Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai kādi arī šogad būtu Latvijas Televīzijas (LTV) darbības rezultāti, viens ir skaidrs – tās vadībai būs vēl par 25 procentiem treknāks gads nekā iepriekšējais. Par to ir parūpējies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iepriekšējais sastāvs, „uz atvadām” nolemjot palielināt LTV vadības atalgojumu vēl par ceturto daļu.

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā Ivars Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).

Savukārt pērn, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, Belte ir piedzīvojis īstu „trekno gadu”: viņa vidējais ikmēneša atalgojums ir pieaudzis par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.

Kopā Belte pērn algā LTV ir saņēmis jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% - gandrīz ceturto daļu.

Taču, kā izrādās, ar to LTV vadības atalgojuma straujais kāpums neapstāsies un šogad turpināsies vēl nedaudz straujākos tempos: pagājušā gada 22.decembrī NEPLP iepriekšējā sastāvā „uz atvadām” ir pieņēmusi lēmumu par mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu LTV valdei 25% apmērā no 2017.gada 1.februāra.

Tas nozīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējos aprēķinus, Beltes vidējais mēneša atalgojums, kas vēl pirms diviem gadiem bija 3840 eiro mēnesī, nu jau būs pieaudzis līdz gandrīz sešiem tūkstošiem eiro mēnesī.

NEPLP jaunais sastāvs no šī lēmuma skaidri nenorobežojas, skaidrojot, ka, lemjot par LTV valdes atalgojumu, esot ņemti vērā Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi.

Tie paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi. Turklāt saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība esot bijusi bien aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.

Belte 2016. gadā pie straujā ienākumu palielinājuma tika, neraugoties uz to, ka LTV viņa vadībā 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem. Pats Belte pagaidām nav vēlējies sniegt nekādus skaidrojumus par savu „trekno gadu” un pamatojumu straujajam atalgojuma palielinājumam. No LTV komunikācijas direktores Daces Jansones atbildes izrietēja, ka LTV vadība uz šo jautājumu atbildēt nevēlas.

Pietiek jau informēja, ka, kamēr Latvijas radio darbinieki ir mēģinājuši iztikt ar savām krīzes gados samazinātajām algām, LTV vadībai un „krējumam” pērn nav bijis retums arī četrciparu prēmijas, naudas balvas un piemaksas, - par to, ka šī neoficiālā informācija varētu atbilst patiesībai, liecina LTV vadības lēmums slēpt pērn televīzijas valdes locekļu un „priekšnieku” saņemtās papildu piemaksas.

LTV vadība jau kopš februāra beigām cenšas izvairīties no sabiedriskās televīzijas vadības un „krējuma” papildienākumu atklāšanas. Tad, atklātībā nākot aizvien jaunām neskaidrībām saistībā ar sabiedrisko mediju finansējumu un tā izlietojumu, Pietiek pārstāvis vērsās LTV ar oficiālu informācijas pieprasījumu.

VSIA Latvijas Televīzija tika pieprasīts atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām par uzņēmuma valdes un administrācijas darbiniekiem (Ivars Belte, Sergejs Ņesterovs, Ivars Priede, Inga Doveika, Jana Semjonova, Iveta Elksne, Iveta Lepeško, Nora Zeibote, Dace Jansone, Aelita Švītiņa, Arnis Šeibe) sniegt ziņas – kādas prēmijas, piemaksas un naudas balvas un par ko katrs no viņiem ir LTV saņēmis 2016. gada laikā.

Taču pēc ilgākām pārdomām LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs oficiālā atbildē paziņoja, ka viņš nesaprotot, kāda tieši informācija no Latvijas Televīzijas tiek prasīta.

Pēc tam LTV tika nosūtīts jauns informācijas pieprasījums, kas atkal bija adresēts LTV valdes priekšsēdētājam Beltem, un tas izrādījās pietiekami saprotams, lai tā paziņotu par savu lēmumu informāciju par savām un LTV „krējuma” pagājušā gada prēmijām, naudas balvām un piemaksām neatklāt. Pietiek jau ir publicējis jauno LTV vadības skaidrojumu, ko sabiedriskās televīzijas vārdā parakstījis Belte.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...