Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās Latvijas cietumos bez iepriekšēja brīdinājuma samazināta maizes deva, kas izsaucis lielu ieslodzīto neapmierinātību: ja tuvākajā laikā situācija netiks atrisināta, cietumnieki ir gatavi pieteikt pat badastreiku. Savukārt Ilonas Spures (attēlā) vadītā Ieslodzījuma vietu pārvalde maizes trūkumā vaino zaļā iepirkuma procedūru, kuras dēļ esot aizkavējusies līguma slēgšana ar maizes piegādātāju.

Bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma ieslodzītie nostādīti fakta priekšā – ievērojami samazināta maizes porcija. Turklāt notiesātie apgalvo, ka trūkstošā maizes deva nav aizvietota ar citiem produktiem. Cietumnieki ir gatavi cīnīties par savām tiesībām uz maizi ar badastreiku un citām akcijām, ja dienas laikā netiks panākta vienošanās ar cietuma administrāciju.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makarova nenoliedz, ka maizes deva ir samazināta, bet tam esot objektīvs izskaidrojums. „Stājoties spēkā Ministru kabineta instrukcijai „Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem”, aizkavējusies pārtikas produktu, tai skaitā maizes iepirkuma procedūra ieslodzījuma vietām, jo bija jāpārstrādā iepirkumu dokumenti, iekļaujot tajos zaļā iepirkuma kritērijus."

Iepirkums tika izsludināts pagājušā gada 22.oktobrī, savukārt 2.decembrī bija zināmi deviņi pretendenti. "Tā kā valstī vispār šis bija pirmais zaļais iepirkums, pretendentiem nebija pieredzes šāda veida konkursā, tādēļ to piedāvājumos esošā informācija bija nepietiekama un Ieslodzījuma vietu pārvalde pieprasīja papildus informāciju,” skaidro IeVP pārstāve. Pēc papildu informācijas saņemšanas atkārtoti vērtēti visi pretendentu piedāvājumi, un tikai gada pēdējā darba dienā - 29.decembrī - pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu AS Latvijas Maiznieks.

Taču uzvarētāja noskaidrošana uzreiz neesot ļāvusi noslēgt līgumu ar piegādātāju. „Līgums ar uzvarētāju jānoslēdz pēc 10 dienām, kā to paredz likums. Kamēr situācija tiek risināta ar potenciālo piegādātāju, ieslodzītie saņem mazāku maizes devu,” normatīvo aktu prasības atgādina Makarova, apgalvojot, ka samazinātā maizes porcija tiekot kompensēta un aizstāta ar citiem pārtikas produktiem, kā to paredz Ministru kabineta 2006. gada 19.decembra noteikumi Nr.1022, kas nosaka, ka maize no rudzu un kviešu miltiem aizstājama ar sausiņiem, kraukšķošām maizītēm, dažādiem putraimiem, miltiem, makaronu izstrādājumiem.

„Ieslodzītie radušos situāciju uztver ar sapratni, un no 4759 ieslodzītajiem tikai četri izteikuši neapmierinātību. Vienlaikus Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība stingri kontrolē un uzrauga situāciju, lai ieslodzītie saņemtu paredzēto pārtikas produktu dienas devu,” apgalvo IeVP preses sekretāre.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ieslodzītajiem ik dienas jāsaņem 200 gramu maizes no kviešu un rudzu miltiem jeb rupjmaize vai saldskābmaize, kā arī 150-200 gramu kviešu miltu maizes jeb baltmaize. 100 gramus rupjmaizes drīkst  aizstāt ar 60 gramiem sausiņu, 90 gramiem baltmaizes, 80 gramiem kraukšķošu maizīžu, 66 gramiem kviešu miltu vai putraimu, vai makaronu izstrādājumu, kā arī ar 80 gramiem smalkmaizīšu.

Tāpat ieslodzītajiem torētiski ik dienas pienākas 80-100 gramu gaļas, tikpat daudz zivju, 450-550 grami kartupeļu, 100 gramu burkānu, 200 gramu kāpostu, 50 gramu biešu, 75 grami sīpolu un vēl 100-200 gramu citu dārzeņu. Tāpat ieslodzītajiem pienākas 40 gramu piena pulvera, 15-30 gramu augu eļļas un citi produkti.

Zaļā iepirkuma prasības nosaka, ka pasūtītājs varēs noteikt, cik procentiem vai kādam minimālajam apjomam no iepirkuma kopējā pārtikas produktu klāsta jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Ieviešot jauno kārtību, būtu jāpalielinās svaigu un sezonālu produktu un produktu, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, īpatsvaram pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, valdībā izskatītajos dokumentos skaidro Finanšu ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...