima, nevis valdība, un galavārds par to būtu sakāms tautai referendumā. Tomēr ZZS plāno virzīties uz priekšu ar referenduma sarīkošanu par iestāšanos eiro zonā.
Lai gan koalīcijai parlamentā ir vairākums, tai būs jāievēro disciplīna, lai, šos balsojumus izgāžot, opozīcija "pa sētas durvīm" nepanāktu procesa nobremzēšanu. Proti, lai sagatavotu tiesisko bāzi eiro ieviešanai, Saeimā būs jāpieņem grozījumi vairākos likumos, piemēram, likumā "Par Latvijas Banku" un Eiro ieviešanas likumā.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) iepriekš pieļāvusi, ka lai gan sākotnējā 2013. gada budžeta projektā pensiju indeksācija netiek paredzēta, tomēr Labklājības ministrija turpinās vērtēt, kā pildīsies sociālais budžets, un, ja vien būs iespējams, ierobežojuma termiņš indeksācijai tiks pārskatīts. Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze aizstāv pozīciju, ka jau nākamā gada budžetā jāindeksē vismaz mazās pensijas, jo to saņēmējiem mēnesī jāiztiek no summas, kas ir pat mazāka par iztikas minimumu.
Premjers Dombrovskis pārmetis ZZS nekonsekvenvci, tagad iestājoties pret pievienošanos eirozonai, lai gan iepriekšējās valdībās šis politiskais spēks ir atbalstījis visus lēmumus, kas netieši veduši uz šo soli. Jau Eiropas Savienības iestāšanās līgumā paredzēta pievienošanās eirozonai, par ko tauta nobalsoja referendumā par dalību ES, uzskata premjers. "Te es redzu lielu ZZS nekonsekvenci, jo ZZS ir bijuši klāt visos lēmumos, kur līdz šim ir lemts par eiro ieviešanas mērķa datumu," iepriekš norādījis Dombrovskis.
Līdzīgi arī eirokomisārs no Latvijas Andris Piebalgs politiķu iniciatīvas par eiro referendumu nodēvējis par bezatbildību. Latvija, jau iestājoties Eiropas Savienībā, uzņēmusies saistības iestāties eirozonā, vien atstājot izvēli, kurā brīdī to darīt, tādēļ šī izšķiršanās neesot tautas nobalsošanā izlemjama.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
