Lai mēs varētu ieguldīt pietiekami naudas betonā, nekas cits neatlika kā palielināt maksu par pasēm
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs.20.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrija ir iepazinusies ar 2024. gada 1.novembra iesniegumu un sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
1. Kāds ir Iekšlietu ministrijas budžets 2025.gadam.
Iekšlietu ministrijas 2025. gada budžeta izdevumi (budžeta 1.lasījums Saeimā) sastāda 839 642 620 euro, tai skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai 672 233 660 euro, ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 167 408 960 euro.
2. Kāds ir paredzēts ienākums no valsts nodevas par identifikācijas dokumentu izgatavošanu un saņemšanu palielinājuma.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdē nolemto (protokols Nr. 38, 2. § 35. un 36.punkts) atbalstīti priekšlikumi palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus:
- no nodevas par pasu izsniegšanu 2025. gadā 2 285 208 euro apmērā, 2026. gadā 2 609 055 euro apmērā, 2027. un 2028. gadā 1 693 985 euro apmērā ik gadu;
- no nodevas par personas apliecību izsniegšanu 2025. gadā 1 515 437 euro apmērā, 2026. gadā 1 492 350 euro apmērā, 2027. un 2028. gadā 2 409 444 euro apmērā ik gadu.
3. Kādi ir identifikācijas dokumentu izgatavošanas un izdošanas izdevumi.
Iekšlietu ministrijai Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšanai 2025. gadā plānots finansējums 8 813 343 euro, tai skaitā finansējums Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" fizisko personu identitātes nodrošināšanai elektroniskā vidē un kvalificēta elektroniskā paraksta platformas un risinājumu uzturēšanai 3 720 366 euro.
4. Vai un kādi ir paredzēti jaunu ēku celtniecības projekti iekšlietu nozarē 2025.gadā. Vai un kādi ir paredzēti izdevumi iepirkumiem, tajā skaitā, bet ne izsmeļoši, būvniecības darbiem iekšlietu nozarē virs 1 miljona eiro 2025.gadā.
Iekšlietu ministrijai ir piešķirts finansējums VUGD depo - katastrofu pārvaldības centru būvniecībai 2025. gadā 34 899 141 euro (Ministru kabineta 2024.gada 13. augusta prot. Nr. 31 57.§ un 58.§; Ministru kabineta 2024.gada 24. septembra prot. Nr. 39 24.§ 5.p.) atbilstoši noslēgtiem līgumiem.
5. Vai un kādi ietaupījumi ir paredzēti Iekšlietu ministrijas atbildībā esošajās jomās, salīdzinot ar 2024.gada budžetu un tā ietvaros veiktajiem izdevumiem.
Lai izpildītu 2024. gada 27. augustā Ministru kabineta sēdē (prot. Nr.33 52.§ 4.p.) pieņemto lēmumu par horizontālu izdevumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem samazināšanu, Iekšlietu ministrijai tika samazināti izdevumi 1 712 703 euro, tai skaitā:
- tulkošanas izdevumi 1 000 000 euro,
- nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izdevumi 475 001 euro;
- izdevumi semināru likuma subjektiem rīkošanai, informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem un ar iestādes darbības uzturēšanu saistītajām iegādēm 100 000 euro;
- formas tērpu iegādes izdevumi 87 862 euro;
- nozares padomnieku dzīvokļa īres izdevumi, ņemot vērā faktiskos izdevumus, 39 840 euro;
- sakaru pakalpojumu un kancelejas preču iegādes izdevumi 10 000 euro.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Saeimā 2024. gada 30. oktobrī tika 1.lasījumā pieņemts likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (Nr.l52/Lpl4). Informācija par Iekšlietu ministrijas plānotajiem izdevumiem 2025. - 2027. gadam ir pieejama minētajos dokumentos.
6. Kādi ir apsvērumi publiski paustajam LTV 30.10.2024 raidījumā “Panorāma” argumentam, ka, iespējams, tiktu ietekmēta dažādu ārkārtas dienestu darbība, ja netiktu celta nodeva par pases saņemšanu.
Iekšlietu ministrijai 2025. - 2028. gadā katru gadu bija nepieciešams samazināt izdevumus 6 957 911 euro, savukārt Iekšlietu ministrijai bija iespējams samazināt 2025. gadā 1 712 703 euro, 2026. - 2028. gadā katru gadu 1 412 703 euro. Samazinājums precēm un pakalpojumiem 6 957 911 euro apmērā būtiski ietekmētu Iekšlietu ministrijas resora iestāžu darbību.
Lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas resora iestāžu darbību 2024. gada līmenī, tika pieņemts lēmums attiecīgi palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas, kas ir finanšu resursu avots attiecīgajiem izdevumiem (informācijas un komunikāciju sistēmu darbībai, ķimikāliju iegādei ekspertīzēm, komunālajiem maksājumiem, degvielas iegādei, transportlīdzekļu remontam, robežjoslas uzturēšanai, policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju veselības aprūpei).
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
